18. augusta pēcpusdienā no visas Latvijas skolotāji, izglītības darbinieki, lektori ieradās Rucavas pamatskolā, kur norisinājās LU Ģeogrāfijas biedrības un Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes (kopš šī gada 1. septembra — Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte) organizēts pasākums, proti, kārtējā vasaras konference par novadpētniecību Latvijas ģeogrāfijas, vēstures mācību satura pilnveidei. Piedalījās apmēram 70 dalībnieki.
Neskatoties uz laikapstākļu prognozēm, šajos pasākumos ieradās pedagogi no tuviem un tāliem Latvijas novadiem – no Kurzemes, Rīgas, Vidzemes, Latgales, Zemgales. Daudzi ieradās ar personīgo auto, citi ar sabiedrisko transportu, bet no Madonas novada skolotāji ieradās ar novada pašvaldības autobusu.
Konferences darba kārtību un saturu izstrādāja LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte kopā ar Latvijas Ģeogrāfijas biedrību un Rucavas pamatskolas direktori Lienu Trumpiku. Programma bija bagāta gan ar teorētiskajām, gan praktiskajām nodarbībām.
Pirmās dienas daudzveidīgais lekciju saturs bija par Kurzemi: DR Kurzemes ģeoloģiskā uzbūve un reljefs, demogrāfiskie procesi Kurzemes kultūrvēsturiskajā novadā, teritorijas pārmaiņu kartogrāfiskie liecinieki Kurzemē. Lektori kā vienmēr bija no LU ĢZZ fakultātes – asoc. prof. Ivars Strautnieks, prof. Zaiga Krišjāne, doktore Elīna Apsīte-Beriņa, doc. Aivars Markots, asoc. prof. Māris Bērziņš. Pēcpusdienā iepazinām Rucavu, apskati ar savu stāstījumu papildināja Natālija Grauduža. Vakarā mūs iepriecināja skolēnu folkloras ansamblis.
Arī otrās dienas programma bija aizraujoša: Luknes skābaržu audze, Muižas kalns, dendrārijs un svētavots Sventājas ielejā, Papes dabas parks, jūras krasts, Pūsēnu kāpa pie Jūrmalciema, Bernātu pludmale, Latvijas tālākais rietumu punkts „Zaļais stars", un netālu no tā esošā prezidenta J. Čakstes piemiņas zīme.
Kopš 1992. gada, kad skolās drīkstēja mācīties Latvijas vēsturi un Latvijas ģeogrāfiju, katru vasaru LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte, Ģeogrāfijas biedrība kopā ar IZM VISC, sadarbībā ar augstskolām, vietējām pašvaldībām, skolām ir organizējusi šāda satura divu dienu konferenci kādā novadā: Daugavpilī, Alūksnē, Ērgļos, Bauskā, Rēzeknē, Smiltenē, Jēkabpilī, Talsos, Limbažos, Krāslavā, Ziemeļkurzemē, Austrumlatvijā, Igaunijas-Latvijas robežnovados, mazāk – Dienvidkurzemē. Konferences ir notikušas arī "Covid‑19" apstākļos: Kuldīgā, Lubānā, Balvos, Baltinavā, Rogovkā, pie Rāznas ezera, pagājušajā vasarā – Bauskas novadā, šovasar – Dienvidkurzemē.
Šādu pasākumu organizēšana ir veicinājusi dabas vērošanu skolotājam kopā ar skolēniem savā tuvākajā apkārtnē, dabas taku izveidi, apzinot raksturīgākos konkrētā dzīves vietā esošos dabas objektus (iežu atsegumus, gravas, upītes, strautus, ezerus, senlejas, dīķus u. c.), kultūrvēsturiskās celtnes, vietas, cilvēku etniskās kultūras, tradīcijas, saimniecisko darbību vietējos uzņēmumos, ražotnēs utt. Šīs izveidotās dabas takas tiek iekļautas vietējā tūrisma maršrutos, un skolēni kļūst par ekskursiju vadītājiem.
Skolotāji ir ieguldījuši lielu darbu, ne tikai izstrādājot Latvijas ģeogrāfijas un Latvijas vēstures mācību programmas, bet arī mācību grāmatas. Liels atbalsts skolotājiem – karšu izdevniecības "Jāņa sēta" mūsdienīgi kartogrāfiskie materiāli (kartes, pilsētu, novadu plāni). Liels atbalsts ir daudzveidīgas, patiesas informācijas ieguve esošajos muzejos, kur joprojām cilvēki iegulda lielu darbu novadpētniecībā, izdod grāmatas. Piemēram, Anna Kuzina grāmatā „Reiz Ērgļos" ir apkopojusi informāciju par Ērgļiem no 13. gs. līdz mūsdienām. Arī padomju laikos skolotāji organizēja mācību ekskursijas dabā. Sākums ir bijis Daugavpils Universitātes rektora Bruno Jansona, doc. Jura Soma un studentu kopīgs darbs – izveidotā gleznainā dabas taka „Pilskalnes Siguldiņa".
Uzzinājām arī par cilvēkiem Kurzemē: Natālija Grauduža veic darbu Rucavas teritorijas iepazīšanai un jaunu stāstu meklēšanai. Gunta Timbra ir uzrakstījusi grāmatu par Rucavu. Sergejs Hmeļņickis ir dokumentējis Rucavas notikumus fotogrāfijās vēstures liecību saglabāšanai. Tādu cilvēku Latvijā ir daudz! Paldies visiem par šāda satura materiālu saglabāšanu!
27.09.2024.