Madonā, biedrības "Ģimenes centrs TuTi" telpās, šonedēļ aizvadīts Madonas starpnovadu atbalsta personāla metodiskās apvienības seminārs, uz kuru ieradās apvienības logopēdi.
Speciālisti noklausījās Danutas Kājiņas lekciju atbalsta personālam par to, kas tik ļoti nepieciešams viņu stiprinājumam ikdienas darbos un emocijās, – kā tikt galā ar nogurumu, kā neizdegt, kā palīdzēt sev un citiem. Logopēda profesijā neviena diena nav vienāda, prakse rāda, ka bērniem ir daudz sarežģījumu ar valodu, un šīs problēmas ar katru gadu pieaug.
Logopēdi kā viena no apvienības daļām
Jautāta par apvienības dalībniekiem, vadītāja Gunta Zeltiņa pastāsta: – Apvienību vadu kopš Madonas starpnovadu atbalsta personāla metodiskās apvienības pirmsākumiem. Senāk tikāmies biežāk, kovida laikā – ļoti reti. Latvijā profesionāli darbojas Logopēdu asociācija, kas organizē kvalitatīvus seminārus tiešsaistē, līdz ar to apmācības pandēmijas laikā notiek caur šo iespēju.
Madonas starpnovadu atbalsta personāla metodiskajā apvienībā iekļaujas gan logopēdi, gan psihologi, gan pedagogu palīgi un sociālie pedagogi. Tā kā kopīgās profesionālās intereses visiem sadalās, logopēdiem organizējam atsevišķus seminārus, un esam 18 dalībnieku.
Speciālistu ikdienā novērotais
– Ikdienā aizvien vairāk saskaramies ar bērniem, kuriem ir kūtras mutītes, ir daudz bērnu, kas kā pirmo apgūst angļu valodu, līdz ar to teikumu veidošanas konstrukcijas tiek ņemtas no šīs valodas, – komentē Gunta Zeltiņa. – Ja līdz pieciem gadiem bērns dzīvo svešvalodas vidē, viņš šo valodu (piemēram, angļu) uztver nepiespiesti un pēc tam sakāmo latviešu valodā tulko no angļu valodas. Tad gadās visādi brīnumi. Pamatā ar to jāstrādā bērnu vecākiem, bet redzam, ka vecāku ieinteresētība ir samazinājusies – visi ir aizņemti un savās problēmās. Vecākiem nereti šķiet, ka labošanas darbs jāveic logopēdam, ja reiz bērns pie speciālista ir atvests. Bet tās ir 40 minūtes nedēļā, kurās darbojamies un ko var uzskatīt tikai par konsultācijas laiku. Ja bērnam līdzi uz mājām tiek iedots praktisks darbs, tas kopīgi būtu jāizpilda, lai arī vecāki tam pievērstu uzmanību.
Logopēda palīdzība jau bērnudārzā
Logopēda nodarbības izglītības iestādēs notiek gan bērnudārzā, gan vispārizglītojošajās skolās skolēniem no 1. līdz 6., 7. klasei. Apvienības dalībnieku vidū ir arī speciālo skolu logopēdi, kas ar bērniem strādā diendienā.
– Jāpiemin vēl tas, ka aizvien vairāk bērniem parādās autiskā spektra traucējumi, un tur darbs ar viņiem ir krietni citādāks, – neslēpj Gunta Zeltiņa. – Es pati logopēdijas nozarē strādāju četrdesmit gadu, zināšanas ir uzkrātas. Daudz savā starpā konsultējamies, sazvanāmies – izstāstot konkrēto situāciju, saliekam galvas kopā, un draudzīgais plecs vienmēr noder. Mūsu profesija ir pieprasīta, skaitās, ka ar logopēdiem Madonas novads ir nosegts, bet tās ir tik mazas slodzes uz skolēnu skaitu, ka visu paveikt ir neiespējami. Ir speciālisti, kas dodas uz vairākām darbavietām, lai vienā nostrādātu 6 stundas, otrā vēl 6 stundas un kopumā savāktu 30. Bija doma samazināt skolēnu skaitu, ar kuriem darbojamies, bet es, piemēram, strādāju Madonas pilsētas vidusskolā, kas ir liela izglītības iestāde, man pašai iznāk strādāt pat ar 70 bērniem.
Logopēda izglītība
Latvijas Universitāte vairākus gadus piedāvāja augstākā līmeņa studiju programmu, kur var turpināt apgūt jaunu kvalifikāciju, iegūstot skolotāja logopēda izglītību. Interese par šo kvalifikāciju ir ļoti liela. Bez tam jau ilgstoši logopēda specialitāti var iegūt, studējot Liepājas Universitātes studiju programmā.
– Daudz iemācās, strādājot arī praksē, jo nav divu vienādu bērnu, katram nepieciešama sava pieeja, – par teorijas un prakses nozīmi saka Gunta Zeltiņa. – Kādreiz mums bija lekcijas arī medicīnā, tagad, kad skolā darbojas sociālie pedagogi, psihologi, pedagogu palīgi, logopēdam paliek valodas korekcijas jautājumi, kas ir mūsu tiešais darbs, – mazāko klašu audzēkņi ar rakstīšanas, lasīšanas problēmām un traucējumiem.
Uzkrātas zināšanas un arhīvs
Lai runas korekcijas būtu efektīvas, logopēdam jāzina pamati arī psiholoģijā.
– Es reizēm saviem apmeklētājiem saku – „Logopēds nav
Dievs!" – un aicinu – paskatieties, kas rakstīts uz durvīm. Logopēds var izdarīt savu darbu, bet nevar veikt Dieva darbu. Palīdzēt gan iespējams daudz. Garumzīmes, skaitļu nesaklausīšana, rakstīšana, lasīšana – tas ir ikdienas „melnais darbs", kurā svētku nav. Man bija sakrāti 40 gadu darba materiāli, un tagadējiem bērniem varēju parādīt viņu mammas vai tēta situāciju, kad kāds no vecākiem nāca savu runu labot pie manis. Kļūdas nereti sasaucas, ļauj ātrāk saprast, kādu palīdzību sniegt. Nesen gan savu arhīvu likvidēju. Ir doma līdz pavasarim vēl strādāt, bet tad gan logopēdijai likt punktu. Gribas laiku veltīt saviem mazbērniem. Kamēr viņiem mani vajag, ir jāatsaucas. Man ir pieci mazbērni, tas nav joks.
Iepazīstas ar „Ģimenes centru TuTi"
Apvienības sanāksmei notiekot Madonā, Blaumaņa ielā, logopēdi vēlējās iepazīt situāciju un iespējas, kādas šeit piedāvā biedrība „Ģimenes centrs TuTi".
– Vēlamies apskatīt visu, ko piedāvā šis centrs. Pati te esmu otro reizi, bet meitenes no novada – pirmo. Te pieejami daudzi speciālisti korekcijas darbā, vēlamies visu izpētīt, lai tad ieteiktu bērnu, kuriem tas nepieciešams, vecākiem. Jānoskaidro iespējas, kā var saņemt finansējumu no pašvaldības vai valdības, par pakalpojumu izmantošanu, un tad vecākiem ieteikt.
4.03.2022.