Kopš pagājušās svētdienas Lubānas novada Meirānos Latvijas Valsts mežu atpūtas bāzē „Ezernieki" norisinās starptautiskā nometne Baltijas valstu skautiem un gaidām – Baltijas Skautu un gaidu saiets „Lēciens". Šī pēc kārtas ir jau ceturtā nometne, kas pulcina vairākus simtus jauniešu gan no Baltijas, gan citām valstīm.
Nometnes laikā skauti un gaidas izzina un praktizē ilgtspējīgas attīstības elementus, atzīmē Baltijas valstu 30 gadu neatkarību un plāno ielēkt nākamajā attīstības posmā.
Baltijas Skautu un gaidu saiets notiek reizi četros gados ar mērķi veidot jaunu Baltijas valstu paaudzi, kas sadarbojas un domā par reģiona tālāku attīstību. Ideja par šādu pasākumu radās Latvijā 2005. gadā, un tagad to jau var saukt par tradīciju, jo pasākums ir apceļojis visas Baltijas valstis un atgriezies Latvijā. Saiets vienuviet sapulcinājis skautus un gaidas no deviņām valstīm, tādējādi kļūstot par lielāko skautu un gaidu nometni, kas pēdējo reizi notikusi Latvijā. Bērni un jaunieši šo nedēļu pavada āra apstākļos, pašu iekārtotās apmetnes vietās, kā arī paši rūpējas par savu sadzīvi. Kopīgās darbošanās mērķis ir iepazīt kaimiņu tautas un pievērst uzmanību dažādiem vides un sabiedrības attīstības jautājumiem.
– Skautu un gaidu nometne Meirānos jau notika pirms diviem gadiem, tās ietvaros svinējām skautu simtgadi. Tā kā mums te ļoti iepatikās, sapratām, ka šajā vietā būs viegli veidot šo nometni. Ir izveidojusies arī laba sadarbība ar vietas saimniekiem. Salīdzinot ar iepriekšējo nometni – dalībnieku skaits ir kuplāks, šogad te pulcējušies ap 650 bērnu, – stāsta viena no nometnes organizatorēm Paulina Latsone. Viņa pati piedalās skautu nometnēs kopš deviņu gadu vecuma un, kā pati saka, ir izgājusi cauri visām grūtības pakāpēm. Tagad viņa skautu un gaidu nometnēs iesaistās kā organizatoru grupas pārstāve.
Bērni un jaunieši dzīvo pašu slietās teltīs, teritorija sadalīta nometnēs, kas nosauktas lielāko Baltijas valstu upju vārdos.
– Nometnes ietvaros tās dalībniekiem vispirms nācās iekārtot savu uzturēšanās vietu – teltis un nometnes, jo svētdien, kad nometne sākās, dalībnieki ieradās plikā mežā. Šajās teltīs viņi var patverties sliktu laikapstākļu gadījumā, iekurt pavardus, lai pagatavotu ēdienu. Pašu gatavotas tiek brokastis un vakariņas, pusdienas mums pieved klāt, lai atvieglotu nometnes dalībnieku ikdienu. Dienas laikā bērni un jaunieši piedalās dažādās aktivitātēs, tādēļ pašrocīgi gatavot nesanāk, tas aizņemtu daudz laika. Pirmajā dienā notika iekārtošanās teritorijā, vakar notika iepazīšanās, kad katras valsts dalībnieki iepazīstināja ar īpašāko, raksturīgāko, pastāstot par sevi un savu zemi, – stāsta Paulina.
Kā jau tas ierasts klasiskā skautu nometnē, dalībnieki nostiprina dažādas āra dzīves un radošās iemaņas, dodas pārgājienā, iepazīst dažādas kultūras vienotos ugunskura vakaros. Šoreiz par nometnes galveno tēmu ir izvēlēti Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) ilgtspējīgas attīstības mērķi. 2015. Gadā ANO Ģenerālajā asamblejā pieņemtajā rezolūcijā tika noteikti 17 mērķi, kas jāsasniedz, lai pasaulē mazinātos nabadzība, nevienlīdzība un pasaules attīstība būtu ilgtspējīga. Nometnes laikā skautu un gaidu uzmanība tiek īpaši vērsta uz četrām galvenajām tēmām: atbildīgu ekonomiku, vides daudzveidību, sabiedrības attīstību un savstarpējo sadarbību.
– Nometnes laikā notiek 28 dažādas nodarbības, kas sīkāk sadalītas četros blokos. Ir ar dabu saistītas nodarbības, uz sadarbību vērsti uzdevumi, sabiedrības bloks un ekonomikas bloks. Visā pasaulē ir atzīts un pieņemts, ka skauti un gaidas būs tie, kuri palīdzēs realizēties šiem mērķiem. Mēs esam dabas draugi, kas arī ierakstīts mūsu likumos, tāpēc darbojamies un dzīvojam dabai draudzīgi. Tradicionālais šajās nometnēs, kas ir arī tipiski mūsu nometnei, ir tas, ka skauti un gaidas vienmēr uzturas ārā. Fundamentāla ir šī metode – dzīvot ārā un pierast pie šādiem apstākļiem. Bet ir lietas, kas katru reizi mainās, piemēram, nometnes nosaukums, kas tiek sasaistīts ar kādu leģendu, aktivitāšu izmaiņas un pielāgošana konkrētajai nometnes tēmai. Baltijā šī nometne notiek ceturto reizi, viss aizsākās ar domu, kā uzlabot attiecības ar kaimiņiem. Tā arī radās ideja par nometni, – skaidro Paulina.
Lai nometnes dalībnieki labāk iepazītos savā starpā, tiek rīkoti draudzības vakari. Pirmdien tas bija lietuviešu vakars, kura laikā skauti un gaidas iepazīstināja ar sev raksturīgo ne tikai darbības jomā, bet arī valsts tradīciju ziņā. Nometnes dalībnieku vidū ir arī vairāku ārvalstu zemju pārstāvji – te ieradusies visai prāva delegācija no Izraēlas, ir arī viesi no Francijas, Zviedrijas, Vācijas un Austrijas. Nometnes laikā dalībnieki dosies pārgājienā, brauks pa Aiviekstes upi laivās, izpildīs uzdevumus un meklēs kontrolpunktus. Paredzēta arī lielā spēle, kurā iesaistīsies pilnīgi visi nometnes dalībnieki. Būs tirgus diena, kad bērni varēs par nometnes naudiņām iegādāties biedru pagatavotās lietas un paši pārdot savējās. Tie, kuri būs savākuši visvairāk naudiņas, varēs piedalīties izsolē. Paulina Latsone priecājas, ka laikapstākļi līdz šim bijuši visai labvēlīgi un lietus, kas ik pa laikam uzlīst, nometnes bērniem esot sava veida izaicinājums. Kā būtiskākos izaicinājumus Paulina min tik apjomīgas nometnes organizēšanu, kas nebūt nav viegls uzdevums. Viņa uzsver, ka atklāsmes rodas procesā, jo tikai tad esot vislabāk saprast, kas sagādā grūtības. Nometnes rīkotāji bērnus nodarbina ar dažādām aktivitātēm, lai viņi radušos problemātiskos sīkumus nemaz nepamanītu.
Tā kā skautu un gaidu misija ir „veidot šo pasauli labāku", izvirzītie mērķi vistiešākajā veidā sasaucoties ar viņu darbību visas pasaules mērogā. Skautu un gaidu kustība pastāv jau 112 gadus, Latvijā tā ienāca 1917. gadā. Šobrīd Latvijas Skautu un gaidu centrālā organizācija ir vienīgā nacionāla mēroga organizācija, kura darbu ar jaunatni ik nedēļu veic brīvprātīgi, tādējādi sniedzot ieguldījumu vietējās kopienas attīstībā.
Latvijas Skautu un gaidu organizācijas vadītāja un Baltijas saieta autore Agnija Jansone atzīst, ka ar šīs nometnes palīdzību visas trīs Baltijas Skautu un gaidu organizācijas stiprina sabiedrību mūsu valsts jauniešu starpā.
– Ir pagājuši 30 gadi kopš „Baltijas ceļa", mēs esam gatavi iet tālāk atbildīgā attīstības lēcienā. To var izdarīt, ja kaimiņu jaunā paaudze pazīst viens otru, uzticas un redz kopīgu nākotni. Ticu, ka šī nometne būs jauns Baltijas valstu sabiedrības lēciens, – teic Agnija Jansone.
Nometni apmeklēs arī vairākas valsts vadošās amatpersonas. Nometnes ietvaros paredzēta īpaša viesu diena, kurā skautu un gaidu sadzīves ikdienu aicināti iepazīt arī draugi, ģimene un citi interesenti. Viesu diena notiks 12. jūlijā no pulksten 15 nometnes teritorijā. Paredzēts, ka ieradīsies izglītības ministre. Visiem tiks rādīts, kas ir skauti un gaidas, kā viņi mācās pastāvēt par sevi un dzīvot šādos apstākļos.
– Man šī nometne ļoti patīk, tā, manuprāt, ir ļoti mājīga un krāsaina. Šeit visi ir kā draugi, lai gan viens otru nepazīst. Es tikko kā satuvinājos ar dažām meitenēm un, lai gan viena otru pazīstam vien dažas minūtes, sajūtamies kā draudzenes. Mēs viens otram palīdzam, šeit nav garlaicīgi, viss ir ļoti interesants, un ir jauki sastrādāties ar cilvēkiem, kurus līdz šim neesi redzējis, – ar iespaidiem dalās nometnes dalībniece Henriete Ķere. Viņa ir skauts jau gandrīz astoņus gadus, šī nav viņas pirmā nometne, bet noteikti viena no tām, kas ilgi paliks atmiņā.
10.07.2019.