Pērn Mārcienas skola dažādos tās izpildījumos (pašreiz Mārcienā darbojas sākumskola) atzīmēja 165 gadu jubileju, taču diemžēl šis būs skolas pastāvēšanas noslēdzošais gads, jo pagājušajā nedēļā, 28. februārī, Madonas novada pašvaldības dome pieņēma lēmumu Mārcienas sākumskolu likvidēt.
Kā 20. februāra domes finanšu un attīstības komitejas sēdē skaidroja pašvaldības izglītības nodaļas vadītāja Solvita Seržāne, šāds lēmums ir pamatots ar demogrāfisko situāciju Mārcienas pagastā un izglītojamo skaita straujo samazinājumu skolā, apvienoto klašu īpatsvaru, kā arī Ministru kabineta noteikumiem, kas turpmāk liegs pārdalīt valsts mērķdotāciju pedagogu darba samaksai citām izglītības iestādēm.
– Gatavojot jautājumu par Mārcienas sākumskolas likvidāciju, esam klātienē izglītības iestādē tikušies ar skolēnu vecākiem un pedagogiem, pārrunājot apstākļus, kas liek domāt par šāda galēja lēmuma pieņemšanu. Kā zināms, jautājumam par mācību iestāžu nākotni vienmēr ir gan pragmatiskā, gan emocionālā puse, – sacīja Solvita Seržāne.
Skola ar 20 bērniem
Izglītības nodaļas vadītāja akcentēja, ka ikvienā vietā skolas pastāvēšanas pamatnosacījums ir bērni, kuri mācās konkrētajā skolā, un potenciālais bērnu skaits, kuri tajā varētu mācīties. Mārcienas gadījumā viena no krīzes pazīmēm ir tā, ka divas trešdaļas no pagastā deklarētajiem bērniem, kuri varētu mācīties vietējā sākumskolā, dažādu apsvērumu dēļ mācās citās izglītības iestādēs.
– Ja šādu bērnu būtu vismaz puse, varētu meklēt citus iespējamos risinājumus. Skolas pastāvēšanas laikā ne tik tālā pagātnē tai bija ziedu laiki, skolā mācījās pat 169 bērni, un tika veidotas vairākas paralēlklases. Šobrīd situācija ir kardināli mainījusies, un mums jārunā par skolu ar 20 bērniem, bet, raugoties uz nākamo mācību gadu, – 15 vai 16 bērniem. Redzam, ka sākumskolā nav nevienas pastāvīgas klases – visas ir apvienotās. Apzinoties reālo situāciju, mums ir jādomā arī par finansējuma plūsmu pedagogu atalgojumam, par to, ko mēs varam nodrošināt bērniem, kuri šajā skolā mācās, par viņu socializāciju, un attiecīgi ir jāpieņem kardināli risinājumi, – situāciju mācību iestādē ieskicēja izglītības nodaļas vadītāja.
Solvita Seržāne neslēpa, ka lēmums par skolas slēgšanu nav un nevar būt viegls, tādēļ arī tika aplūkoti citi risinājumi, kā, piemēram, par iespējamu skolas filiāles izveidi Mārcienā, taču tas nerisina iepriekš ieskicētās problēmas – nedz ar bērnu izglītošanu saistītās, nedz ar līdzekļu ekonomiju, un ieguvumi būtu nosacīti.
– Jautājumu par skolas likvidāciju ir pavadījušas emocijas. Zinu, ka arī uz Izglītības un zinātnes ministriju rakstīta vēstule, taču citu racionālu piedāvājumu pašlaik nav. Priekšlikums no Bērzaunes pamatskolas kādu klašu grupu pārcelt uz Mārcienu, kā ir izskanējis, manuprāt, ir utopija, un šaubos, vai, mākslīgi vedot bērnus uz citu skolu, mums izdotos viņus tur noturēt. Galu galā liela daļa vecāku jau savu izvēli ir izdarījuši, bērnus sūtot citās skolās. Jāteic, ka, tiekoties ar skolēnu vecākiem, viņi šo ziņu neuzņēma ar prieku. Drīzāk – ar skumju izpratni. Gan viņus, gan Mārcienas sabiedrību kopumā gan interesē, kas pēc skolas likvidācijas notiek ar tās ēku, kāds ir tās piepildījums. Sanāksmē izskanēja viedoklis, ka šajā ēkā varētu nodrošināt aktivitātes vietējiem jauniešiem, – pastāstīja Solvita Seržāne.
Skola jāslēdz, bet ko tālāk?
Mārcienas sākumskolas direktore Aldona Gudrīte, vēršoties pie domes deputātiem, minēja, ka skolas likvidācija ir pārrunāta gan ar kolēģiem, gan bērnu vecākiem.
– Mēs apzināmies, ka skola nevar turpmāk pastāvēt, ka skolēnu skaits nav pietiekams, taču visi vecāki ir satraukti par to, kas notiks pēc likvidācijas, kā tiks piepildītas skolas telpas. Piekrītu viedoklim, ka skola daļēji ir kā ciemata centrs –
tam pazūdot, pazūd arī cita veida aktivitāte. Piemēram, varam pārliecināties, ka tie kultūras pasākumi, kuros iesaistīti skolēni, ir kupli apmeklēti, bet reizēs, kad skolēniem nav jāpiedalās, apmeklētāju ir ļoti maz. Tas nozīmē, ka, pazūdot skolai, noklusīs arī kultūras dzīve ciematā, un Mārciena pārtaps par skumju vietu. Ja runājam par ārpusskolas aktivitātēm, skolēni pulciņus lielākoties apmeklē tikai tad, ja nodarbības notiek skolā un nekur citur nav jādodas. To, vai skolēns, pēc pieciem atgriežoties Mārcienā no mācībām citā skolā, vēl gribēs nākt uz kādu pulciņu, ļoti apšaubu. Kā jau teicu, mēs saprotam, ka skolas turpmāka pastāvēšana nav iespējama, taču jautājums ir, kas notiek pēc tam, kā arī jājautā, vai ir saprātīgi vienā pagastā likvidēt skolu, bet otrā – blakus esošā – renovēt izglītības iestādi, ieguldot tajā lielus līdzekļus? –
vaicāja Aldona Gudrīte.
Madonas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs atbildēja, ka lēmuma par kādas pagasta skolas renovāciju šobrīd nav. Attiecībā uz skolas likvidēšanu domes priekšsēdētājs uzsvēra, ka lēmums ir pamatots ar pašu Mārcienas bērnu vecāku izvēli, kuri skaidri pasaka, ka Mārcienas sākumskola diemžēl nav tā skola, kur viņi vēlas skolot savus bērnus. Attiecīgi arī pašvaldībai sava politika un skolu tīkls jāveido, reaģējot uz iedzīvotāju rīcību.
– Jautājumā par skolas likvidāciju jānodala divi svarīgi virzieni. Viens ir izglītības procesa kvalitāte un efektivitāte. Bērniem ir jāsniedz iespēja socializēties, neapgūt priekšmetus tikai apvienotajās klasēs, bet piepildītās klasēs, savstarpēji citam ar citu konkurējot un attīstoties. Šis ir jautājums par bērniem un viņu attīstību, un to nedrīkstam ignorēt. Ir arī finansiālā puse, un arī tā ir svarīga. Valsts mērķdotāciju pedagogu algām turpmāk pārdalīt vairs nedrīkstēs, un būs jāiegulda pašvaldības budžeta finansējums. Mums jārīkojas tālredzīgi. Otrs virziens jautājumā par skolas likvidāciju saistās ar Mārcienas ciemata tālāko attīstību. Līdz šim pašvaldība pagasta attīstībā ir daudz palīdzējusi un ieguldījusi ne mazums līdzekļu. Par turpmāko attīstību būs visiem jānāk kopā un jādomā. Mārcienas pagasts ir vienīgais, kur nav jauniešu lietu speciālista. Šāda amata vienība jāizveido, un šim speciālistam arī būs jādomā, kādu piedāvājumu sniegt pagasta iedzīvotājiem. Ja cilvēkiem būs kvalitatīvs aktivitāšu un pasākumu piedāvājums, viņi labprāt nāks un piedalīsies, – akcentēja Agris Lungevičs.
Astes ciršana
Mārcienas pagasta pārvaldes vadītāja Ināra Mālniece atzina, ka sākumskolas slēgšana ir likumsakarīga rīcība.
– Izglītības nodaļas apkopotā statistika attiecībā uz Mārcienas sākumskolu ir nepārprotama. Esmu racionāli domājošs cilvēks un piekrītu, ka emocionālu lēmumu pieņemšana nebūtu vietā. Ja runājam par skolas ēkas nākotni, tie būs jautājumi, ar kuriem nopietni būs jāstrādā jaunajam pārvaldes vadītājam, kultūras darba vadītājam, kā arī jaunatnes lietu speciālistam. Viss ir pašu rokās. Par piemērotāku vietu bērnu un jauniešu aktivitātēm es uzskatu plašo kultūras nama ēku, savukārt skolas ēkā varētu ierīkot sociālo funkciju, – minēja Ināra Mālniece, pateicoties deputātiem par izsvērta lēmuma pieņemšanu attiecībā uz skolas likvidēšanu.
Arī domes priekšsēdētāja vietnieks Zigfrīds Gora sacīja, ka Mārcienas tālākā attīstība pēc skolas likvidācijas lielā mērā būs atkarīga no pašu mārcēniešu uzņēmības, pašiniciatīvas, savukārt pašvaldība un deputāti sniegs atbalstu šīm iniciatīvām.
– Ikvienai skolai sarkanā lampiņa iedegas brīdī, kad tiek izveidota pirmā apvienotā klase. Tas ir kā signāls tam, ka ir grūtības un skolas slēgšana ir tikai laika jautājums. Šajā gadījumā vietā ir kolēģa Kaspara Udrasa teiciens par to, ka sunim asti labāk cirst visu uzreiz, nevis pa posmam. Arī skolas gadījumā varam procesu vilkt garumā, taču vienlaikus mēs apzināmies, kāds būs gala iznākums. Un šī nav vienīgā mācību iestāde, par kuru jārunā, – piebilda deputāte Antra Gotlaufa, uzsverot, ka ikvienas skolas pastāvēšanas priekšnosacījums ir bērni.
Arī deputāts Kaspars Udrass komitejas sēdē neslēpa, ka skolas slēgšana ir skumjš notikums, ko diemžēl veicina demogrāfiskā bedre, kuras dziļākais punkts, lai no tā varētu atsperties, vēl pat nav sasniegts.
28. februāra domes sēdē domnieki (līdzīgi kā komitejas sēdē) savā balsojumā bija vienoti, un visi 13 sēdē klātesošie deputāti nolēma likvidēt Madonas novada pašvaldības vispārējās izglītības iestādi „Mārcienas sākumskola", skolas likvidēšanu uzsākot ar 2018. gada 1. jūniju un pabeidzot līdz 2018. gada 31. jūlijam.
Deputāti arī nolēma – Mārcienas sākumskolas izglītības programmu īstenošanu nodot: pamatizglītības pirmā posma (1.-6. klase) – A. Eglīša Ļaudonas vidusskolai (izglītojamie brīvi izvēlas mācību iestādi izglītības turpināšanai), savukārt pirmsskolas izglītības programmu – Bērzaunes pagasta pirmsskolas izglītības iestādei „Vārpiņa", nodrošinot pirmsskolas izglītības programmas īstenošanu Meža iela 23, Mārcienas pagastā.
06.03.2018.