Pirms kāda laika tika atzīmēta starptautiskā UNESCO nedēļa „Izglītība visiem", kuras laikā skolās notika dažādas aktivitātes. Šo nedēļu Madonas rajona izglītības pārvalde vēlējās izmantot arī, lai šaurākā lokā diskutētu par dažādiem problēmjautājumiem, kas galvenokārt saistīti ar atbildības sadalījumu par skolēnu izglītību sabiedrībā, kā arī sadarbību mācību un audzināšanas darbā.
Jāpiebilst, ka šis temats, kā noskaidrojās diskusijas ievadā, nav nejauši izvēlēts.
Neiegūtā pamatizglītība
– Mani ļoti satrauc dati par neiegūto pamatizglītību. Pēdējos divos gados šis rādītājs mūsu rajonā bija nepilni 10%, respektīvi, teju vai katrs desmitais skolēns pamatskolu beidza ar liecību, nevis apliecību. Šogad, veicot priekšaptauju pēc pirmā semestra, jāteic, ka šis skaitlis ir dubultojies. 9. klasēs šogad mācās 671 audzēknis, un – pēc pašreizējām skolu sniegtajām ziņām – 146 no tiem ir potenciālie liecību saņēmēji. Šī situācija ir nenormāla, un tieši tāpēc es vēlējos jūs aicināt uz šo diskusiju, lai mēs mēģinātu noteikt, kurš tad īsti ir atbildīgs par rezultātiem: skolēns, viņa vecāki, skolotājs vai kāds cits no malas, – diskusiju ar diezgan šokējošiem datiem atklāja rajona izglītības pārvaldes vadītāja Veronika Caune.
Lielākās daļa diskusijas dalībnieku uzskati liecināja, ka galvenā vaina jāuzņemas izglītības sistēmas veidotājiem un to izstrādātajiem absurdajiem pamata un vidējās izglītības standartiem. Arī Madonas pilsētas 1. vidusskolas vecāku padomes pārstāve Anna Ikauniece uzskata, ka pie nesekmīgo radīšanas ir vainojama sistēma.
– Ja mēs skolēnam atļaujam beigt skolu ar nesekmīgām atzīmēm, tad paši šo augsni veidojam. Ja 12 klašu izglītība būtu obligāta, jaunieši censtos un mācītos. Arī skolēniem ir jāapzinās, ka mācīties un pabeigt 9. klasi ir viņu pienākums. Diemžēl nereti grēko arī vecāki, un tos, kam tiešām būtu jānāk uz vecāku sapulcēm un jānoklausās tur teiktais, sapulcēs parasti nemana, – norādīja Anna Ikauniece.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 15.05.2007.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS