Kā apstiprina Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) pētījums, pedagogu darba samaksu ietekmējošie faktori šobrīd nenodrošina taisnīgu un motivējošu atalgojumu vispārējās izglītības iestādēs.
Lai veicinātu izpratni par pedagogu darba ikdienu un rosinātu lēmējvaras lielāku atbalstu pedagogu darba vides pilnveidē, akcijas „Skolas diena" ietvaros Madonas kultūras namā notika diskusija par izglītības finansēšanas modeli „Nauda seko skolēnam". Uz to ieradās Saeimas pārstāvji, Izglītības un zinātnes ministrijas darbinieki, pārnovadu skolu direktori, vecāku pārstāvji, arī Lubānas novada pašvaldības vadītājs.
Tiekoties ar auditoriju, LIZDA Madonas starpnovadu arodorganizācijas padomes priekšsēdētāja Dace Caune pieskārās jautājumam, kas ietekmē pedagogu darba samaksu.
Darba samaksu ietekmē: skolēnu skaits izglītības iestādēs; klases grupas koeficients; pedagoģisko likmju skaits; pedagoģiskā darba slodze; pedagoģiskā darba samaksas likme; pedagoģiskā darba kvalitātes pakāpes. Ministrijas pārstāve Ilze Priževoite norādīja, ka fakti apliecina – 2012./2013. mācību gadā vispārējās izglītības iestādēs mācās par 7% jeb 6894 skolēniem mazāk nekā 2009./2010. mācību gadā. Iedzīvotāju skaits ir samazinājies visvairāk masveida emigrācijas dēļ, un tas nozīmē, ka arī finansējums pedagogu darba samaksai mazinās, jo „Nauda seko skolēnam". Faktiskais pedagoģisko likmju skaits vispārējās izglītības iestādēs 2012./2013. mācību gadā ir 27 595,041 likme, tātad 1492,821 likme jeb 5% no valsts mērķdotācijām ir neapmaksātas. Runātāja vērsa uzmanību uz to, ka pedagogu vidējā darba samaksa lielajās skolās ir pat 400-900 latu par vienu darba likmi mēnesī, taču skolām ar nelielu skolēnu skaitu pašvaldības sniedz atbalstu no sava budžeta, lai nodrošinātu pedagogiem 280 latu par vienu mēneša darba algas likmi. Aptaujas rezultāti apstiprina, ka skolotāju vidējā darba slodze nedēļā ir 48,5 stundas un no tām 52% jeb 25,4 stundas ir apmaksātas, 29% jeb 13,9 stundas ir neapmaksātas un 19% jeb 9,1 stunda ir apmaksāta daļēji. Ar finansēšanas modeli „Nauda seko skolēnam" nav apmierināti 74% aptaujāto skolotāju, kā secināja Dace Caune – šis modelis ir steidzami jāmaina, jo pedagogi tiek diskriminēti.
– Jautājums par izglītības sistēmu Latvijā ir ļoti aktuāls, – „Staram" uzsvēra Mirdza Vestfāle, Jāņa Zālīša Sausnējas pamatskolas vecāku pārstāve, vecāku komitejas locekle deviņus gadus. – Modelī „Nauda seko skolēnam" liekas nepareizi tas, ka skolotājiem mazajās un lielajās skolās ir atšķirīgs atalgojums. Strādā visi, bet algas ir kā diena pret nakti.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 11.10.2013.
Autore: INESE ELSIŅA
OĻĢERTA SKUJAS foto