„Nāc uz manām trepēm spēlēties” — ģimnāzijas ēka svin simtgadi

Kad pirms simts gadiem tika uzcelta skolas ēka Madonā, neviens nevarēja iztēloties, cik daudz likteņu, sapņu un zināšanu atdeves krustosies tās gaiteņos.

Gadsimta laikā ēka kļuvusi par laikmeta liecinieci un izaugsmes ceļu vairākām paaudzēm. Šogad Madonas Valsts ģimnāzija atzīmē vēsturiskās ēkas simtgadi, godinot gan tās pagātni, gan cilvēkus, kuri to piepildījuši ar jēgpilnu saturu. Ēka Skolas ielā 10 ir celta 1926. gadā un šodien turpina pildīt savu misiju – būt par zināšanu un personības izaugsmes mājvietu.
Izglītība ir liesmas iedegšana, nevis trauka piepildīšana – sacījis jau sengrieķu filozofs. Šie vārdi raksturo skolas būtību – vietu, kur svarīgākais nav tikai apgūt faktus, bet iemācīties domāt, meklēt un turpināt.
Simt gadi ēkai ir cienījams kalendārais skaitlis, bet tie ir arī iemītnieku pirmo panākumu, izaicinājumu un atmiņu gadi, un jubileja ir brīdis apstāties, apzināties skolas patiesās vērtības. Tās nav pakāpienos vai atbalsta sienās, bet cilvēkos, kuri šeit mācījušies, strādājuši un kuri joprojām turpina šeit būt.
Ēkas simtgades svinībās Madonas Valsts ģimnāzijas audzēkņi bija sagatavojuši priekšnesumus, kuru moto: „Nāc uz manām trepēm spēlēties". Citētais Māra Čaklā dzejolis šoreiz skanēja ne tik daudz kā literārs teksts, bet kā stāsts par jauniešiem pašiem, jo katrs tajā varēja atrast mazu daļu no savas ikdienas un arī atmiņu trepēm.
– Trepes simboliski ir mūsu ceļš, mēs visi esam ceļā, kuru neviens nav iezīmējis kartē. Katrs pakāpiens ir iespēja augt kam lielākam, un viss jāsasniedz pašiem, ik dienas kāpjot pa pakāpienam, – vēstīja ģimnāzisti.
Interesanti, ka šodienas jaunieši bieži tiek saukti par ekrānu paaudzi, taču viņi ir arī drosmes paaudze, kas nebaidās uzdot jautājumus, apstrīdēt ierasto un skaļi runāt par lietām, par kurām agrāk klusēja. Reizēm šķiet, ka šodienas skolēni dzīvo ātrumā, kurā pat Wi-Fi netiek līdzi, tomēr tieši viņi veidos arī nākamo skolas simtgadi.
Madonas Valsts ģimnāzijas ēka savā ziņā ir savdabīgs paradokss. Tā pieredzējusi pasauli bez interneta, bez viedtālruņiem un sociālajiem tīkliem, bet šodien tā uzņem jauniešus, kuri dzīvo globālā un nepārtraukti mainīgā vidē. Neraugoties uz to, starp paaudzēm ir vairāk kopīgā nekā atšķirīgā. Arī mūsdienu skolēni sapņo, kļūdās, iemīlas, meklē savu ceļu un cer atstāt aiz sevis ko paliekošu.
– Skolas trepes visās paaudzēs ir simbolisks starta laukums, kad iekšēji gribas ātrāk un tālāk, un kad trepes neļauj palikt uz vietas, – vēstīja ģimnāzisti. – Trepes ir vieta, kur apsēsties starpbrīdī, vieta, kur parunāties un kādu satikt.
– Skolas trepes zina mūsu noslēpumus, tās redz Ginesa rekorda ātrumā izpildītos mājasdarbus un jūt mūsu prieku, kad zvans paziņo starpbrīdi. Reizēm pakāpieni ir arī slideni, bet skolas brīnums nav tajā, ka viss izdodas ideāli, skolas brīnums ir tajā, ka uz šīm kāpnēm nekad neesi viens, – teica ģimnāzisti.
Jaunieši apliecināja, ka izaugsme sākas brīdī, kad uzņemamies atbildību.
Un atbildību uzņēmās arī ēkas izsapņotāji. Celtnes projekta autors ir arhitekts Arnolds Maidels, pamatakmens ēkas būvniecībai tika ielikts 1924. gada rudenī, bet 1926. gada 19. decembrī skolas ēka tika iesvētīta. Tā turklāt bija pirmā trīsstāvu sabiedriskā celtne Madonā.
– Ir mainījušies izglītības iestāžu nosaukumi, bet nemainīgs ir tas, ka šī ēka ir bijusi, ir un būs atbalstoša visiem tās skolēniem un skolotājiem. Gatavojoties ģimnāzijas ēkas simtgadei, ikviens bija aicināts dalīties atmiņu stāstos saistībā ar šo ēku. Ar iesūtītajām fotogrāfijām un atmiņu stāstiem varēja iepazīties skolas 2. stāva foajē.
Mēdz teikt, ka laikam nav laika, tāds ir tikai cilvēkiem, tāpēc svētku brīdī tika veidota laika kapsula, kurā ielikts ģimnāzijas žetona gredzens, pildspalva, nozīmīte, Latvijas karodziņš, naudas monētas un ģimnāzijas visu klašu novēlējumi. Tos svinīgajā brīdī klašu pārstāvji arī nolasīja.
– Ēka ir piedzīvojusi mieru, karu, pārmaiņas un atdzimšanu. Tagad mēs rakstām šo ēkas stāstu tālāk, – uzsvēra ģimnāzisti.
Pēc izpildītajām dziesmām, dejām, vēlējumiem klātesošie tika aicināti sadoties rokās un doties apkārt ēkai, tā simboliski veidojot apskāvienu un novēlot daudz laimes skolas ēkas simtgadē.

02.06.2026.