Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja sadarbība ar rajona vēstures skolotājiem ir kļuvusi par tradīciju. Jau vairākus gadus muzejs ne vien aicina skolotājus un skolēnus uz izstādēm un nodarbībām, bet arī rīko zinātniskos lasījumus par dažādām ar Latvijas un mūsu novada vēsturi saistītām tēmām. Pagājušajā gadā skolotāji guva ieskatu, kā risinājušies 1905. gada revolūcijas notikumi mūsu novadā, bet šāgada tēma bija „19. gadsimta otrās puses agrārreforma Vidzemē". Pasākumu galvenais iniciators ir muzeja direktores vietnieks, vēsturnieks Indulis Zvirgzdiņš.
Zinātniskie lasījumi Madonas muzejā notika 30. oktobrī. Šogad jaunums bija tas, ka tajos piedalījās muzeja darbinieku kolēģi no Lietuvas un Igaunijas – Raits Talvoja no Mahtras (Igaunija) un Raimondas Guobis no Anikščiem (Lietuva). Pasākumu ar nelielu uzrunu un laba vēlējumiem vēstures pētniekiem atklāja Madonas rajona padomes izpilddirektore Ruta Klodāne, bet lasījumu vadību uzņēmās muzeja direktore Līvija Zepa.
Muzeju darbinieki bija sagatavojuši astoņus ziņojumus par tēmām, kas saistās ar lielajām pārmaiņām laukos 19. gadsimta otrajā pusē agrārreformas ietekmē. Par tēmu „Agrārattiecības Vidzemē 19. gadsimtā un sētu iepirkšana" izsmeļošu informāciju sniedza Indulis Zvirgzdiņš, izsakot izbrīnu par to, ka par svarīgiem agrārreformas aspektiem nav atrodama informācija skolu mācību grāmatās. Ar „Igaunijas 1856. gada zemnieku likumiem un sacelšanos Mahtrā 1858. gadā" klātesošos iepazīstināja Raits Talvoja. Brigita Balode stāstīja par to, kā veidojās zemnieku pašpārvalde pēc 1866. gada pagastu likumiem, savukārt, Zina Apsīte iepazīstināja ar biedrību veidošanās pirmsākumiem novadā, uzsverot to, ka biedrību veidošanās notika ļoti aktīvi, kā arī to, ka biedrības aptvēra dažādas dzīves sfēras – kultūru, saimniecību, izglītību.
Vizuāli ļoti interesanti bija redzēt, kā izskatījusies zemnieku sēta 19. gadsimta otrajā pusē, kā arī lauku iedzīvotāju apģērbs 19./20. gs. mijā Madonas apkārtnē, par ko materiālus bija sagatavojušas Ilze Gaujēna un Laima Garā. I. Gaujēna uzsvēra to, ka pēc agrārreformas īstenošanas latviešu zemnieki Vidzemē ļoti ātri sasniedza turību, fotogrāfijas rādīja lepnas zemnieku sētas ar daudzām saimniecības ēkām un lielām dzīvojamajām ēkām, kā arī labi ģērbušos cilvēkus. Līdzi turībai nāca arī izglītības attīstība laukos, par ko ar lielu aizrautību runāja Dace Zvirgzdiņa („Skolu attīstība novadā 19. gadsimta otrajā pusē"), uzsverot, ka šajā periodā ir atrodama informācija par 74 skolām novadā.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 06.11.2007.
Autore: MARITA KAZAKEVIČA
Madonas rajona vēstures skolotāju metodiskās apvienības vadītāja
LAIMAS GARĀS foto