Novada izglītošanās vēsture – pagastskolu straujāka veidošanās XIX gadsimta otrajā pusē, vēl senākās draudzes skolas – ir vairāk aprakstīta. Tur mācījušies mūsu vairāku paaudžu priekšteči.
Citādāk ir ar „zēnu institūtu" Lazdonas mācītājmuižā. Privātskola pastāvējusi gadsimta ceturksni, taču tās audzēkņi pārsvarā bija no citām Krievijas guberņām, ne no Vidzemes. Un, protams, tie bija muižnieku, augstāku ierēdņu dēli, turīgu ģimeņu atvases.
Skolu organizēja mācītājs Heinrihs Eberhards Bergmans (1794-1872), kas Lazdonas luterāņu draudzē kalpoja 1818.-1862. g. 1830. gada pavasarī Rīgā iznākošā vācu laikrakstā parādījās sludinājums, ka divdesmit 7-9 gadus veci zēni ar jūliju tiks uzņemti jaunā mācību un audzināšanas iestādē. Līdz ar pārzini Bergmanu, kas pasniegs ticības mācību, būs vēl 4 skolotāji nodarbībām vācu, latīņu, krievu, franču, arī grieķu valodā, matemātikā, vēsturē, ģeogrāfijā, dabaszinībās, kaligrāfijā, zīmēšanā un pēc vēlēšanās – arī mūzikā. Nedēļā plānotas 33 mācību stundas un vēl 18 stundu pašmācībai, klasē izņemtās vielas apguvei. Skolēni dzīvos internātā, brīvlaiks plānots divas nedēļas ziemā un trīs vasarā. Īpaši norādīts, ka skolā nelietos miesassodus. Paredzēts, ka rezultātā sagatavos audzēkņus ģimnāzijas augstākajai klasei. Mācību maksa noteikta 100 rubļu pusgadā (ieskaitot pārtiku, dzīvošanu internātā) un vēl 25 rubļi, ja audzēknis apgūst klavierspēli.
Vēlāk skolā varēja apgūt pilnu ģimnāzijas kursu, papildus iespējams mācīties dejot, kā arī angļu valodu un poļu valodu (daļa skolēnu ieradās no Krievijas impērijā iekļautās Polijas teritorijas).
Pastorāta skolā strādāja galvenokārt no Vācijas atbraukuši vīri, kas bieži pēc kāda laika pārgāja darbā uz citām mācību iestādēm. Viņu vārdus pa daļai izdevies noskaidrot. Citādāk ir ar skolēniem, kuru skaits ilgajos gados, domājams, sniedzies simtos – zinu tikai pāris. Pagājušajā ziemā atrakstīja Pēterburgas konservatorijas muzeja vadītājs Andrejs Aleksejevs-Boreckis. Viņš par Lazdonas mācītājmuižu interesējas tāpēc, ka gatavo grāmatu par konservatorijas 1867.-1871. gada direktoru, Daugavpils apriņķī dzimušo Nikolaju Zarembu (1821-1879). Zaremba savulaik mācījies Bergmana vadītajā skolā. Vācu rūpnieka dēls, vēlākais Tulas guberņas gubernators Voldemārs Rūdolfs Šlippe (1834. Maskava-1923. Drēzdene) Lazdonā pabijis 1847.- 1952. gadā, pēc tam iestājies Maskavas universitātē.
Kā samērā noslēgtā privātskola iespaidoja vietējo dzīvi? Pieņemu, ka tai tomēr varēja būt kāda ietekme uz spēcīgo turpmāko vietējo muzikālo tradīciju. 1830. gados Bergmana privātskolas audzēkņi varēja apgūt klavieru, vijoles, čella, ģitāras, flautas, mežraga un arī ērģeļu spēli. Vidējā izglītība XIX gadsimtā pamatā saistās ar pilsētām. Sakām – 1908. gadā dibinātā Biržu meiteņu ģimnāzija bija pirmā Latvijas laukos. „Institūts" sāka darboties gandrīz 80 gadu agrāk, tajā gan nemācījās apkārtnes zemnieku dēli.
Autors: INDULIS ZVIRGZDIŅŠ
(Zīmējums no Latvijas Nacionālās bibliotēkas
Reto grāmatu un rokrakstu nodaļas)