Tiek solīts, ka ar šā gada septembri skolās tiks ieviests jauns pedagogu darba samaksas modelis. Jaunā pedagogu atalgojuma modeļa mērķis ir, palielinot pedagogu atalgojumu, nodrošināt efektīvu atbalstu skolēniem un racionālu finanšu resursu izmantošanu.
Jaunā modeļa funkcionēšanas kārtība joprojām dažās pozīcijās ir neskaidra, kaut lielākai izpratnei par to vajadzēja rasties izglītības iestāžu vadītāju seminārā, kas Madonā notika aprīlī.
Semināru apmeklēja vispārizglītojošo skolu vadītāji no Madonas, Varakļānu, Cesvaines, Lubānas, Ērgļu novada. Semināru vadīja Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta vecākā eksperte Modra Jansone un departamenta direktora vietniece izglītības statistikas un finanšu plānošanas jomā Līga Buceniece. Daudzi klātesošie atzina, ka lielos vilcienos jaunā kārtība ir saprotama, tomēr tās efektivitāti skolu administrācija ne visos gadījumos novērtē.
Varakļānu vidusskolas direktora vietniece mācību darbā Anita Saleniece laikrakstam pauda, ka viņai ir skaidrs, kā modelis darbosies, ir tikai pāris nezināmo. – Viss atkarīgs no tā, kāda ar mūsu skolas skolēnu skaitu būs pedagogu likme (lai noteiktu skolotājam amata algu, tiks aprēķināts vidējais klases piepildījums skolā, proti, skolas skolēnu skaits dalīts ar skolas klašu komplektu skaitu. – Aut.). Mūsu skola ir maza, un mūsu pedagogu likme šobrīd ir minimāla. Ja likme jaunajā modelī, kur esam trešajā grupā, būs pietiekama un valdība iedos nepieciešamo naudu, modelis darbosies. Nereti lielajās skolās trūkst skolotāju, mums šādu problēmu nav, Varakļānu vidusskolā strādā arī jaunie pedagogi. Tas, kas mūs uztrauc, ir atbalsta personālam paredzētais atalgojums. Bibliotekāram Varakļānu vidusskolā ir ļoti maza likme, tāpat neliela likme ir psihologam, logopēdam, kuri visi ir ļoti vajadzīgi speciālisti, – precizēja Anita Saleniece. – Uz skolēnu skaitu atbalsta personālam vidusskolā likme ir minimāla, neraugoties uz to, ka aprēķinos tiek skaitīts Varakļānu novada skolu kopējais skolēnu skaits. Ir bažas, ka šos speciālistus nākotnē varam zaudēt. Neliels pluss jaunajā modelī ir jauna speciālista – karjeras izglītības pedagoga – amats, kas novada skolās nāks klāt. Šādas likmes līdz šim mums nav bijis, bet arī tur paredzēta ļoti, ļoti neliela likmīte.
Anita Saleniece izteica cerību, ka atbalsta personāla atalgojuma jautājumā skolu atbalstīs novada pašvaldība. „Katrā ziņā līdz šim pašvaldība Varakļānu vidusskolu ir atbalstījusi, tāpat ir atbalstītas novada mazās lauku skolas, kuras var eksistēt, pateicoties pašvaldības atbalstam gan interešu izglītībā, gan citos jautājumos."
Jaunais modelis pavērs plašākas iespējas tieši izglītības iestādes vadītājam variēt ar darba plānošanu un uzskaiti. Cesvaines vidusskolas direktors Didzis Baunis laikrakstam uzsvēra, ka kopējā doma un modeļa izveide ir labāka nekā pašreizējais finansēšanas modelis „Nauda seko skolēnam", kas ir netaisnīgs, jo skolotāju atalgojums starp skolām atšķiras. – Problēma vienīgi tā, ka jaunais modelis ir tendēts uz lielu skolēnu skaitu vienā klasē. Tagad mums vēl ir paralēlklases, kur katrā klasē ir 15 vai 17 skolēnu, nākotnē tās būs jāapvieno, lai skolotājiem nodrošinātu slodzes, – bažas pauda Didzis Baunis. – Otrkārt, vēl nezinu, cik liela slodze paredzēta skolotājiem ārpus kontaktstundām (par gatavošanos stundām, klases audzināšanu, pagarināto grupu). Nolēmām sagaidīt brīdi, kad Ministru kabinets jauno modeli pieņems, tad ieguldīt darbu un veikt aprēķinus. Bažas ir arī par to, kā tiks atalgots direktora vietnieks ārpusklases darbā. Tā kā mūsu skolā ir daudz ārpusklases pasākumu un interešu izglītība, kas ir ārpusklases organizatora pārziņā, ja slodzes tiks samazinātas un pat noņemtas, kas to darīs? Pašvaldībai šādu slogu uzkraut nevar, jau tā pašvaldība finansē tehniskos darbiniekus, autobusus, skolas uzturēšanu, algo sociālo pedagogu. Baidos, ka naudas visam var pietrūkt.
Izglītības departamenta direktora vietniece izglītības statistikas un finanšu plānošanas jomā Līga Buceniece noraidīja Finanšu ministrijas izplatīto paziņojumu, ka nebūšot iespējams Izglītības un zinātnes ministrijai 2016. gadam piešķirt papildu 116 miljonus eiro. Viņa uzsvēra, ka līdz septembrim jaunais modelis būs pilnībā izstrādāts, tas būs gatavs jau maijā un nav pamata šaubām, ka modeļa ieviešanai varētu nepiešķirt finansējumu. Patlaban šim mērķim 2015. gada pēdējiem četriem mēnešiem rezervēti trīs miljoni.