Straujiem soļiem tuvojas jaunais mācību gads. Brīvlaiku baudīt atlicis mazāk par nedēļu, un jau nākamajā trešdienā izglītības iestāžu audzēkņi atgriezīsies savās skolās. Par to, kā šogad notiks mācību process, skaidrības nebija gana ilgi – gan skolēni, gan viņu vecāki, gan pedagogi bija neizpratnē, vai 2021./2022. mācību gads varēs notikt kā ierasts. Tika pieņemts lēmums mācības atsākt klātienē, taču, lai tas notiktu, nepieciešams ievērot vairākus būtiskus noteikumus, un galvenais no tiem ir regulāra testēšana.
– Šobrīd pieņemtie noteikumi par mācību procesa tālāku virzību akceptēti ne tikai pašvaldības līmenī – tiek izskatīts, kā tos iedzīvināt pašvaldības dibinātajās iestādēs. Valstiskā pieeja, ko izstrādājušas atbildīgās ministrijas, ir šāda – bērni mācības turpina klātienē. Ir ieviests drošības protokols, lai klātienes mācības varētu tikt īstenotas, un, ievērojot šajā protokolā atrunāto, katru nedēļu notiks skrīnings jeb testēšana, kad izglītojamie nodos siekalu testus. Protams, protokolā ir atrunāta arī detalizēta kārtība, ka tiem skolēniem un skolotājiem, kuriem ir vakcinācijas sertifikāti vai apliecinājumi par izslimotu vīrusu pēdējā pusgada laikā, nav jāveic skrīnings. Tur atkal ir smalkāk atrunāts, kādos gadījumos tas tiek vai netiek darīts, bet jebkurā gadījumā šobrīd notiek virzība uz klātienes mācībām, – skaidro Madonas novada pašvaldības izglītības nodaļas vadītāja Solvita Seržāne.
Spēkā būs arī līdzšinējie noteikumi
Viņa atgādina, ka joprojām spēkā būs arī pārējie drošības noteikumi – roku higiēna, sejas masku lietošana un distancēšanās, jo šos drošības mehānismus neviens nav atcēlis un joprojām pastāv rekomendācijas tos ievērot.
– Ievērojot skolēnu fizioloģiskās vajadzības, 1. līdz 3. klase, atrodoties savā klases burbulī, sejas maskas nelietos, bet, pārvietojoties pa skolas telpām un gaiteņiem, maskas būs jālieto. Notiekot mācību procesam, tie skolēni un skolotāji, kuri vīrusu ir pārslimojuši vai pret to ir vakcinēti, maskas nelietos, bet, tiklīdz viņi apmeklēs skolas koplietošanas telpas, maskas izmantošana stājas spēkā. Tā visa ir ļoti detalizēta informācija, ar ko ikviena izglītības iestāde tiek iepazīstināta, vakar pieņemtos noteikumus apstiprināja dibinātājs. Katra izglītības iestāde, atbilstoši savam apmācības procesam, veido noteikumus, ar kuriem iepazīstina skolēnus, viņu vecākus, un, protams, arī skolotāji to visu labi zina un ievēro, – norāda Solvita Seržāne.
Testēšanas process laika gaitā kļūs raitāks
Madonas novada izglītības iestādes sadarbosies ar medicīnas centru „MFD", šobrīd jau notiek testēšana un testu nogādāšana uz laboratoriju. Solvita Seržāne aicina visus būt pacietīgiem, jo šobrīd ir radušās zināmas problēmas medicīnas centram, ņemot vērā lielo cilvēku skaitu, kuriem testi regulāri jānodod. Līdz ar to rodas loģistikas problēmas, ko šobrīd cenšas atrisināt un paralēli strādāt pie situācijas uzlabošanas.
– Pagaidām var rasties zināmas aizķeršanās ar testu aizgādāšanu uz laboratoriju, bet tas tiek risināts. Pašvaldības iesaistās problēmas risināšanā, un es domāju, ka pēc pirmā testēšanas cikla testēšanas process ritēs raitāk un vieglāk. Testi tiek atgādāti uz novadu, tad tos saņems izglītības iestādes. Katrā no tām ir izraudzīta atbildīgā persona, kas šo procesu vada un koordinē, iesaistīti ir arī klašu audzinātāji. Ideālā variantā būtu, ka kurjers no laboratorijas testus atgādā līdz pat skolai un no skolas arī savāc, lai nogādātu laboratorijā. Domāju, ka pēc neilga laika posma tas tieši tā arī notiks. Katras iesaistītās puses atbildība ir pildīt pieņemtos noteikumus, kas attiecas uz visu drošības pasākumu ievērošanu. Par to atbildīgi būs gan skolotāji, gan dežūrskolotāji, gan arī katrā izglītības iestādē nozīmētā atbildīgā persona. Mums jau ir uzkrāta zināma pieredze, un es gribētu teikt, ka neizpratnes par to, kā koordinēt mācību darbu, nav. Skolēniem atgriešanās mācību iestādēs būs adaptēšanās periods skolas dzīvē. Varbūt tas sākumā prasīs piepūli un neērtības, bet tam nevajadzētu būt nekam tādam, kas neļautu notikt mācību procesam, – pauž Solvita Seržāne.
Pašreizējā situācija liecina, ka saslimstības rādītāji Madonas novadā pieaug, un tas nozīmē, ka zināmā mērā situācija varētu tikt apgrūtināta. Tiem, kuri ir izslimojuši vīrusu, karantīnas laiks varētu būt īsāks, un šīs personas varētu turpināt līdzdarboties mācību procesā. Savukārt tie, kuri nav ne vakcinēti, ne pārslimojuši vīrusu, dotos karantīnā. Līdz ar to vienā klasē varētu būt dažādas situācijas saslimšanas gadījumā. Solvita Seržāne uzsver, ka visi iespējamie scenāriji ir ļoti niansēti un katru no tiem nav iespējams pārstāstīt. Viss ir atrunāts noteikumos, kas ir zināmi ikvienai izglītības iestādei.
Šobrīd skolās pedagogu netrūkst
Uz jautājumu par to, vai kādā Madonas novada izglītības iestādē darbu pametis kāds pedagogs, kurš nav vēlējies vakcinēties, izglītības nodaļas vadītāja atbild – ja kāds skolotājs ir izvēlējies pārtraukt savas darba gaitas, tas neesot saistīts ar vakcinēšanos.
– Saņemt vakcīnu vai ne – tas ir katra cilvēka individuāls lēmums, un nav noteiktas atsevišķas profesiju pārstāvju grupas, kurām būtu jāsaņem obligāta vakcīna. Ikviens pedagogs, kurš sev zināmu iemeslu dēļ nav vēlējies vakcinēties, testēsies gluži tāpat kā skolēni. Tās ir valsts apmaksātas analīzes. Skolu vadības grupām un šo iestāžu direktoriem mācību plānošana ir grūts un atbildīgs darbs. Sabiedrībā šobrīd notiek šķelšanās, jo cilvēki tiek dalīti vakcinētos un nevakcinētos. Ir ļoti svarīgi saprast, ka skolām ir jānodrošina mācības un šo mācību procesa plānošanā iesaistās abas puses pārstāvošie pedagogi. Būtiski ir spēt nodrošināt labu mikroklimatu un saglabāt veselīgas darba attiecības. Aicinu abas puses visu izvērtēt un ceru, ka pārliecība nebūs šķērslis koleģiālām attiecībām un labai darba atmosfērai.
Vasaras vidū bija daudz brīvu vakanču pedagogu vidū, bet patlaban gribētos sacīt, ka skolas ir tikušas galā ar šo uzdevumu – atrast trūkstošos pedagogus, kas nav viegli. Protams, situācija var mainīties un var gadīties, ka kāds skolotājs sev zināmu apstākļu dēļ atsakās strādāt, bet lielākoties skolotāju personālu visās skolās ir izdevies nokomplektēt, – teic Solvita Seržāne.
Dalīšanu grupās ietekmē pārbūves projekts
Ņemot vērā to, ka šobrīd Madonas pilsētas vidusskolā tiek īstenots pārbūves projekts, fiziski nav iespējams nodrošināt pietiekami daudz brīvu telpu, lai mācību process visiem izglītojamajiem sāktos jau no rīta.
– Mēs gribam, lai būvdarbi tiktu pabeigti kvalitatīvi un arī mācību process tiktu nodrošināts labā līmenī. Pagaidām skolas vadība ir pieņēmusi risinājumu dalīt grupās, kad mazo klašu bērni mācīsies no rīta līdz pusdienlaikam un pēc tam dosies uz mājām vai apmeklēs interešu izglītības pulciņus, savukārt lielo klašu bērni pusdienlaikā ieradīsies skolā un tad uzsāks mācības. Skola patiešām ir skaitliski ļoti liela – tajā mācās vairāk nekā 900 audzēkņu, un visu šobrīd pieejamo telpu nav tik daudz, lai visi izglītojamie tās varētu apdzīvot vienlaikus. Saprotu vecāku bažas, bet vēlos nomierināt, ka šāds mācību modelis tiek paredzēts līdz septembra beigām. Ja gadījumā notiks kas neparedzēts, tad šāds režīms saglabāsies līdz rudens brīvlaikam. Bet pēc tam tiek plānots, ka mācību process atgriezīsies ierastajā kārtībā. Aicinu būt saprātīgiem un pacietīgiem, jo būvniecības procesi nenotiek kā uz burvja mājienu – tie ir komplicēti. Interešu izglītības pedagogi arī spers soli pretī un būs iespējams sarunāt, kā bērnu nodarbināt rīta cēlienā, ja mācību process viņam sāksies tikai pusdienlaikā, lai skolēnam neietu secen interešu izglītības apguve, – skaidro izglītības nodaļas vadītāja.
27.08.2021.