Izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe pagājušajā nedēļā, publiski uzstājoties, norādīja, ka mācību grāmatu iegādei skolēnu vecākiem šobrīd nenākas tērēt lielu naudu, jo tās ir nodrošinātas bibliotēkās, lielākie tēriņi saistīti ar skolēnu apģērbu, darba burtnīcu, rakstāmpiederumu un citu mācību darbam nepieciešamo lietu iegādi.
Ministre arī atzina, ka ir viesojusies daudzās skolās valstī dažādos reģionos un nav sastapusies ar situāciju, ka skolas, skolotāji vai vecāki būtu uztraukušies par to, ka viņiem būtu ļoti dārgi jāmaksā par mācību grāmatām. Tiesa, tiesībsargs Romāns Apsītis nāca klajā ar secinājumu, ka ne visas skolu bibliotēkas var pilnībā apgādāt audzēkņus ar mācību grāmatām un citiem mācību procesā nepieciešamajiem līdzekļiem un situācijās, kad vecāki ir spiesti iegādāties mācību grāmatas par personiskajiem līdzekļiem, tiek pārkāptas bērnu tiesības uz bezmaksas izglītību. Viņš norādīja, ka gan Latvijas Satversmē, gan vairākos Latvijai saistošos starptautiskajos dokumentos noteiktas tiesības uz bezmaksas izglītību, kas nozīmē arī nodrošināšanu ar mācību materiāliem. Praksē ne vienmēr tas tā ir. Ministru kabinets ir noteicis, ka ar 2006. gada 1. janvāri skolu bibliotēkām grāmatu iegādei jāatvēl ne mazāk kā septiņi lati uz vienu skolēnu un pedagogu. Patlaban saskaņā ar 2008. gada budžetu valsts finansējums mācību līdzekļu iegādei uz vienu izglītojamo ir 4,12 latu. Pērn šī summa bija 3,87 lati, bet 2006. gadā – 1,86 lati. Turklāt šogad finansējums mācību līdzekļu iegādei nav palielināts – vidējā rādītāja pieaugums skaidrojams ar skolēnu skaita samazināšanos.
Pašvaldības būtiski piepalīdz
Lai nodrošinātu noteikto finansēšanas normatīvu septiņu latu apjomā, paredzēts, ka trūkstošo daļu sedz katra pašvaldība no saviem līdzekļiem, taču pašvaldību iespējas līdzfinansēt grāmatu iegādi ne vienmēr ir pietiekamas. Par laimi, Madonas rajonā pašvaldības ar lielu atbildības izjūtu kompensē to, ko valsts budžets pilnā apjomā nespēj apmaksāt, tomēr šo situāciju nevar uzskatīt par normu.
– Normāla situācija būtu tad, ja mācību materiālus pilnā apmērā nodrošinātu valsts, taču līdz šim tā nav noticis. Ar to finansējumu, ko piešķir valsts, labākajā gadījumā var nopirkt vienu grāmatu uz skolēnu. Labi, ka ļoti daudz piepalīdz mūsu pašvaldības, kā rezultātā skolu bibliotēkas lielākoties ar mācību grāmatām ir nodrošinātas. Skolēnu vecākiem nākas pirkt vien darba burtnīcas, un arī šajā ziņā sadarbībā ar skolotājiem tiek meklēti dažādi risinājumi, – pašreizējo situāciju komentēja Madonas rajona izglītības pārvaldes vadītāja Veronika Caune.
Mācību grāmatu un darba burtnīcu cenas pēdējos gados ir strauji augušas, un, pēc tiesībsarga domām, valsts grāmatu iegādei atvēlētā nauda ir par mazu, turklāt, attīstoties izpratnei par tiesībām uz bezmaksas izglītību, būtu jāvērtē arī skolēnu apgādāšana ar bezmaksas mācību burtnīcām un citiem nepieciešamajiem mācību palīgmateriāliem. Citās valstīs, piemēram, Igaunijā, Somijā un citviet, skolēni vismaz pamatskolās ir pilnībā nodrošināti ar mācību grāmatām, savukārt vidusskolas posmā daļa izdevumu jāuzņemas vecākiem. Igaunijā ar šo mācību gadu tiks nodrošinātas arī bezmaksas darba burtnīcas.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 02.09.2008.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS
OĻĢERTA SKUJAS foto