„Covid-19" dēļ Latvijā noteikti stingrāki ierobežojumi izglītības un sporta jomā, tostarp noteikts, ka no 30. novembra skolās vienam audzēknim jānodrošina trīs kvadrātmetru liela platība, bet skolotājiem arī stundās jālieto sejas maskas.
Amatpersonas ir lēmušas, ka 1. līdz 6. klašu skolēniem, ja izglītības iestāde lemj mācību procesu organizēt klātienē, uz vienu skolēnu no 30. novembra jānodrošina ne mazāk kā trīs kvadrātmetri no klases telpas platības. Ja nepieciešams, vienu klasi varēs dalīt vairākās grupās.
Argumenti un jauni pienākumi
Speciālisti skaidro, ka bērniem vecuma grupā no 10 līdz 12 gadiem ir novērojams straujš „Covid-19" saslimstības pieaugums, kas pielīdzināms pieaugušo saslimstības tendencēm. Tādēļ izglītības iestādēs saglabājas augsti „Covid-19" izplatības riski. Lai mazinātu „Covid-19" izplatību izglītības iestādēs, ir nepieciešams noteikt pienākumu nodrošināt lielāku platību uz vienu izglītojamo, lai izglītības procesa norises laikā tiktu nodrošināta iespēja ievērot distanci gan skolotājam no bērniem, gan bērniem savā starpā un tiktu novērsta telpu pārblīvētība.
Paralēli šiem lēmumiem nolemts šonedēļ Daugavpilī, Baldones, Krāslavas, Salacgrīvas, Aknīstes, Varakļānu, Mārupes, Mālpils, Smiltenes, Garkalnes, Limbažu un Salaspils novadā „Covid-19" izplatības dēļ ieviest stingrākus ierobežojošos pasākumus. Piemēram, no 27. novembra šajās pašvaldībās papildus jau noteiktajiem piesardzības pasākumiem valsts mērogā tiek pārtraukta jebkāda veida izglītības procesa norise klātienē, izņemot pirmsskolas izglītības programmas apguvi un mācības 1.-4. klasē.
Ierobežojumu izpilde Varakļānos
– Viss notiek tā, kā tam jānotiek, ņemot vērā noteiktos stingrākos ierobežojumus, – aicināts uz sarunu, atzīst Varakļānu vidusskolas direktors Juris Daleckis. – 5. un 6. klases audzēkņi no šodienas, 27. novembra, mācīsies attālināti, 1.-4. klases skolēni turpinās mācīties klātienē, bet, tā kā skolēnu skaits vairākās klasēs ir liels (1. un 3. klasē mācās 26 bērni), dalīsim šīs klases grupās, lai nodrošinātu uz vienu skolēnu trīs kvadrātmetrus no klases telpas platības. To varēsim darīt tāpēc, ka no pašvaldības mums apmaksāti divi skolotāju palīgi.
Mācību liela daļa notiek tiešsaistē
Varakļānu vidusskolā šajā mācību gadā mācās 242 audzēkņi. Lielākā daļa nodarbību 7.-12. klasēm notiek tiešsaistē. – Eksaktajos mācību priekšmetos gandrīz visas stundas rit tiešsaistē, humanitārajos – nedaudz mazāk, spēju priekšmetos – vēl mazāk, – komentē direktors. – Katrā ziņā mēģinām pēc iespējas vairāk strādāt skolēniem piemērotākā veidā. Jo vecuma ziņā mazāki bērni, jo tiešsaistes ir mazāk. Tas tāpēc, ka mazie bērni ātrāk nogurst, nav uzmanības noturības. Skolotāji pie attālinātā mācību darba ir pieraduši, kaut problēmu un stresa netrūkst. Skola kopumā ar problēmām tiek galā, ar tehnoloģijām lielos vilcienos esam nodrošināti.
Attālinātajā darbā tomēr ir daudz grūtību
Direktors uzsver, ka problēmas var rasties ģimenēs, kur bērni pa dienu paliek vieni paši un nav motivēti mācīties: – Mazākajiem bērniem noteikti ir vajadzīga pieauguša cilvēka palīdzība. Bez tam mums ir daudz lauku bērnu, un ne katrā lauku teritorijā ir labs interneta ātrums vai tā pieslēgums. Nereti internets „uzkaras", rodas pārrāvumi. Kamēr atgriezeniskā saikne atnāk līdz datorspeciālistam, kamēr viņš novērš problēmu, stunda ir beigusies. Protams, labāk mēs visi mācītos un mācītu klātienē, bet kā ir, tā jādzīvo.
Palīdz ar viedierīču sagādi
Jautāts, kā skola audzēkņiem un pedagogiem palīdz ar viedierīcēm, Juris Daleckis atklāj: – Pašvaldība skolotājiem šogad iegādājās jaunus datorus, iepriekš pirktos izdalījām ģimenēm, kurām ir vairāki bērni vai datora nav. Tomēr tas ir nepietiekami, šobrīd risinu jautājumu, kā ar datoriem nodrošināt 5., 6. klases audzēkņus. Valsts it kā ir piešķīrusi datorus, bet kad šie rīki atnāks uz skolu, nezinām. Audzēkņi var mācīties arī caur telefonu, bet tas nav tas labākais. Turklāt, ja ģimenē ir divi, trīs bērni un arī vecāki strādā attālināti, vajadzīgas vismaz trīs ierīces un trīs istabas, jo visi pie datora vienlaicīgi runāt un mācīties nevar.
Problēmas skolotājiem un skolēniem
Par skolotājiem direktors atklāj, ka katram lietošanā ir portatīvais dators, bet problēmsituāciju un nianšu netrūkst: – Ne katrreiz dators un materiāls, kas tajā pieejams, atbilst un vadāms uz konkrētās klases telpā esošo skārienjutīgo ekrānu vai interaktīvo tāfeli. Tāpēc skolotāji bieži strādā no diviem datoriem – kabineta stacionārā datora, ja vajag darboties ar interaktīvo tāfeli, un portatīvā datora mājās. Skolotāji izmanto dažādas platformas, portālu uzdevumi.lv, soma.lv, platformu Zoom, Meet tiešsaiti, un visa savietošana, nepieciešamo materiālu kompilēšana ir liels izaicinājums. Vidējā posma skolēni nereti apjūk vai dažkārt nav motivēti sekot līdzi darbam attālināti. Diemžēl vecāki ir aizņemti darbā vai tehniski nav spējīgi viņiem palīdzēt.
Direktors neslēpj, ka sūdzības ir par to, ka bērni kļuvuši mazkustīgi, pie monitoriem viņiem nogurst acis, nav socializācijas ar draugiem: – Paredzu, ka problēmas var radīt ēšanas paradumu maiņa. Skolā bērni ēd siltas pusdienas, mājās bieži tiek atstātas sviestmaizes, jo jaunāko klašu skolēni drošības apsvērumu dēļ paši uzsildīt pusdienas, šķiet, nevar. Brīvpusdienas mums ir visām klasēm, 1.-6. klašu skolēni līdz šim tika pie silta ēdiena, no šodienas 5., 6. klases bērni mācīsies attālināti un ēdīs mājās. Pavasarī pašvaldības sociālais dienests skolēniem izvadāja pārtikas pakas, kā būs tagad, to noteiks un risinās pašvaldība.
Sejas maskas lieto arī skolotāji
Varakļānu vidusskolā sejas maskas skolotāji, ejot pa gaiteņiem, valkā jau divus mēnešus. – Esam vienojušies, ka skolotājiem ir vairogi vai sejas maskas, mācību stundās līdz šim tos varēja nelikt, – komentē direktors. – Tā kā tagad ir jauns rīkojums, ka sejas maskas jālieto arī stundās, skolotāji to darīs. Ja klase ir liela un jāievēro distancēšanās, skolotājam sazināties ar audzēkņiem nebūs viegli. Ja skolotājam ir brilles, lietojot mutes un deguna aizsegu, briļļu stikli aizsvīst, lietojot sejas vairogus, skolotāju grūtāk sadzirdēt. Sejas maskas jāsāk lietot arī skolēniem, izaicinājumu mums netrūkst.
Interešu izglītība sportā un pašdarbībā klibo
Jautāts par darbu interešu izglītībā, Juris Daleckis atbild ar nopūtu: – Situācija ir bēdīga. Pats interešu izglītībā mācu sportu, un tad, kad ir komandu sporta veidi, darīt nevaram neko. Individuāli var strādāt, un, kamēr bija labs laiks, nodarbības futbolā notika ārā. Tautiskās dejas gan ārpus skolas telpām apgūt nevar. Ierobežojumi šai ziņā strādāt neļauj. Vienas klases ietvaros skolotāja, protams, darbojas: ja ir 1.-2. klases deju kolektīvs, kolektīva vadītāja ar katru klasi strādā atsevišķi, bet vecāko klašu deju kolektīvos pagaidām darbs nenotiek. Kā būs ar Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem? Visi cer, ka tie nākamā gada vasarā notiks, bet reālitāte būs atkarīga no situācijas valstī. Katrā ziņā neesam vienīgie, kas cieš. Ja ierobežojumus godīgi ievēro visas skolas, visur treniņi ir pārtraukti. Līmenis noteikti kritīsies, un baidos, ka vidējais vecuma posms interešu izglītībai var pazust. Bērniem, lai ko darītu, vienmēr nepieciešama motivācija, īpaši 6., 7., 8. klasēs, kad uzrodas daudz citu vilinājumu. Noturēt bērnus sportā, korī vai tautiskajās dejās nav viegli. Kad nenotiek izbraucieni, koncerti, mēģinājumi, tas vēl vairāk ietekmē kolektīvu pastāvēšanu. Lielie bērni paliks, mazie arī, bet vidējā vecuma posma atvērtība dejai un dziesmai ir problemātiska. Turklāt mūsu skolā nav tik daudz skolēnu, mums katrs bērns kolektīvā ir no svara. Sadarbojamies arī ar bērnu vecākiem, bet šobrīd, kad nekas nevar norisināties, tas izpaliek.
27.11.2020.