Maija pēdējās dienas iedegušas kastaņu sveces skolu pagalmos. Tāpat kā pagājušajā pavasarī, arī šogad skolēniem nav lemts dzirdēt zvanu, kas aicina uz pēdējo mācību stundu un pirms vasaras brīvlaika vēl brīdi uzkavēties savās klasēs. Par to, kā mācību process šogad norisinājies Vestienas un Liezēres skolās, izvaicāju abu mācību iestāžu direktori Jolantu Stepiņu.
– Āra nodarbības notiek kopš tā brīža, kad valstī tika pieņemts attiecīgais likums, un mēs tās organizējām tieši ar mērķi savstarpēji socializēt bērnus, kad viņi var tikties piecas stundas nedēļā. Tīri no organizatoriskā viedokļa raugoties sapratām, ka nevaram katru dienu vienas stundas garumā veidot šīs āra nodarbības, jo ir tādi bērni, kuri dzīvo tālu laukos, līdz ar to tiek saplānota viena nodarbību diena, kad bērniem jāierodas. Tie bērni, kuri paši nevar nokļūt šurp, tiek atvesti ar pagasta pārvaldes nodrošinātu transportu, – stāsta Liezēres pamatskolas un Vestienas pamatskolas direktore Jolanta Stepiņa.
Viņa piebilst, ka āra nodarbību plānošana prasa gana daudz laika un atbildības:- Cenšamies sakomplektēt āra nodarbību grafiku tā, lai vienā dienā stundas nenotiek divām „lielajām" klasēm, tādā veidā mazinot iespēju, ka bērni no dažādām klasēm savā starpā satiksies un būs kopā. Parasti vienā dienā nodarbības notiek vienai „lielajai" un vienai „mazajai" klasei. Protams, vērā ņemams faktors ir arī bērna dzīvesvieta, kā jau minēju, un arī ar šo faktoru rēķināmies, plānojot nodarbību grafiku.
Direktore norāda, ka skolēni tika iepazīstināti arī ar kārtības noteikumiem, kas jāievēro nodarbībās. Liezēres pamatskolas audzēkņi un skolotāji nodarbību laikā uzturas lielā teltī, kas uzslieta iepretim skolai, savukārt Vestienas pamatskolas skolēni un mācībspēki āra nodarbībām izmanto muižas ēkas balkonu, kurā var ne tikai patverties no lietus un vēja, bet arī baudīt skaistu skatu, kas paveras uz parku.
– Noteikti jāakcentē, ka āra nodarbības nav tikai skolēnu savstarpējā komunikācija un sociālu aktivitāšu norise. Mācību process nav apstājies, tas nekur nav pazudis, un skolēni kopā ar saviem skolotājiem ir devušies arī dabā, lai pētītu un izzinātu, kā arī izmantotu dabā atrodamos materiālus dažādu darbiņu veidošanā. Daudzo gadu garumā bijām pieraduši atrasties iekštelpās un mācību procesu vadīt tajās, bet pašreiz valdošā situācija ļāva mums iepazīt arī citas mācību metodes, kuras varētu aizgūt turpmākajam darbam jau citos mācību gados, – uzsver Jolanta Stepiņa.
Viņa atklāj, ka lielākā daļa bērnu ļoti gaida āra nodarbības, jo tā viņiem ir iespēja tikties ar saviem klasesbiedriem un draugiem. Esot arī tādi skolēni, kuri ir atteikušies apmeklēt šīs nodarbības, jo viņiem socializēšanās nav tik aktuāla un svarīga.
Savukārt 1.-4. klases audzinātāja Regīna Paegle informē, ka āra nodarbībā īstenots teātris, kuram gatavojušies meet nodarbībās (videonodarbībās): – 6. klasē apguvām tēmu par apstākļa vārdu. Tad nu maija izskaņā tapa teātra izrāde „Piedzīvojums sapnī" pēc A. Rudzītes lugas. Integrējām dažādus mūzikas instrumentus, kas bija kā akcents klases kolektīva saliedēšanai, atraktivitātei, radošumam un jautrai kopābūšanai. Izrādes iestudējums bija piemērots, lai integrētu visus skolēnus atbilstoši to spējām. Tērpu gatavošana, teksta mācīšanās, afišas un biļešu veidošana prasīja daudz laika un pacietības, taču skolēni bija tik gandarīti par padarīto. Izrādes ieraksts bija arī laba dāvana skolēnu ģimenēm Mātes un Ģimenes svētkos.
Attālinātais mācību posms, kas risinājās līdz brīdim, kad āra nodarbības tika atļautas, esot licis daudz ko pārdomāt, ar daudz ko iemācīties tikt galā, sadzīvot, daudz kam pielāgoties, atzīst direktore. Sākoties šim mācību gadam, jau septembrī un oktobrī skolēni tika radināti pie attālināto mācību procesa, savukārt pirmo četru klašu bērni mācības neklātienē uzsāka decembrī:
– Līdz ar attālināto mācību sākšanos mums jau bija skaidrs, kā tiks plānots dienas cēliens, kā noritēs stundas. Vairs nebijām tik nedroši un bailīgi, kā tas bija sākumā. Atkal jāsaka, ka man žēl mazo pirmīšu, kuri ar tik lielu prieku gaidīja brīdi, kad varēs ierasties skolā, mācīties, satikt skolotājus un iegūt sev draugus. Vecāki viņiem mājās bija stāstījuši par ekskursijām kopā ar savu klasi un skolotāju, par dažādiem pārgājieniem, kādi būs. Tas viss pēkšņi apstājās un ir žēl, ka mazajiem savā veidā ir nozagts šis pirmās klases posms.
Ieilgušais attālināto mācību periods ir ļoti nogurdinājis gan bērnus un viņu vecākus, gan skolotājus. Jolanta Stepiņa min, ka vecāki pat ļoti priecājas, ka vienu dienu nedēļā bērni dodas uz āra nodarbībām, jo šis tad ir laiks, kad pieaugušie var strādāt paši savu darbu un veltīt brīdi savām pārdomām un vajadzībām. Neviens neesot izteicis negatīvas vai kritiskas piezīmes par āra nodarbībām.
Stāsta direktore: – Vecāki zina un ļoti labi saprot, ka bērni ir sociālas būtnes un ļoti vēlas savā starpā kontaktēties. To saprot arī skolotāji, tādēļ viņi pēc attālinātajām stundām ļauj bērniem kādu laiku parunāt, padalīties ar saviem jaunumiem un papļāpāt par sev interesējošo. Jauki, ka skolotāji praktizē šo socializēšanās iespēju, lai arī tā nav komunikācija klātienē, bet tā ir ļoti svarīga bērna ikdienas sastāvdaļa. Būtiski ir tas, ka bērni ne tikai mācās un iesaistās stundu darbā, bet arī var sazināties savā starpā un parunāties. Ļoti būtiska lieta, ko vēlos pieminēt, ir daudzo portatīvo datoru iegāde, ko varējām īstenot tikai un vienīgi ar ziedotāju no Amerikas palīdzību. Tie ir cilvēki, kuri nākuši no šejienes, bet savu iemeslu dēļ devušies uz dzīvi citur. Viņi regulāri ar mums sazinās un apjautājas, kā mums klājas, kas ir nepieciešams. Ivars Petrovskis ir kurators šai labdarības kustībai, ja tā var teikt. Tieši Ivars ir tas, kurš sponsorē naudiņu silto pusdienu nodrošināšanai bērniem, un liela pateicība viņam pienākas arī par izrādīto iniciatīvu portatīvo datoru iegādes sakarā. Pavasarī saņēmām no viņa vēstuli, kurā Ivars vaicāja, kā mums sokas, kāda ir situācija ar tehnisko nodrošinājumu, lai spētu organizēt mācību darbu. Mēs atbildējām, ka situācija ir gana bēdīga, uz ko Ivars tūlīt piedāvāja risinājumu. Viņš atsūtīja savas vedeklas Kaijas Petrov-
skas, kas ir organizāciju SAL (sadarbība ar Latviju) un ALA (Amerikas latviešu apvienība) vadītāja, kontaktus, lai mēs tālāk varam sazināties. Sazinoties ar Kaiju, viņa uzreiz vaicāja, cik daudz datoru mums ir vajadzīgi. Mēs jau tā bijām tik ļoti priecīgi un pateicīgi par palīdzību, ka ieaudzinātās kautrības un pieklājības dēļ lūdzām tikai dažus datorus. Protams, piebildām, ka reālā situācija ir gaužām bēdīga un tehnoloģiju nodrošinājuma trūkst 60-70% ģimeņu. Vienojāmies, ka sakarā ar kompetenču izglītību, kas stājās spēkā līdz ar pagājušā mācību gada sākumu, ļoti labi būtu, ja varētu nodrošināt datorus to klašu bērniem, kuri mācās pēc jaunā mācību satura, – 1., 4. un 7. klasei. Visi iegādātie datori paliek bērnu īpašumā, un skola tos nevienā brīdī atpakaļ nepaņem.
Pateicoties mecenātu ziedotajai naudai, esam sarūpējuši 19 portatīvos datorus, kuri jau atrodas ģimeņu īpašumā, un 5 portatīvos datorus skolotājiem. Šobrīd gan šie datori arī ir novirzīti bērniem, kuriem tie mācību procesā ir vajadzīgi. Mēs izsakām milzīgu pateicību ārzemju mecenātiem par palīdzību un atbalstu, par to, ka viņiem rūp, kas notiek ar Liezēres pamatskolu, ar tās audzēkņiem. Visas ģimenes nebūt nevar atļauties saviem bērniem nopirkt šādas ierīces. Datori ir kompakti un nav liela izmēra, tāpēc, kolīdz atsāksies klātienes mācības, bērni savus datorus varēs ņemt līdzi uz skolu un ar tiem darboties stundu laikā, kad tas būs nepieciešams, – par mecenātu sniegto palīdzību priecājas Jolanta.
Pērn devīto klašu skolēni eksāmenus nekārtoja vispār, bet šogad viņu zināšanu līmeņa noteikšanai tika veidoti diagnosticējošie darbi. Kā skaidro Jolanta Stepiņa, gan Liezēres, gan Vestienas pamatskolā tika nolemts, ka skolēni pildīs diagnostikas darbus tikai obligātajos mācību priekšme-
tos – matemātikā un latviešu valodā. Šīs divas skolas bija dažas no retajām, kas izšķīrās par labu šādai izvēlei. Tas tika pamatots ar skolēnu lielo nogurumu, ko sagādā ikdienas mācību process un šobrīd esošie apstākļi. Skolēni tika arī informēti, ka iegūtās atzīmes neietekmēs viņu gala vērtējumus mācību priekšmetos, bet tikai palīdzēs saprast viņu skolotājiem, pie kā vēl jāpiestrādā un kā šobrīd vērtējams bērnu zināšanu līmenis.
Šis mācību gads ir noslēdzies, un priekšā vēl gaida izlaidums. Tiek domāts par to, kāds tas būs šogad.
ZANE BIKOVSKA
01.06.2021.