Šodien, 28. februārī, Madonas novada domes deputāti klātienes sēdē izteiks nostāju jautājumā par Lazdonas pamatskolas "būt" vai "nebūt".
Sēdē piedalīsies arī skolas audzēkņu vecāki, vēloties izkliegt vai drīzāk jau izraudāt savu sāpi, kas aplam gan vērā ņemta netiek. Pat formāli un pieklājības pēc ne. Vai citādi par skolas slēgšanu pašvaldības pārstāvji ar audzēkņu vecākiem un skolas darbiniekiem ierastos runāt vien 22. februārī, kad nāves spriedums skolas pastāvēšanai jau dienu iepriekš tika pieņemts finanšu komitejas sēdē? Arguments par dibinātāju tiesībām, sabiedrības lieku netracināšanu un faktu, ka skolu slēgšana Latvijā nav nekas unikāls, iesaistīto pušu laikus neinformēšanai vai pat ignorēšanai tomēr neiztur kritiku. Demokrātiskā sabiedrībā, kādā, cerams, dzīvojam, komunikācija ir viena no pārmaiņu vēju un to izpratnes stūrakmeņiem. Pārmaiņas vienmēr prasa garīgu lokanību, bet tās jāskaidro, un labākais rezultāts arī skaudrā situācijā tomēr izkristalizējas tiekoties, debatējot, uzklausot procesā iesaistītos un jomas praktiķus.
Mēs neesam sekundāra realitāte, mūsu bērnu izglītība un attīstība mums ir pati svarīgākā – šo domu no visām pusēm centās paust vecāki 22. februāra sanāksmē, apzinoties, ka viņu atvasēm mācībās neiet viegli un tikai maza skola ar nelielu klašu piepildījumu un skolotāju individuālāku pieeju var bērnu izaugsmei palīdzēt. Turklāt daudziem ieteikums vai prasība par skaitliski mazāku apmācības vietu nācis no psihologa slēdziena un pieredzes, ka lielajā skolā skolēns neiztur un savā ziņā salūst, neattīstās, gūst psiholoģisku ievainojumu uz mūžu.
Kāpēc ar mums neieradās runāt novada vadība? Kāpēc bērnus, kuriem nepieciešama lielāka uzmanība, jūs gribat sabāzt vienā mucā? Kāpēc Madonas novada pašvaldība nevar būt tā, kas nelikvidē, bet rod gudru risinājumu? Kāpēc Lazdonas skolu nevar veidot kā filiāli Madonas skolai, ja reiz tik daudziem bērniem novadā nepieciešams īpašs mikroklimats un individuālāka pieeja? Deputāti ir tautas kalpi, kāpēc viņi nedzird, ka arī maza skola sabiedrībai ir ļoti vajadzīga? Tie ir daži citāti no teiktā, ko vecāki aizgūtnēm jautāja atbraukušajiem novada domes deputātiem Aigaram Šķēlam, Valdai Kļaviņai un izglītības nodaļas vadītājai Solvitai Seržānei.
– Varu saprast jūsu emocijas, bet aicinu uz situāciju paskatīties pragmatiski. Tādi ir nepieciešamie pārkārtojumi, lai izglītības sistēmu novadā varētu veidot kompaktu, lai to vispār no ekonomiskā viedokļa varētu noturēt, – skaidroja izglītības nodaļas vadītāja. – Pašvaldība ir lēnprātīgi veikusi pārmaiņas. Šobrīd redzam, ka ir krīzes pazīmes, neveicot pārkārtojumus, sistēmā nevaram nodrošināt stabilitāti un izaugsmi. Neredzam variantu, lai Lazdonas skolā nebūtu apvienotās klases, turklāt mūs uztrauc tas, ka valstiskās nostājas dēļ pašvaldībai izaicinājums būs domāt, kas notiks ar skolām, kurās mācās 100 bērnu.
– Patiešām nevaram garantēt, ka tuvā nākotnē nebūs jautājuma par skolu slēgšanu Kusā, Dzelzavā, Degumniekos un Liezērē, – piebilda Aigars Šķēls.
"Mēģinājām savu 1. klases bērnu laist Madonā, gan bērns katru dienu nāca mājās raudādams, gan vecāks katru rītu no skolas devās raudādams." "Madonas skolas personāls mums tā arī paziņoja: – Skolas prestižs ir par augstu, lai mēs uzņemtu jūsu bērnu." "Pedagogi lielajā skolā nav slikti, bet viņi nevar pievērst uzmanību 25 un vairāk vienas klases skolēniem. Pedagogs asarām acīs atzīst, ka netiek galā. Skolēni, kas iet līdzi, iet, pārējie mācībās paliek iepakaļ."
Uz teikto Solvita Seržāne atbildēja: – Katram ir savs stāsts, kāpēc esat izvēlējušies apmācību Lazdonas skolā. Ir skumji klausīties par situācijām Madonā, kas pedagoģiski nav bijušas veiksmīgas. Ar vidusskolu runāsim, un nav teikts, ka tur jau nav notikuši uzlabojumi. Turklāt tas nav iemesls, lai pašvaldība izglītības tīkla sakārtošanai atmestu ar roku. Vidusskolā situācija noteikti ir mainījusies. Ir skolotāju palīgi, kas dodas strādāt klasēs, kurās ir bērni ar speciālām vajadzībām. Situācija pilnveidojas. Gadās visādi, bet tam pievēršam uzmanību, un nevar apgalvot, ka sliktais atkārtosies. Tie ir individuāli gadījumi, un mūsu uzdevums ir strādāt ar tiem, jo iekļaujošajā izglītībā ir lietas, ko vēl mācāmies.
Pagasta pārvaldes vadītājs Reinis Silups iebilda, ka vissliktākais ir tas, ka novadā nav redzama izglītības stratēģija nākamajiem gadiem: – Ja vecāki prasa mazākas klases, tad kādā iestādē būtu jāparedz šādas klases. Ir jāstrādā ar cilvēkiem, nevis jānoliek viņi fakta priekšā.
Agnese Silupa aicināja būt cilvēcīgiem un ņemt vērā reālo situāciju: – Madonā izglītības iestādes ir labas, bet ir bērni ar autisma spektru, tādi, ar kuriem jāstrādā individuāli. Kaut kas ir jādomā, lai šāda apmācības vieta Madonas novadā būtu. Ja lielākā daļa audzēkņu Lazdonas skolā ir no Madonas, kāpēc vidusskola nevarētu paņemt Lazdonas skolu kā filiāli? Un vēl – ja skolu slēgs, kas nāks vietā un izmantos Lazdonas mācību iestāžu infrastruktūru?
Aigars Šķēls atbildēja, ka bērnudārza telpas paliks pagasta vajadzību risināšanai – iespējams, te veidosies multifunkcionāls centrs, kur kopā darbojas jaunieši, seniori, savukārt skolas ēkā varētu būt internāts sporta bāzei "Smeceres sils" (auditorijā gan skanēja doma piedāvāt skolas telpas privātai izglītības iestādei, ja reiz tik daudzi vecāki vēlas savus bērnus laist privātā skolā vai Montesori novirziena bērnudārzā).
Uzklausot informāciju, ka Lazdonas pamatskolā viens izglītojamais izmaksā nepilnus 145 eiro mēnesī (bez pedagogu algām un uzturēšanas izdevumiem), savukārt pirmsskolā – 350 eiro (Madonas pilsētas vidusskolā izglītojamā izmaksas esot nepilni 50 eiro), daudzi sanākušie vēstīja, ka ir gatavi atteikties no bērnu bezmaksas pusdienām, gatavi atteikties no daudz kā, apelēt pie deputātu veselā saprāta un sirdsapziņas, lai tikai skola pastāvētu.
– Atzīmes te netiek uzdāvinātas, bērniem viela patiešām tiek iemācīta. Skolotāji ir ieinteresēti, paldies viņiem par to! – Lanas Kunces vadīto pedagogu komandu slavēja vecāki.
Par skolas skolotāju perspektīvu Solvita Seržāne teica: – Šobrīd nav gadījumu, kad pedagogs, kurš novadā vēlas strādāt izglītības nozarē, to nevarētu darīt. Mēs turēsim rūpi, lai Lazdonas skolas pedagogi varētu turpināt darbu izglītības sistēmā.
Noslēdzot sakarsušo diskusiju, Aigars Šķēls apsolīja, ka sarunā saklausīto, proti, to, ka vecāki un skolas kolektīvs aicina deputātus lemt par filiāles veidošanu Lazdonas skolā, viņš 28. februārī vēstīs domes sēdē. Ko tautas kalpi izlems – vai iedziļināsies, meklēs risinājumu, vai vienaldzīgi uzticēsies cipariem, sekosim līdzi.
28.02.2023.