Kusas pamatskolas ēkā pagaidām valda klusums, kurā var dzirdēt vienīgi skolotāju balsis, vadot tiešsaistes nodarbības ar tehnisko ierīču palīdzību. Skolas 69 audzēkņi visi ir mājās un mācās attālināti.
– Skaidrs, ka attālinātās mācības mūs visus ir nogurdinājušas, komunikācijas trūkumu sāpīgi izjūt visi, – atzīst skolas direktors Agris Sārs. – Esam gan iegājuši zināmā ritmā, pie tā pieraduši un turamies. Skolas audzēkņi, kuri ir čakli un attiecībā uz mācībām – pozitīvi tendēti, kuriem ir atbalsts un kontrole no vecākiem, jūtas normāli, tur viss ir kārtībā un problēmu nav. Taču tie, kam patstāvības nekad nav bijis un kuri izmanto jebkuru iespēju nedarīt vai tikt cauri ar minimālām pūlēm, šo laiku izmanto pa savam, un ar tiem problēmas būs.
Visus nevar piespiest "mīlēt Raini"
Aizdomājoties par mācību mērķi – obligātās pamatizglītības iegūšanu, Agris Sārs, kas izglītības sistēmā darbojas jau vairākus gadu desmitus, neslēpj: – Kaut mērķis ir skaists, visi cilvēki šo obligāto pamatizglītību neiegūst. Lai pilnvērtīgi zināšanas sauktu par iegūtu pamatizglītību, daļa to vienkārši nav spējīga paveikt, daži savukārt izvēlas slinkošanas ceļu. Tas demokrātiskā valstī ir pieļaujams, mums ir jāļauj arī nedarīt, jo visus nevar piespiest "mīlēt Raini", tāpat kā visus nevar piespiest mācīties. Skolotājs šai periodā netiekas ar bērniem klātienē un ietekmēt viņus var minimāli. Protams, tiek meklēti jauni risinājumi situācijas uzlabošanai un dažādošanai. Ir dažādi testēšanas veidi, skolotājs uzdod uzdevumus, kas bērnus kaut nedaudz iekustina, liek reaģēt. Tehnoloģiskā ziņā gan izrāviens ir milzīgs, digitālo rīku lietošana ir kāpusi.
Tehnoloģiju nodrošinājums skolotājiem un audzēkņiem
Arī Kusas pamatskola no novada pašvaldības iepirkuma ir saņēmusi datorus. – Tie ir skolotāju darba pilnīgam nodrošinājumam, bet bērnus perfekti nodrošināt nevaram, – komentē direktors. – Tomēr visi, kas vēlējās vai izrādīja par to interesi, lielā mērā ar tehnoloģijām ir nodrošināti. Visiem audzēkņiem, protams, nav portatīvā datora, kas būtu ideālais variants, citam ir planšete, citam – telefons, grūtāk iet tiem, kam ģimenē ir vairāki skolas vecuma bērni, jo tad vajadzīgas vairākas ierīces, sadalīt vienu ar brāli vai māsu ir sarežģīti.
Kombinētas mācību metodes
Jaunāko klašu (1.-4. kl.) skolēni sākuši iepazīt un lietot tiešsaistes mācību formas. Tās šobrīd tiek izmantotas kombinācijā ar drukātu mācību materiālu piegādāšanu uz mājām. Arī vairāku interešu izglītības pulciņu dalībniekiem, kā dambrete, šahs, tiek piedāvātas iespējas darboties attālināti. Attālināti tiek nodrošinātas „Baložu velodrošības" sacensības, kurās var piedalīties skolēni līdz 5. klasei. – Tie ir dažādi uzdevumi bez praktiskās braukšanas, – vēsta Jauno ceļu satiksmes dalībnieku pulciņa vadītājs Agris Sārs. – Teorētiskos jautājumus risina arī mūsu bērni, beidzamajā posmā bija pieteikušies pieci Kusas pamatskolas audzēkņi, ierobežotā laikā jārisina ceļu satiksmes drošības, pirmās palīdzības un velosipēdu tehniskās uzbūves uzdevumi.
Vizuālā māksla kopā ar dabu
Agris Sārs audzēkņiem pasniedz arī vizuālo mākslu. – Lai neaizņemtu ēteru, cenšos tiešsaistes stundas neorganizēt. Tās vairāk nepieciešamas matemātikā, latviešu valodā, svešvalodā. Es domāju par to, kā skolēnus vairāk izvest ārā, svaigā gaisā, lai viņiem uzdevumi būtu saistīti ar kustēšanos, nevis atrašanos pie datora. Lieku izveidot kaut ko no dabas elementiem, izpētīt un uzzīmēt kādu dabas parādību. Svaigākais piemērs ir darbs ar bērza tāsi, kurā jāieskrāpē kāds vēstījums – savs vārds vai kas cits. Tad jānofotografē un jāatsūta man.
Receptes možumam
Uz jautājumu, ko direktors ieteiktu psiholoģiskam atbalstam gan vecākiem, gan bērniem un it īpaši pusaudžiem, Agris Sārs saka: – Recepte, pirmkārt, jāierauga sevī. Možums jāmeklē sevī, jo no ārpuses to nez vai kāds iedos. Tāpēc katram būtu jāatklāj kāds vaļasprieks, atslogojoša nodarbe no tiešajiem pienākumiem, arī pārgājieni dabā, ieskatīšanās apkārtnē. Mans vaļasprieks ir mākslas pasaule, kurā varu pazust uz ilgu laiku. Redzu, ka mākslas studijā Madonā cilvēki arī dažkārt ir nospiesti, bet tikko viņiem ir doma, piemēram, izlikt darbu izstādi logos, tā viņi meklē, sarosās un atdzīvojas.
Agra Sāra vadītās tēlotājas mākslas studijas "Madona" dalībnieki šobrīd darbus izlikuši Madonas kultūras nama logos un aicināti veidot ekspozīciju Mārcienas bibliotēkas logos. – Es pats gatavoju rāmjus, kārtoju materiālus brīdim, kad dabā būs siltāks un varēšu doties plenērā, – vēsta vadītājs. – Bāzi mākslas darba radīšanai vajag samērā lielu. Esmu apkrāvies kā zilonis ar pakām un somām, jo tehnika, kurā strādāju, to prasa.
Skolas beidzēji un nākamie audzēkņi
Vaicāts par skolas beidzējiem, direktors vēsta, ka Kusas pamatskolu šogad beigs tikai viens skolēns: – 9. klasē mācās divi audzēkņi, viens no viņiem, sākoties attālinātajam mācību darbam, attālinājās galīgi – mācību stundās piedalās tikai epizodiski. Viņš izlēmis palikt 9. klasē uz otru gadu, un ar to esam samierinājušies. Otrs skolēns skolu pabeigs, viņš attālināti mācās un būs gatavs doties pasaulē. Katrā ziņā šis puisis ir praktiskas ievirzes, tāds nedaudz gudrotājs un savu vietu dzīvē noteikti atradīs.
Izvietojums pa klasēm Kusas pamatskolā ir nevienmērīgs – ir viens, divi audzēkņi un arī desmit, piecpadsmit. – Domājam, ka nākamajā mācību gadā skolas 1. klasē būs apmēram septiņi bērni, – prognozē Agris Sārs. – Par skolas slēgšanu gan nedomāju, šķiet, tuvāko gadu jautājums tas nebūs, jo nav jau kur visiem bērniem palikt. Lielas klases visās situācijās nav izeja, daudziem skolēniem mācību apguvē nepieciešama individuāla pieeja. Līdz ar to nelielām skolām būs jāpastāv. Madonas skolu realitāte ir lielas klases, bet ne visiem tas der. Ja strādā ar meistaru viens pret vienu – tas apmācībā ir visauglīgākais variants.
Ministrijas prasības
Jautājumā par epidemioloģisko drošību Agris Sārs atklāj, ka Kusas skolas skolotāji un audzēkņi līdz šim no vīrusa bijuši pasargāti: – Ministrijas prasības attiecībā uz drošību ir respektējamas, mums tās nav sagādājušas raizes. To varu teikt gan par sejas masku nēsāšanu, gan distances ievērošanu, gan darba organizāciju. Vienādu risinājumu visiem piemērot ir grūti. Āra nodarbības ir brīnišķīga lieta, tas pasaulē nav nekas jauns – āra izglītības virziens sevišķi Skandināvijā ir ļoti populārs. Taču tas saistīts ar bērnu nokļūšanu uz skolu, un loģistika epidemioloģiskajā situācijā ir sarežģīta. Domāju, ka ar to būs jāsadzīvo ilgi, iespējams, drošāk būs tad, kad tiks sasniegts procentuāli lielāks vakcinēto skaits, bet, ka vīruss pazudīs bez pēdām, tuvāko gadu laikā mums cerības nav.
30.03.2021.