Vakar, 17. martā, noslēdzās pretrunīgi vērtētā Madonas novada izglītības iestāžu tīkla attīstības plāna 2016.-2023. gadam pirmās redakcijas publiskā apspriešana. Sabiedriskās apspriešanas procesa centrālais pasākums bija attīstības plāna publiskās apspriešanas sanāksme Madonas kultūras namā, kuras laikā izskanēja gan priekšlikumi, gan viedokļi. Trīs stundas ilgās sanāksmes laikā netrūka arī emocionālu uzplaiksnījumu un izteikumu, no kuriem daži balansēja uz personisku apvainojumu robežas.
Madonas novada pašvaldības izglītības nodaļas vadītāja Solvita Seržāne, iepazīstinot ar attīstības plāna saturu, norādīja, ka sabiedriskās apspriešanas periodā jau ir notikušas plaši apmeklētas tikšanās trijās Madonas pilsētas skolās, kuras skar plānotās pārmaiņas skolu tīklā, kā arī sarunas bijušas ar novada pagastu pārvalžu un tajās esošo izglītības iestāžu vadītājiem.
Tiesa, uz sanāksmi lielākoties bija ieradušies tieši pilsētas izglītības iestāžu pārstāvji, kuru problemātika noteica sanāksmes darba kārtību, taču zālē gana plaši bija pārstāvēti arī novada pagasti un to skolas.
Madonas novada domes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters tikšanās sākumā akcentēja, ka izglītības jomas organizēšanā novads jau saskaras un nākotnē turpinās saskarties ar vairākām problēmām. Šobrīd diskusijās vairāk tiek runāts par pilsētas problemātiku, taču nākotnē ne mazāks izaicinājums būs izglītības pieejamības saglabāšana pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai lauku teritorijā. Viņš arī aicināja diskusijas ietvaros lūkoties ne tikai uz skolu tīkla pārkārtojuma jautājumiem, bet arī par izglītības sistēmā ienākošā Eiropas struktūrfondu finansējuma racionālu izlietojumu.
– Madona, īstenojot pārkārtojumus skolu tīklā, no ERAF saņems 3,72 miljonus eiro. Kopā ar 15% pašvaldības finansējumu tie ir aptuveni 4,3 miljoni eiro, kurus varēs ieguldīt četrās novada skolās – Madonas pilsētas 2. vidusskolā, Madonas pilsētas 1. vidusskolā, Madonas Valsts ģimnāzijā (MVĢ) un Mārcienas sākumskolā. Par to, vai varēsim mūsu izglītības sistēmā ieguldīt šādu apjomu, esam atbildīgi paši. Šajā ziņā Madonas novads nav unikālā situācijā. Visā Latvijas teritorijā novadu pašvaldības vai nu skolu tīkla sakārtošanas darbus ir pabeigušas, vai arī atrodas procesā.
Neieguldot šo finansējumu, mēs, stāvot uz vietas, atpaliksim no kolēģiem un būsim izglītības jomā mazāk konkurētspējīgi. Aicinu paturēt prātā, ka mūsu – pieaugušo –
darbam un rīcībai jābūt vērstai uz to, lai bērni, kuri šobrīd iet skolā un kuri vēl tikai uzsāks mācības skolā, būtu nodrošināti ar pēc iespējas labāku mācību vidi un materiāltehnisko aprīkojumu, un to mēs varam izdarīt, – sanāksmes ievadā uzsvēra Andrejs Ceļapīters.
Nepiekrīt reorganizācijai
Pirmo jautājumu saistībā ar plānā iekļautajiem pārkārtojumiem tā izstrādātājiem uzdeva madoniete Marija Miglone, kuru, cita starpā, uztrauca fakts, ka, MVĢ aizejot uz 2. vidusskolas ēku, uz vienu ģimnāzijas skolēnu būs 8 m2 telpas, bet uz apvienotās Madonas vidusskolas skolēnu gan pamatskolas, gan vidusskolas posmā – tikai nepilni 3 m2.
– Tādējādi mēs uzlabosim apstākļus aptuveni 250 skolēniem, bet pasliktināsim – vairāk nekā 1000 skolēniem. Kur taisnīgums? – jautāja Marija Miglone, kas, līdzīgi kā vairāki citi runātāji, aicināja meklēt citu variantu, kurš ļautu 2. vidusskolai palikt savā pašreizējā vietā.
Madonas pilsētas 2. vidusskolas direktors Valentīns Rakstiņš sanāksmē oponēja vairākiem datiem un uz tiem balstītajiem secinājumiem, kuri izmantoti par pamatu attīstības plāna tapšanai.
– Pēdējos gados dzimušo skaits ir krietni vien pieaudzis, pat par vairāk nekā 200 bērniem gadā. Lūzums bija 2011.-2013. gads, kad dzimstība bija krietni gājusi uz leju, šobrīd tā pieaug. Un šiem bērniem pēc laika būs jāiet skolā, kas nozīmē, ka novada skolas iegūs vēl 3-4 klašu komplektus. Arī attiecībā uz piepildījumu vidusskolas posmā lielu kritumu nevar droši prognozēt, tās būs aptuveni tās pašas 5 līdz 6 klases, kas jau šobrīd komplektējas. Savukārt to, kāda būs dzimstība 2023. gadā, neviens no mums ar pilnu pārliecību nevar droši prognozēt. Mani daudz vairāk uztrauc pedagogu jautājums. Tikai 4% pedagogu ir vecumā no 20 līdz 30 gadiem. Ja aktīvi nesāksim kaut ko darīt, tad jau pēc dažiem gadiem atradīsimies bedrē. Par šo jautājumu, ieviešot nopietnus pasākumus, kas ļautu piesaistīt jaunos pedagogus, ir jādomā jau šodien, nevis pēc 20 gadiem, kad mūs var sagaidīt krahs. Runājot par skolu tīkla reformu, vēlos iebilst apgalvojumam, ka uzlabosies mācību vides kvalitāte. Tā uzlabosies MVĢ skolēniem. Manas skolas bērniem tā noteikti neuzlabosies, un šādā gadījumā mēs nevaram runāt, ka ir vienāda attieksme pret bērniem. Vēlos arī uzsvērt, ka gan 1., gan 2. vidusskolā izmaksas par vienu skolēnu ir pašas lētākās, līdz ar to nesaskatu argumentu, kādēļ tieši šīs skolas būtu jāreorganizē. Attiecībā uz MVĢ telpu problēmu risināšanu jau ir bijuši izteikti vairāki priekšlikumi par to, ko vajadzēja darīt un ko vēl var darīt, kaut vai jau minētā pārcelšanās uz pašvaldības iegādāto tipogrāfijas ēku, kura šobrīd stāv tukša, kas, manuprāt, būtu ļoti veiksmīgs risinājums. Tā vietā spītīgi tiek piedāvāts tikai viens variants – par katru cenu iegūt 4 miljonus eiro un dabūt 2. vidusskolu prom no tās ēkas. Tajā nav loģikas, –
pret piedāvāto pilsētas skolu tīkla reorganizāciju asi iebilda Valentīns Rakstiņš.
Andrejs Ceļapīters oponēja, ka nav pamata cerēt uz to, ka vidusskolas posmā varētu būtiski uzlaboties klašu piepildījums, jo šobrīd par dzimstības pieaugumu gādā galvenokārt ap 1990. gadu dzimušie, kad demogrāfijā bija uzrāviens, turpmākajos gados sekoja dzimstības kritums, un tas arī atsauksies uz tālāko nākotni un skolu piepildījumu.
– Madonas novada piecas izglītības iestādes (jau trīs minētās skolas, kā arī Ļaudonas vidusskola un Madonas vakara un neklātienes vidusskola) turpmākajos gados var rēķināties ar piecām nokomplektētām 10. klasēm. Manuprāt, runāt par tipogrāfijas ēkas pielāgošanu MVĢ vajadzībām nav racionāli gan no materiāltehniskā, gan finanšu viedokļa, jo jau šobrīd visām trim skolām telpu ir pietiekami, pie tam nepārkārtojoties mums zūd iespēja piesaistīt struktūrfondu finansējumu, ar kura palīdzību varam gan sakārtot skolu sporta zāles un laukumus, gan uzlabot skolēnu un skolotāju mācību un darba telpas, – skaidroja domes priekšsēdētājs.
Solvita Seržāne piebilda, ka skolu tīkla sakārtošana būtu svarīgs atspaids arī pagastu skolām.
Skolas direktora viedokli atbalstīja arī vairāki citi 2. vidusskolas pārstāvji, kas kuplā skaitā bija apmeklējuši sanāksmi.
– Šī ir tikai plāna 1. redakcija, bet jūs 31. martā domē jau grasāties pieņemt galīgo lēmumu. Es saprastu, ja nebūtu citu priekšlikumu skolu tīkla reorganizācijai, taču tādi ir. Kādēļ tie netiek uzklausīti un ņemti vērā? – sacīja Madonas pilsētas 2. vidusskolas atbalsta biedrības biedre un skolotāja Lilija Mozga.
Viņai pievienojās arī Madonas pilsētas 2. vidusskolas direktora vietniece Sņežana Rakstiņa.
– Zinu, ka ģimnāzija ne tikai nepretendē uz mūsu ēku, bet pat apgalvo, ka viņiem tā neder. Varbūt kopīgi meklējam risinājumu, kurš nebūtu tik radikāls kā pašlaik piedāvātais? Kādēļ mūsu skolu pārgrupēt un apvienot ir racionāli, bet apsvērt tipogrāfijas variantu – nav? – vaicāja Sņežana Rakstiņa.
Andrejs Ceļapīters atbildēja, ka diskusijai par Madonas pilsētas skolu tīklu jau ir vismaz 10 gadu sena vēsture. Šajā laikā ir izskatīti dažādi varianti, kā, piemēram, pirms dažiem gadiem noraidītais priekšlikums sadalīt pirmsskolas un vidusskolas posmus pa abām Madonas vidusskolām. Šobrīd piedāvātais reorganizācijas priekšlikums attiecībā uz mācību procesa nodrošināšanu ir visracionālākais.
Uz cita ēku nepretendē
Šī sanāksme bija viena no retajām reizēm, kad publiski izskanēja arī MVĢ viedoklis, kas gan vairāk bija reakcija uz 2. vidusskolas pārstāvju izteikumiem par to, ka MVĢ skolēnu izglītības līmenis nav neko augstāks par pārējo skolu līmeni. Iespējams, tā bija arī reakcija uz izteikumiem, kuri izskanēja pagājušajā nedēļā 2. vidusskolas sanāksmē, proti, ka jāizvērtē būtu pašas ģimnāzijas pastāvēšanas nepieciešamība, kā arī tas, vai tās izveide pirms 13 gadiem nav bijusi kļūda, jo šo gadu laikā nekādu lielo panākumu nav bijis. MVĢ direktora vietniece mācību darbā Solita Medene atzina, ka pirms pieciem gadiem, kad strauji krities skolēnu skaits, tika pazemināti uzņemšanas nosacījumi, taču pēdējos gados ir atjaunotas prasības un konkurss uz vietu. Attiecībā uz izglītības kvalitāti viņa nosauca MVĢ skolēnu centralizēto eksāmenu vērtējumus, kuri bija krietni virs vidējā valstī un augstāki par abu pārējo pilsētas vidusskolu vērtējumiem.
Savukārt MVĢ direktora vietniece audzināšanas darbā Iveta Vabule aicināja pārējās skolas nevērsties pret MVĢ.
– Šo 12-13 gadu laikā esam godprātīgi strādājuši un gaidījuši savu piebūvi. Ne reizi neesam sūdzējušies, ka mums būtu vajadzīgas 2. vidusskolas telpas. Aicinu izbeigt šos strīdus un dzīvot draudzīgi, – sacīja Iveta Vabule, piebilstot, ka lemšana par šo jautājumu ir politiskās varas ziņā.
Strīdos dzimst patiesība
Uz sanāksmi bija ieradies arī partijas „No sirds Latvijai" Saeimas deputāts Arvīds Platpers, kas Madonas pilsētas skolu tīkla reorganizācijai jau ilgāku laiku seko līdzi gan klātienē, gan neklātienē. Viņa garā pārsprieduma, kurā tika piesaukta gan ģībšana skolēnu dziesmu un deju svētkos, gan situācija Ķekavas novada domē, gan karstās debates Saeimā par Okupācijas muzeja piebūvi, gan Doma skolas un Rozentāla vidusskolas apvienošana, „sausais atlikums" bija, ka par reformām ir jālemj profesionāļiem, kā arī jāmeklē kopsaucējs, nevis vienam pret otru radikāli jānostājas.
– Ja tā turpināsies, arī risinājumu neradīsit nedz šogad, nedz 2020. gadā. Aicinu visu trīs skolu direktorus un pārējo vadību sanākt kopā – neņemiet nevienu citu – un nonākt līdz labākajam risinājumam, – sacīja Arvīds Platpers.
Dažādību sanāksmes viedokļu sadursmē ienesa arī Madonas pilsētas 1. vidusskolas skolas padomes pārstāvis Marģers Smudzis, kas bija sagatavojis izvērstu prezentāciju, kurā gan aplūkoja plašākus ar izglītību un izglītības sistēmu saistītus jautājumus, gan sniedza savus priekšlikumus, kā rīkoties dažādos notikumu attīstības scenārijos.
– Uzskatu, ka šādos jautājumos ir jābūt viedokļu dažādībai, jo tikai strīdos dzimst patiesība. Nevajag veidot pretnostatījumus vienam pret otru, bet jāmeklē kopsaucējs un sadarbības iespēja, – savu viedokli, kas rezonēja ar A. Platpera pausto, izteica Marģers Smudzis.
Turpmākajā diskusijā sekoja gan asāka vārdu pārmaiņa, gan dažādu viedokļu un priekšlikumu paušana. Praulienas pamatskolas skolotāja Ērika Pomere, kuras darba stāžs skolā jau ir vairāk nekā 40 gadu, uzteica lauku skolu izglītības kvalitāti un aicināja pilsētniekus izmantot ne tikai pilsētas, bet arī pagastu skolu izglītības piedāvājumu, kā arī plašās telpas. Madonas pilsētas 2. vidusskolas skolotāja Valda Bērziņa aicināja problēmas kontekstā paraudzīties uz globālākiem notikumiem, kā, piemēram, izmaiņām Lielbritānijas likumdošanā, kas liks daudzām jaunajām ģimenēm atgriezties Latvijā, līdz ar to iegūs arī novada skolas, kurās mācīsies šo ģimeņu bērni. Šīs skolas skolēnu pašpārvaldes vadītājs Dins Ļaudaks savukārt aicināja attīstības plāna izstrādātājus ņemt vērā arī Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas atzinumu, no kura izriet, ka pēc reorganizācijas abu vidusskolu vidusskolas posma skolēniem būtiski pasliktināsies mācību apstākļi. Solvita Seržāne norādīja, ka inspekcijas atzinumā, kurš gan pašvaldībai nav saistošs, paustais ir pieņemts zināšanai, taču pašvaldība, kas ir skolu dibinātājs, nesaskata, ka skolu reorganizācija radīs būtiskas problēmas skolēniem.
Lēmumu par Madonas novada izglītības iestāžu tīkla attīstības plānu 2016.-2023. gadam plānots pieņemt 31. martā Madonas novada pašvaldības domes sēdē. Madonas pilsētas 2. vidusskolas atbalsta biedrība gan ir lūgusi lēmuma pieņemšanu atlikt uz 60 dienām.