Kalsnavas pamatskolā šajā mācību gadā mācās 89 skolēni, strādā 17 pedagogi. Audzēkņu skaits līdzīgi kā daudzās Latvijas lauku skolās ir sarucis. Vēl nesenā atmiņā ir laiks, kad Kalsnavas pamatskolā skolēnu skaits gadiem bija 100 bērnu robežās.
Šobrīd, tiekoties ar skolas pārstāvjiem, vispirms gribas jautāt par iestādes nākotni – vai apdraudējumu skolas pastāvēšanai darbinieki jūt?
Vai nākotne ir apdraudēta?
– Mēs par to nedomājam – darām savu darbu, un ir prieks par skolotājiem, kuri ar veselīgu pašapziņu darbojas mācību stundās ar saviem audzēkņiem, – "Staram" saka Kalsnavas pamatskolas direktores vietniece Regīna Makovska. – Darām lielas lietas un pēc labākās sirdsapziņas. Protams, valsts nostāja bažas raisa: pirmkārt, tas ir finansējums. Otrs – pedagogi, jo lielākajai daļai no viņiem jau ir bijuši piedāvājumi no citām skolām ar lielāku darba samaksu, tāpēc esam pateicīgi, ka visi uzrunātie ir palikuši pie mums. Un pedagogi Kalsnavā ir fantastiski, tas ir mūsu "zelta fonds"! Protams, skolas pastāvēšanu apdraud skolēnu skaits. Pēc statistikas, salīdzinot ar citiem pagastiem, Kalsnavā dzimušo bērnu ir pietiekami daudz, bet līdz bērnu septiņu gadu vecumam vecāki nereti dzīvesvietu maina, līdz ar to neesam droši, vai visi kļūs par mūsu skolas audzēkņiem. Ir dažas ģimenes, kuras atnāk dzīvot uz Kalsnavu, bet masveida kustības šajā ziņā nav. Darbavietu laukos ir tik, cik ir, infrastruktūra ir tāda, kāda ir – masveidā tā cilvēkus nepiesaista. Diemžēl bērnu skaits skolā samazinājies – un galvenokārt vecākiem mainot dzīvesvietu, ko mēs ietekmēt nevaram. Pagājušajā gadā divi mūsu skolēni veiksmīgi iestājās Madonas Valsts ģimnāzijā, arī šis process ir pašsaprotams un nav nosodāms.
Skolotājiem ir individuālāka pieeja katram bērnam
Runājot par skolotāju skaitu uz vienu izglītojamo, direktores vietniece komentē: – Tā tikai virspusēji liekas greznība, ka skola var atļauties 17 pedagogus uz mazo skolēnu skaitu. Vienīgā darbavieta mūsu skola ir tikai desmit pedagogiem, ieskaitot direktori. No viņiem ne visiem ir pilnas darba likmes. Septiņi pedagogi pie mums ierodas no citām skolām – uz dažām stundām līdz divām nepilnām dienām nedēļā.
Aizdomājoties par mazo skolu perspektīvu, Regīna Makovska atzīst: – Visticamāk, ka mazās skolas šajā "finanšu karā" zaudēs, bet skaidrs ir viens – mazā skola bērniem izpleš spārnus. Aizejot uz lielajām izglītības iestādēm ar 30 bērniem klasē, ekstravertie bērni ar labām komunikācijas spējām, iespējams, spēs sevi parādīt, bet introvertie paliek neredzami un savu potenciālu, ko varētu attīstīt, – to neizdara. Mazajā skolā praktiski katram izglītojamajam ir iespēja piedalīties pašpārvaldes darbā, gatavojot dažāda veida pasākumus, piedalīties konkursos, olimpiādēs, attīstīt savas uzstāšanās prasmes un attīstīt sevi kā personību.
Skolai pievienos bērnudārzu
Vaicāta par aktualitāti, ka Kalsnavas pamatskolai tiks pievienota pirmsskolas izglītības iestāde "Lācītis Pūks", Regīna Makovska uzsver: – Esam priecīgi, ka mūsu skolai pievienosies bērnudārzs. Kalsnavas pamatskolas kolektīvs direktores Guntas Lapsas vadībā ir ļoti saliedēts un mērķtiecīgs, direktore kolēģus prot motivēt kopīgam darbam, tāpēc abu kolektīvu apvienošanu uztveram pozitīvi un esam atvērti pārmaiņām. Bērnudārza kolektīvs mums ir pazīstams, jo arī līdz šim mūs ir vienojuši daudzi veiksmīgi realizēti pasākumi – "Ābeču svētki", kopīgas metodiskās sanāksmes, stundu vērošana skolā, skolas pedagogu viesošanās bērnudārzā un citi.
Iestāžu apvienošana, iespējams, pēctecīgāk nodrošinās arī parēju no "bezrūpīgās bērnības" uz pārsēšanos skolas solā. Šobrīd vēl turpināsim būt divās ēkās, bet mērķis būs vienots gan metodiskajā darbā, gan sadzīvisko jautājumu risināšanā.
Izlaidumu svinēs apaļš ducis
9. klasi Kalsnavas pamatskolā šogad beigs divpadsmit skolēni. Savus nākotnes plānus jaunieši vēl neatklāj, vairāki skolēni par savu izvēli šaubās. – Mūsu devītie ir spēcīga klase ar daudzām spilgtām personībām, tāpēc domāju, ka nebūs problēmu sekmīgi nokārtot centralizētos eksāmenus, – vērtē direktores vietniece. – 1. klasi nākamajam mācību gadam vēl komplektējam, šis darbs ir procesā.
Metodiskais darbs skolā
Kalsnavas pamatskolā viesojamies skolēnu brīvlaika dienā, kad pedagogiem notiek aktīvs metodiskais darbs. Regīna Makovska neslēpj, ka ikdiena ir ļoti steidzīga un šādam darbam grūti atlicināt laiku, tāpēc katra skolēnu brīvlaika diena tiek izmantota, apmeklējot dažāda veida profesionālās pilnveides pasākumus, kopīgi analizējot padarīto un plānojot turpmākos darbu.|
Sanāksmē pārrunātais
– Pirmais jautājums šodienas dienaskārtībā bija diagnosticējošo darbu 3., 6. klasei detalizēta analīze. Skolotāji jau pirms tam diagnosticējošo darbu iegūtos datus ir salīdzinājuši ar standarta prasībām, atzīmējuši savas veiksmes un turpmākās darbības, lai mācību standartā noteiktās prasības apgūtu katrs skolēns savu maksimālo spēju robežās, – skaidro direktores vietniece.
– Sanāksmē pārrunājam kopīgās tendences un vienojamies, ko varam darīt visi kopīgi, jo diagnostikas darbu rezultāti nav tikai priekšmeta skolotāja atbildība, to netiešā veidā ietekmē visa kolektīva darbs. Jau pirms tam, noskaidrojot grūtības privātās sarunās, izkristalizējās, ka lielākais "klupšanas akmens" ir tekstpratība. Kaut arī šogad mūsu skolas metodiskā darba tēma bija tieši tekstpratība, diagnostikas darbu rezultāti parādīja, ka šajā jomā darbs jāturpina, un jau tiek strādāts pie jaunu pasākumu kopuma, tai skaitā plānota "Tekstpratības diena". Kopumā diagnostikas darbu rezultāti mūs apmierina, kaut vidējo rādītāju valstī nav, mācību standartā noteiktās prasības skolēni pamatā ir apguvuši vai arī to papildinās pēc noteikta plāna līdz mācību gada beigām.
Jauna mācību sasniegumu vērtēšana
Otrais jautājums metodiskajā sanāksmē bija iepazīšanās ar jauno mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību, kas stāsies spēkā ar 2023. /2024. mācību gadu. Jau šogad vairākus elementus no tās Kalsnavas pamatskolas skolotāji mēģina iedzīvināt ikdienas darbā, it īpaši redzot, ka tas palīdz objektīvāk novērtēt katra skolēna sniegumu, ceļot viņa iekšējo motivāciju. – Arī mēs skolā tāpat kā līdz šim vislielāko uzsvaru liksim uz formatīvās vērtēšanas elementiem, tas nozīmē ļoti savlaicīgi konstatēt tās neliela apjoma prasmes, kuras nav apgūtas, un strādāt tieši pie to apguves, – pauž Regīna Makovska. – Šīs prasmes katram skolēnam var būt ļoti individuālas, tāpēc skolotāji daudz strādā konsultāciju laikā, lai uzlabotu kopīgos rezultātus.
24.03.2023.