Madonas novadā jauno mācību gadu uzsāks 13 vispārizglītojošās skolas – trīs vidusskolas, tai skaitā ģimnāzija, desmit pamatskolas, tai skaitā Dzelzavas speciālā pamatskola ar internāta funkciju nodrošinājumu. Par vienu izglītības iestādi novadā būs mazāk, jo jūlijā ar novada pašvaldības lēmumu tika slēgta Mētrienas pamatskola.
– To neviens nedarītu, ja nebūtu virkne objektīvu iemeslu, proti, samazinoties izglītojamo skaitam, valsts finansējums pedagogu darba samaksai ir mazāks, skolās, kur tas ir bijis nepieciešams, pašvaldība ir finansējusi mācību plāna īstenošanu. Bet šis nav ilgtermiņa risinājums, kas celtu izglītības kvalitāti, ļautu efektīvi un racionāli izmantot līdzekļus un veidotu mūsdienīgu mācību vidi. Lai novada izglītības sistēmu nevājinātu, bet to sakārtotu un pilnveidotu, ir pieņemti emocionāli grūti un pragmatiski lēmumi, – komentē Madonas novada pašvaldības izglītības nodaļas vadītāja Solvita Seržāne.
Skaitu ietekmē dzimstība un migrācija
– Lielākā mūsu novada skola šobrīd ir Madonas pilsētas vidusskola, tajā pagājušajā mācību gadā izglītojamo skaits sasniedza tūkstoti, – atklāj nodaļas vadītāja.
– Šobrīd izglītojamo skaits Madonas pilsētas vidusskolā ir mazinājies, tas ir zem tūkstoša atzīmes. Tam ir izskaidrojums, jo dzimstības datos redzam, ka mazinās kopējais cilvēku skaits, svārstīgs izglītojamo skaits ir arī vakara un neklātienes programmās. Parasti neklātienes programmās izglītojamo vēlme atgriezties skolas solā ir nedaudz vēlāka nekā septembra sākums, līdz ar to šābrīža dati, iespējams, mainīsies. No statistikas redzam, ka katrs nākamais mācību gads skolēnu skaita ziņā ir par procentu mazāks nekā iepriekšējais. Dzimstības lielākā „bedre", kas var atsaukties uz novada skolu piepildījumu, prognozējama 2021., 2022. mācību gadā. Līdzās dzimstības statistikai skolēnu skaitu ietekmē arī migrācija. Pierīgas skolās vērojams audzēkņu skaita uzrāviens, mūsu cilvēki savukārt nereti pārceļas uz dzīvi citur.
Par skolas izvēli balso ģimene
– Ir ļoti svarīgi, ka skolas ir iespējami tuvu bērna dzīvesvietai, ka izglītības iestādes ir gan Degumniekos, gan Vestienā, kas ir mūsu novada teritorijas galējie punkti, – sarunā iesaistās izglītības nodaļas vadītājas vietniece Sarmīte Jansone. – Šīs skolas labi veic savas funkcijas, piedāvā kvalitatīvu izglītību, kaut skolēnu skaits tajās ir neliels, tiek domāts par darba organizāciju, un izglītības process ir nodrošināts. To pašu var teikt par Lazdonas un Liezēres pamatskolu, kas arī ir mācību iestādes ar nelielu skolēnu skaitu. Mūsu (izglītības nodaļas darbinieku) pārliecība ir tāda, ka mazajām lauku skolām ir jābūt arī nākotnē, bet būtiska ir vecāku izvēle. Ja vecāki novērtē izglītības iestādes sniegto kvalitāti un savam bērnam vietējo skolu izvēlas, neraugoties uz to, ka tajā ir apvienotās klases, bet rezultāts ir labs, process ir mūsdienīgs un efektīvs, izglītības iestādi tādēļ vien, ka izglītojamo skaits ir neliels, slēgt nevajag. Turpretim, ja parādās problēmas, ka vecāki bērnus sūta uz citu skolu, jautājums par skolas pastāvēšanu kļūst aktuāls.
Sarmīte Jansone piebilst, ka situāciju par skolas izvēli, vadoties pēc dažādiem sadzīves apstākļiem – vecāku darbavieta, interešu izglītības piedāvājums bērnam -, risina ģimene. Skolas ļoti cenšas un saviem audzēkņiem piedāvā daudzveidīgas brīvā laika pavadīšanas programmas. – Nesen izvērtējām interešu izglītības piedāvājumu jaunajam mācību gadam – pieprasījums ir lielāks nekā iespēja piešķirt finansējumu. Skolas ir ieinteresētas, lai arī laukos, attālajās novada vietās būtu gan mākslas nodarbības, gan ansambļi, kori, deju kolektīvi. Skatēs savukārt pārliecināmies, ka šo kolektīvu sniegums ir ļoti labs, – uzsver izglītības nodaļas vadītājas vietniece.
Iekļaujošo izglītību nodrošina pamatskolās
– Katra skola cīnās par bērnu skaita noturēšanu, līdz ar to bieži tajās īsteno arī iekļaujošo izglītību jeb speciālās programmas, – atklāj Solvita Seržāne. – Tomēr ir daudzi gadījumi, kad nepieciešams speciālās skolas pakalpojums, jo ir situācijas, kad izglītojamais ne tikai gūst apmācību, bet viņam nepieciešams atbalsta speciālistu loks, tai skaitā medicīnas personāla pakalpojums, un tad svarīga ir Dzelzavas speciālās pamatskolas loma.
Reformē profesionālās izglītības jomu
Nodaļas vadītāja atgādina, ka novada izglītības iestāžu kartē ir arī Jēkabpils Agrobiznesa koledžas Barkavas struktūrvienība: – Tā nav pašvaldības pakļautības iestāde, bet šajā skolā var apgūt vairākas profesionālās programmas, un prieks, ka jaunieši izstudē programmas, kas nepieciešamas mūsu reģionam. Līdz ar to, ja viņš mūsu novadā mācās, tā jau ir zināma garantija, ka šeit kā speciālists – darba ņēmējs vai devējs – vēlāk arī strādās, būs piesaistīts reģionam. Lai modernizētu mācību vidi, skolā izmantots Eiropas struktūrfondu finansējums. Redzam, ka daudzas profesionālās skolas Latvijā ir apvienojušās, ir izveidoti mūsdienīgi kompetenču centri. Sadarbībā ar Jēkabpils Agrobiznesa koledžu ir izdevies rast risinājumu, un jau divarpus gadus Barkavas Profesionālā vidusskola darbojas kā Jēkabpils Agrobiznesa koledžas struktūrvienība. Reformas gaitā pērn savukārt likvidēta apmācības iespēja profesionālās izglītības jomā Ērgļos.
Skolu tīkla sakārtošanas iemesli
– Neraugoties uz to, ka pēdējā piecgade skolu tīkla sakārtošanā pie mums bijusi ar būtiskām izmaiņām, tomēr tās esam veikuši lēnām, prātīgi un nogaidoši, – aizdomājoties par skolu slēgšanu vai apvienošanu, atzīst Solvita Seržāne. – Ir stereotips, ka lauki iztukšojas, slēdzot skolu, bet tā ir tikai spalviņa uz kamieļa, jo kāpēc gan skolu nākas slēgt? Tāpēc, ka lauki kādā konkrētā vietā jau ir iztukšojušies. Mārcienā mēģinājām no pamatskolas pāriet uz sākumskolu, bet, kad izveidojām to kā šīs izglītības iestādes „glābšanas riņķi", nācās secināt, ka bērnu arī sākumskolā nav tik daudz, lai veidotu nepieciešamo „kritisko masu". Vai nesenais piemērs – Mētrienas pamatskola – ja no 1. līdz 9. klasei skolā ir divdesmit septiņi izglītojamie, tad ir bijis jautājums – kā ar tik mazu izglītojamo skaitu var nodrošināt pilnvērtīgu mācību darbu?
Šobrīd uz izglītības iestādēm ar mazu skolēnu skaitu raugāmies ļoti saudzīgi un uzmanīgi, ievērtējot ne tikai izglītojamo daudzumu, bet arī to, kur skola atrodas, kādā stāvoklī ir infrastruktūra, un vēl aktuāls jautājums, vai skolā ir visi nepieciešamie pedagogi. Šobrīd izteikti jūtama skolotāju mainība. Daudzas skolas meklē pedagogus, vakanču piedāvājums ir plašs. Tradicionāli tie ir eksaktie priekšmeti – matemātika, bioloģija, ķīmija, tāpat vienmēr pieprasīts ir angļu valodas skolotājs, šogad arī mūzikas pedagogs un atbalsta personāls – logopēds un sociālais pedagogs. Skolās maz ienāk jauno pedagogu, bieži jaunie izšķiras par labu kam citam, nevis skolai. To rosina atalgojuma sistēma, kas nav tā aicinošākā, tāpēc esmu priecīga, ka pedagogu darba samaksa pieaug, un tai būtu jābūt vēl lielākai.
28.08.2019.