Profesionālās atbalsta sistēmas izveide pedagogiem, darba samaksas palielināšana, risinājumi jaunu pedagogu piesaistei un profesijas konkurētspējai, pāreja uz izglītību valsts valodā, izmaiņas izglītības saturā iezīmē svarīgākos akcentus, kas skars skolēnus un pedagogus jaunajā mācību gadā.
No 2024. gada 1. septembra skolēnus izglītības saturā gaida vairāki jaunumi. Spēkā stāsies grozījumi mācību sasniegumu vērtēšanas kārtībā, kuras centrālais akcents ir lielāks uzsvars uz ikdienas vērtēšanu un pedagoga sniegto atgriezenisko saiti, lai mācību procesa laikā uzlabotu zināšanas un skolēni sekmīgāk sagatavotos pārbaudes darbiem. 2024./2025. mācību gadā mainīsies centralizēto eksāmenu slieksnis. Beidzot 9. klasi, centralizēto eksāmenu vērtējumam jāsasniedz vismaz 15 %, bet vidējā izglītībā vismaz 20 %. Plānots, ka centralizēto eksāmenu sertifikātus nākamajā gadā skolēni varēs iegūt nedēļu agrāk, nekā tas bija šogad.
Gan vispārējā vidējā izglītībā, gan profesionālajā vidējā izglītībā obligāti jāsāk Valsts aizsardzības mācības īstenošana 112 stundu apjomā, savukārt vidusskolēniem, kuri sāks apgūt pamatkursus optimālajā līmenī, kursus "Vēsture" un "Sociālās zinātnes" mācīs atsevišķi.
Pāreja visā izglītības sistēmā uz mācībām tikai latviešu valodā, kuras ieviešana tika uzsākta pagājušajā mācību gadā, noslēgsies 2025./2026. mācību gadā. Sekmīgai mācību procesa norisei latviešu valodā mazākumtautību skolēniem un pedagogiem nodrošināti dažādi atbalsta pasākumi.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) turpina darbu pie jauna pedagogu darba samaksas finansēšanas modeļa "Programma skolā" ieviešanas, investīciju nodrošinājuma mūsdienīgas skolu vides izveidei, kā arī izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstībai, kas nepieciešama datos balstītu lēmumu pieņemšanai izglītības kvalitātes pilnveidei.
Pedagoga profesijas pievilcībai un motivējot izvēlēties darbu izglītības iestādē IZM ir nodrošinājusi un turpinās papildu finansējuma piesaisti pedagogu atalgojuma celšanai, pēdējo divu gadu laikā, nodrošinot minimālās atalgojuma likmes celšanu. Jāatgādina, ka no šī gada 1. janvāra minimālā darba algas likme sasniedz 1526 eiro par 40 stundu darba nedēļu. Saskaņā ar apstiprināto pedagogu darba samaksas palielināšanas grafiku no 2025. gada 1. janvāra plānota minimālās darba samaksas celšana līdz 1656 eiro par 40 stundu darba nedēļu. Pedagogu atbalstam valdībā atbalstīti likuma grozījumi, kas paredz noteikt papildu atlīdzību, kompensējot transporta un mājokļa īres maksas izdevumus. IZM risina arī nozīmīgus jautājumus, kas saistīti ar atbalstu pedagoģijas studijām, nodrošinot stipendijas, budžeta studiju vietas, kā arī studiju kredītu dzēšanu.
Valsts izglītības satura centrs (VISC) jaunajā mācību gadā uzsāks vairāku nozīmīgu Eiropas Savienības līdzfinansētu projektu īstenošanu. Turpmākajos gados, nodrošinot investīcijas 67,8 miljonu eiro apmērā, tiks ieviesta vienota pedagogu profesionālā atbalsta sistēma, kas nodrošinās ikvienam pedagogam pieejamu regulāru profesionālās kompetences pilnveidi, metodisko atbalstu un digitālus metodiskos materiālus.
VISC turpinās sniegt atbalstu skolēniem ar priekšlaicīgu mācību pārtraukšanas risku projektā, kura mērķis ir veidot integrētu skolas-kopienas pieeju, veicinot starpinstitūciju sadarbību un skolēnu vecāku iesaisti izglītības procesā.
Jaunajā mācību gadā turpināsies programmas "Dators ikvienam skolēnam" īstenošana, kuras mērķis ir nodrošināt, lai katram skolēnam mūsdienīgam mācību procesam būtu pieejams dators. Jau šobrīd skolas visā Latvijā saņēmušas vairāk nekā 60 tūkstošus portatīvo datoru, bet jaunajā mācību gadā aptuveni 28-30 tūkstošus portatīvos datorus nodrošinās pedagogiem un audzēkņiem profesionālajā izglītībā.
Turpināsies gatavošanās 2025. gada XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, kurā iesaistīti ap 35 tūkstošiem dalībnieku no dažādu nozaru interešu izglītības kolektīviem. Plānots, ka Dziesmu un deju svētki notiks 2025. gadā no 5. līdz 13. jūlijam.
27.08.2024.