Madonas reģiona vispārizglītojošo skolu vadītāji 29. jūnijā saņēma sertifikātus ar 12. klašu skolēnu eksāmenu rezultātiem.
Tradicionāli tos Madonas, Cesvaines, Ļaudonas, Varakļānu un Barkavas skolu pārstāvjiem no Rīgas atveda Madonas novada pašvaldības izglītības nodaļas vadītāja Solvita Seržāne.
– Andreja Eglīša Ļaudonas vidusskolu šogad beidza deviņi skolēni, – „Staram" pavēstīja skolas direktors Guntis Lazda. – Izskatās, ka visi jaunieši grūtos pārbaudījumus ir nokārtojuši. Ir skolēni, kuri noteikti studēs, no visiem tādi ir četri vai pieci. Ir skolas absolventi, kuri nolēmuši iegūt profesiju, un lieliski, ka viņiem ir vidējās izglītības dokuments, jo daudzas koledžas uzņem audzēkņus tikai ar vidusskolas izglītību. Profesionālās ievirzes skolās pabeigta vidusskola dos iespēju profesiju apgūt atbilstošāk saviem talantiem un spējām, turklāt mācību laiks būs krietni saīsināts. Guntis Lazda ir gandarīts, ka skola iesaistījusies projektā„Karjeras atbalsts vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs", un kopā ar Madonas pilsētas skolām jau pavasarī Ļaudonas jaunieši pārdomāja, kas viņiem profesijas izvēlē būtu piemērotākais.
Nākamajā mācību gadā Andreja Eglīša Ļaudonas vidusskolā būs gan 12. klase, gan 10. klase, skolēnu skaits mācību iestādē būs pietiekams. – Mēs joprojām gribam sevi pozicionēt kā Madonas novada lauku vidusskola, un lai mums tas izdodas! – smaidīja skolas direktors Guntis Lazda.
– Madonas Valsts ģimnāzijas audzēkņi eksāmenus kārtojuši labi, – neslēpa skolas direktore Vanda Maderniece. – Īpaši pārsteidz viens rezultāts – lai gan matemātikā šogad visiem audzēkņiem ir zemāki procenti nekā pārējos priekšmetos, 94 procentus matemātikā pratusi iegūt mūsu skolas audzēkne Laura Drunka. Angļu valodas eksāmenā 95 procentus ieguvis Vairis Valdbergs. Raugoties kopumā, šogad zemāki rezultāti ir matemātikā, bet labi rezultāti ir angļu valodā. Augustā uzzināsim, kur Madonas Valsts ģimnāzijas absolventi mācības turpinās.
– Varakļānu vidusskolu šogad beidza 18 jaunieši, – „Staru" informēja skolas direktors Juris Daleckis. – Klase neizcēlās ar īpašu mērķtiecību un darba mīlestību kā iepriekšējais izlaidums, tomēr eksāmeni ir nokārtoti labi – izkritušo nav. Lielākā daļa novērtēs savus sertifikātus un pēc tiem sniegs dokumentus augstskolās. Šī sistēma man šķiet nepilnīga, jo jaunieši nereti savu īsto aicinājumu tādā veidā apiet. Viņi mēģina tikt budžeta grupā, iestājas, pamācās un nereti no augstskolas aiziet, jo tas izrādās nav viņu īstais ceļš. Kādreiz, kad abiturienti vēlējās apgūt konkrētu profesiju un kārtoja pārbaudījumus, viņi jau skaidri zināja, ka papildus jāmācās ķīmija, matemātika vai kāds cits priekšmets. Tam jaunieši gatavojās. Tagad, kad studijas izvēlas pēc procentiem sertifikātos, nereti savā izvēlē jaunieši kļūdās. Mūsējie ir braukuši uz konsultācijām gan Latvijas Universitātē, gan Stradiņa universitātē, bet, vai šajās augstskolās studēs, nav zināms.
Vaicāts par izlaidumu, skolas direktors vēstīja, ka izlaidums notika 10. jūnijā, kad vienā dienā atšķirīgos laikos to svinēja gan Varakļānu vidusskolas 9. klases, gan 12. klases skolēni.
Nākamajā mācību gadā skola līdzās pamatprogrammai jauniešiem piedāvās apmācību apdares darbinieku un šuvēju profesijā. „Iesniegumi jau ir, ar septembri vidusskolēni (10., 11. klase) sāks to apgūt. Mācību process ir pusotrs gads, lai pirms Ziemassvētkiem 12. klases jaunieši šo profesionālo apmācību varētu pabeigt."
Būtiski, ka Varakļānu vidusskolā mācās ne tikai vietējie jaunieši, bet arī audzēkņi no Cesvaines un Riebiņu novada, tāpat pāris bērnu atnākuši no Stirnienes, kur vietējā pamatskola audzēkņu trūkuma dēļ ir slēgta. Jēkabpils Agrobiznesa koledžas Barkavas struktūrvienības vadītājas vietniece izglītības jomā Skaidrīte Zepa pastāstīja, ka eksāmenus kārtoja skolas 2. un 3. kurss, kopumā 51 audzēknis. Eksāmeni likti gan matemātikā, gan vēsturē, gan svešvalodās. – 4. kursā primārais ir kvalifikācijas eksāmens. No pamatskolām pie mums atnāk ne jau tie izcilākie audzēkņi, turklāt stundu skaits, salīdzinot ar vispārizglītojošajām skolām, mūsu mācību iestādē ir mazāks. Mūsu bērni risina tos pašus eksāmena uzdevumus kā ģimnāzisti. Es mācu vēsturi un tāpēc zinu: vidusskolās šai priekšmetā ir 200 stundas, mūsu skolā – 124, bet viela ir tā pati un eksāmens – vienāds. Strādājam papildus, praktizējam arī individuālo darbu, tomēr eksāmenu rezultāti nav tik spīdoši. Skolotājam tas pašapziņu neceļ, kaut manā 10 gadu pieredzē līdz šim neviens skolas audzēknis eksāmenā izkritis nav.
– Jaunieši ir centušies, un dažiem eksāmenos ir pārsteidzoši labas sekmes, – pārskatot sertifikātus, vēstīja Madonas pilsētas 1. vidusskolas deleģētā pārstāve – direktores vietniece audzināšanas jomā Rudīte Zauska. – Īpaši labi veicies angļu valodas eksāmenā, arī matemātikā nav kritisku rezultātu. Katrā ziņā tiem skolēniem, kuriem ir bijusi labāka pašdisciplīna, vērtējumi ir augstāki.
– Cesvaines vidusskolu šogad beidza septiņi jaunieši – mazākā klase skolas pēdējos 50 gados, – informēja skolas direktors Didzis Baunis. – Tās ir demogrāfiskās bedres sekas Cesvainē, un Lubānā esot tāpat – tur vispār šogad 12. klase izpalika. Eksāmenu rezultātiem tomēr jābūt labiem – šā gada absolventi ir spēcīgi un gudri jaunieši. Visveiksmīgāk nokārtots eksāmens angļu valodā, kur diviem absolventiem rezultāts pārsniedz 90 procentus, bet vienam ir 84 procenti. Kopumā klase bija ļoti radoša, sabiedriski aktīva, piedalījās vairākos starptautiskos skolu partnerību projektos, seši ieguva profesionālās pilnveides apliecību. Trīs gadu programmā viņi apguva uzņēmējdarbības pamatus. Iegūtais dokuments ir pietiekams, lai jaunieši jau tagad uzsāktu savu mazo uzņēmējdarbību. Jaunajā programmā viņi bija pirmais izlaidums. Arī nākamajā gadā programma tiks turpināta – sadarbojamies ar Latvijas Uzņēmējdarbības un menedžmenta akadēmiju.
Jautāts par absolventu tālāko ceļu, Didzis Baunis pastāstīja, ka visi dosies studēt – viens puisis mācīsies Garīgajā seminārā, pārējie dosies uz citām augstskolām. Elisai Andzevai piešķirta Iespēju stipendija, ko nodibinājuši skolas absolventi, un šis būs jau otrais gads, kad viens skolas beidzējs to saņems. Iespēju stipendija paredzēta studijām augstskolā – 100 eiro mēnesī.
Nākamajā gadā divpadsmito Cesvaines vidusskolā būšot vairāk – ap 20 skolēnu. Jau pieteikušies audzēkņi no likvidētās Cesvaines internātpamatskolas. – Pie mums atnākuši vairāk nekā desmit šīs pamatskolas skolēnu. Nākamajā gadā atvērsim Cesvaines vidusskolas internātu, jo šāda vajadzība būs. Acīmredzot būs jārada arī jauna amata vienība – skolotāja palīgs, un būs vajadzīgs laiks, lai bērni pierastu cits pie cita. Tas nav vienkārši, kad divu skolu audzēkņi kļūst par vienu veselumu. Ceru, ka mikroklimats ambiciozo pusaudžu starpā pamazām veidosies pozitīvs, un apzinos, ka darbs sociālajā jomā noteikti būs vajadzīgs lielāks, – uzsvēra skolas direktors.
05.07.2017.