No nākamā mācību gada Vestienas pamatskolā bērnu balsis neskanēs un skolas zvans klusēs. Lēmumu par skolas slēgšanu ir pieņēmusi Madonas novada pašvaldība, jo bērnu skaits nu jau ilgākā laika periodā mācību iestādē ir sarucis, dzimstības rādītājs pagasta teritorijā visus beidzamos gadus ir zems, un skolas pastāvēšana kļuvusi problemātiska.
Šogad Vestienas pamatskolā mācās 28 skolēni, skolas internātu izmanto 11 audzēkņi. Mācību iestādē strādā 14 skolotāji, vairākiem no viņiem pilnas darba slodzes nav. Lai cik skumīgi par skolas beigu posmu, Vestienas pamatskolas pedagogi situāciju izprot un protestus ne paši, ne vietējā pagasta cilvēki neceļ. Daļa audzēkņu uz skolu ierodas no Madonas, Sarkaņiem, Bērzaunes. Skolas direktore Jolanta Stepiņa Vestienā ir divas dienas, jo viņa vada arī Liezēres pamatskolas dzīvi. Audzēkņu sekmes skolā ir dažādas, Vestienas pamatskolas skolēni apgūst atšķirīgas mācību programmas.
– Skolā strādāju 40 gadu. Nekādas priecīgās noskaņas šobrīd nav, – aicināta dalīties iespaidos, saka skolotāja Dace Čandere. – Varētu strādāt vēl un vēl, skola ir labi aprīkota, trešo gadu ēkā ievilkta un darbojas centrālā apkure, ir silti pat koridoros, bet skolai šis ir beidzamais mācību gads. Esmu vestēniete, šajā skolā esmu mācījusies arī pati, tad atgriezusies strādāt. Man šī vieta ir ļoti dārga. Atceros, ka darba mūža ietvaros skolā bija klase ar 26 bērniem, tagad apvienotajā 3., 4. klasē ir divi audzēkņi. 1., 2. klasē – septiņi bērni, no viņiem viena ir pirmklasniece. Neskatoties uz skaitlisko izsīkumu, mūsdienu bērni ir aktīvi, priecīgi, jauki. Esam mazs kolektīvs, kas viens otru atbalstām, bērni nereti ir savstarpēji pazīstami kopš bērnudārza laika, divi manā audzināmajā klasē brauc no Madonas, dzīvo skolas internātā. Audzēkņiem svarīgākais šobrīd ir skolu pabeigt un bērnu vecākiem izvēlēties, kur viņu atvases mācīsies tālāk. Lielākā daļa to jau ir apdomājuši, – stāsta skolotāja.
– Ar disciplīnu problēmu mums nav. Mācu skolēnus līdz 4. klasei, matemātiku arī 5., 6. klasē, – turpina skolotāja Dace Čandere. – Klases stundās runājam par dažādām lietām – savstarpējām attiecībām, tikumiem, arī Ukrainu. Mazie bērni par karu nerunā, ilgi neko nejautāja, mums bija norādījums, ja paši nejautā, speciāli viņus neuztraukt.
Mūzikas skolotāja Sarmīte Apine „Staram" atklāj, ka viņai Vestienas pamatskola ir pirmā un vienīgā darbavieta. – Te esmu nostrādājusi 50 gadu, te viss mans darba mūžs. Vai bērniem mūzika patīk?
– Viņiem nav izvēles, ir jāmācās un jāapgūst iespējami viss. Mazajiem dziedāt, protams, patīk vairāk, bet arī lielie bērni ieklausās komponistu dzīvesstāstos, klases ir mazas, visi esam kā savējie, – tā skolotāja.
Jautāta, vai mācību iestādē ir koris, Sarmīte Apine neslēpj: – Koris bija laikos, kad mums bija vairāk audzēkņu, tagad dažreiz uz svētkiem uzdzied lielo klašu meiteņu ansamblis. Galvenais, lai bērniem dziesma patīk, lai dziedāšana sagādā prieku. Mazie to dara ar sirsnību, pat rūcēji iemācās dziedāt. Liels mīnuss bija attālinātais mācību periods, tai brīdī patiešām bija grūti, jo dziedāšana jāpraktizē klātienē. Pēdējā zvanā plānojam, ka visus apsveiks kāds mūsu skolas solists. Skaisti dzied 4. klases audzēkne Vineta, viņai ir ļoti tīra, skaista balss.
– Vēl šķiet neticami, ka skolai šis ir pēdējais mācību gads, – par nākotni aizdomājas skolotāja Sarmīte Apine. – Mums ir brīnišķīgs kolektīvs, strādā jau manas skolnieces, kurām savulaik esmu mācījusi mūziku. Skolā ir patīkami un jauki. Priecājos, ka ēka pēc skolas slēgšanas nepaliks tukša, uz to pārcelsies vietējā pašvaldība. Es pati skolotājas darbam likšu punktu, man pietiek, lai strādā jaunie!
Angļu valodas skolotāja Rita Saleniece piebilst, ka šobrīd jau var saskaitīt dienas līdz Vestienas pamatskolas slēgšanai. Ko viņa domā par mūsdienu skolēniem? – Vestienas skolā bērni ir ļoti labi, – atbild skolotāja. – Man ir ar ko salīdzināt – vairāk nekā 40 gadu svešvalodu (krievu un angļu valodu) mācīju Ērgļu tehnikumā. Atnākot uz Vestienu, visām klasēm mācu tikai angļu valodu. Ir samērā viegli, jo bērni šo valodu zina, ir pat pirmklasnieki, kas brīvi runā angļu valodā. Viņi to iemācās no spēlītēm un saziņas datorā. Tiem, kam galvenais ir eksaktie priekšmeti, valodas dažkārt nepadodas, bet, runājot par jauno kompetenču pieeju, teikšu, ka to mācījām jau sen, tie ir tie paši vēži, tikai citās kulītēs.
Vestienas pamatskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja Inga Stradiņa darbojas ne tikai mācību stundās, bet arī skolas bibliotēkā un internātā. – Vestienas pamatskolā strādāju kopš 1998. gada. Mazā skolā skolotājas darbs man patīk. Šobrīd 6. klase laimīgi ir nokārtojusi diagnostikas darbu, ar 9. klases bērniem gatavojamies eksāmenam, kas plānots maija beigās. 9. klases eksāmenā būs lasīšanas daļa, valodas lietojuma daļa, domraksts un jāsagatavo runa (3-5 min.), jāspēj atbildēt uz klasesbiedru jautājumiem. Pēdējais zvans iecerēts 20. maijā. Divus gadus sakarā ar pandēmiju šis sarīkojums skolā nav noticis, daļēji jau aizmirsies, bet parasti katra klase gatavo skolas beidzējiem apsveikumu. Tradīciju ziņā daudz kas ir izdzēsies, jo kovida laiks īsti neļāva neko veikt. Ilgus gadus, piemēram, bijām ekoskolu programmā, sadarbojāmies ar citām skolām, bija skaists pasākums kopā ar Lubānas vidusskolas audzēkņiem, dažādas darbnīcas (no plastmasas pudelēm taisījām mobilā telefona turētājus, bērni piedalījās sveču liešanas darbnīcā, vafeļu cepšanas darbnīcā), bet vēlāk attālinātā mācību procesa dēļ tas nebija saistoši.
Jautāta, kur skolēni pēc Vestienas pamatskolas absolvēšanas dodas tālāk, skolotāja vēsta: – Daudzi dodas mācīties uz Barkavu, ir mūsējie, kas mācās Madonas Valsts ģimnāzijā, Madonas pilsētas vidusskolā. Es pati pēc skolas slēgšanas izglītības jomā, šķiet, nepalikšu. Daudzus gadus esmu strādājusi lauku skolā ar mazām klasēm, būtu grūti pāriet uz darbu ar klasēm, kurās ir 30 skolēni. Arī mazās klasēs ir problēmas, kuras jārisina, bet tās uzreiz var pamanīt, laikus risināt. Psihologa mums skolā nav, daudz iedziļināmies pašas, ja vajag, speciālistu piesaistām.
– 37 gadus nostrādāju Sausnējas pamatskolā; kad skolu slēdza, bija jāmeklē cits darbs, – laikrakstam atklāj krievu valodas skolotāja Elita Leiboma. – Vestienas pamatskolā strādāju trešo gadu. Man šeit ļoti patīk – skola ir gaiša, ir labi bērni un kolēģi. Diemžēl tūlīt būs klāt mācību iestādes finišs. Runājot par krievu valodu, ar bērniem vienojāmies, ka, neskatoties uz Krievijas agresiju Ukrainā, krievu valoda bija un pastāvēs arī pēc Putina. Man audzināšanā ir 8. klase, viens klases puisis ar milzu dedzību sameklēja visu iespējamo informāciju par Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, tad dalījās ar pārējiem. Zelenskis ir Eiropas cilvēks, lai Dievs palīdz ukraiņu tautai, jo taisnībai ir jāuzvar! Priecājos, ka naidu pret krieviem skolā nejūtu, bērni mācās valodu, pārrunājam notikušo. Krievu valodas apmācība ir mans darbs, mana maize, un es divas dienas nedēļā braucu uz Vestienas pamatskolu to mācīt. Pēc iestādes slēgšanas darbu turpināšu Sausnējā, bet jau citā nozarē. Kā skolotājai man ir 40 gadu darba stāžs. Bērniem patīk jaunas skolotājas, kas var izlēkāt viņiem līdzi, tāpēc uzskatu, ka skolā jāienāk jaunajai maiņai.
– Man ir 65 gadi, vairāk nekā gadu esmu pensijā, līdz ar Vestienas skolas slēgšanu palikšu tikai darbā sporta skolā, – vēsta izglītības iestādes enerģiskais sporta skolotājs Juris Švarcs. – Ar katru gadu skolā ir aizvien mazāk bērnu, un skolotāju kolektīvs nav atjaunojies. Uzskatu, ka dzīvība tomēr nepazudīs, mums vēl „elpos" pagasta sporta zāle, iespējams, internāta telpās būs dažādas nometnes. Vasarās, kad nebija kovida, ja janvārī nometni nepieteica, vēlāk telpas jau bija aizņemtas. Mūsu audzēkņi labprāt sporto, laukos tas nav sarežģīti. Kādreiz pa kādam slinkākam bērnam gadās, bet kopumā lauku bērni atšķiras, mūsējiem kustēties ļoti patīk. Pēc pavasara brīvlaika slēpošanu sporta stundās esam beiguši, treniņos gan vēl audzēkņi slēpo.
Aprunājoties ar skolas audzēkņiem, secinu, ka bērni visur ir priecīgi, talantīgi, ir gan atvērti, gan iekšupvērsti. 1. klases audzēkne Anete vēsta, ka mācīties reizēm ir grūti, bet daži priekšmeti viņai nāk ļoti viegli: – Man patīk matemātika un latviešu valoda. Patīk dziedāšana, zīmēšana, jo bieži zīmēju arī mājās. Šogad stundas pārsvarā notiek skolā, pa māju kovida dēļ tikpat kā nebija jābūt.
Sarunā ar skolas devītajiem noskaidroju, ka 9. klases audzinātāja ir mūzikas skolotāja Sarmīte Apine. 9. klases audzēknis Toms vēlas mācības turpināt Jēkabpils Agrobiznesa koledžas Barkavas struktūrvienībā celtniecības jomā. Evelīna grib iegūt vidējo izglītību un paralēli apgūt arī profesiju, iespējams, mācības turpinās Jēkabpilī. Dārta pieļauj domu par mācību turpināšanu Daugavpilī, jaunieti interesē māksla. Toms un Evelīna skolas laikā dzīvo internātā, labus vārdus saka par internāta skolotājām. Dārta, pamatojot, kāpēc patīk Vestienas pamatskolā, šķelmīgi saka: – Te ir ļoti garšīgi ēdieni. Man ir ar ko salīdzināt, esmu mācījusies arī citās vietās, tāpēc zinu, ka tā ir patiesība.
30.03.2022.