Madonas mākslas skolā, līdzīgi kā Madonas un kaimiņu novadu mūzikas un mākslas skolās, jaunais mācību gads iesāksies trauksmaini un ar neziņu par 2010. gada sākumu. Pēdējiem šā gada mēnešiem finansējums pedagogu algām vēl ir atrasts, taču kas būs tālāk – neviens vēl nezina.
Latvijas mākslas skolu skolotāju asociācija uz 21. jūlijā rakstīto atklāto vēstuli attiecīgajām amatpersonām, kā arī plašsaziņas līdzekļiem jūlija beigās saņēma pirmo atbildi no Ekonomikas ministrijas, kurā uzsvērts, ka ministrija atzīst dizaina un radošuma svarīgo lomu valstī, tomēr tās kompetencē neietilpst jautājumu, kas saistīti ar mūzikas un mākslas skolu pedagogu atalgojumu, risināšana.
Madonas mākslas skolas direktors Haralds Dirnēns patlaban ir atvaļinājumā un ar viņu mums diemžēl neizdevās sazināties, tāpēc komentēt situāciju un kopējo noskaņojumu, sagaidot jauno mācību gadu, lūdzām Madonas mākslas skolas mācību darba organizatori Daci Broku.
Viņa atklāja, ka pēdējos gados interese par mācībām mākslas skolā tikai pieaug, taču pieļāva, ka daļa no audzēkņiem, kas skolā iestājušies un uzņemti, rudenī varētu „atbirt" finansiālo grūtību dēļ.
– Pēc Kultūras radošās industrijas izglītības centra pētījuma, profesionālo izglītību turpina 8% mūzikas skolu absolventu un 14% mākslas skolas absolventu, bet mūsu skolā tie ir 45% skolas beidzēju. Tādēļ mums ir tik svarīgi saglabāt profesionalitāti – licencēto programmu un nepārtapt par 30 minūšu nedēļā pulciņu. Mūsu īpatnība ir tāda, ka strādājam ar lielākiem bērniem, un skolā ir aptuveni 135 bērni un jaunieši. Ar mazākiem strādā bērnu un jauniešu centrā, kur, piemēram, keramika, tekstils, modelēšana, u. c. ir kā pulciņi. Citām mākslas skolām šīs programmas var ieteikt likvidēt, mums vairs nav no kā atteikties, – Dace Broka. Tāpat neizprotams esot ieteikums palielināt vecāku līdzfinansējumu mācību procesa nodrošināšanai. Mācību darba organizatore atzīmēja: – Es pati labi zinu, ko nozīmē bērnam apmaksāt ceļu, lai varētu izbraukāt uz mūzikas un mākslas skolu. Turklāt tagad laikam vēl nāksies palielināt vecāku līdzfinansējumu. Daļēji bērnus ar materiāliem nodrošinām, taču daļa jāpērk pašiem. Nekad neesam akcentējuši modernos materiālus, daudz izmantojam otrreizējos materiālus – pudeles, lupatiņas, makulatūru utt. Mākslinieks vienmēr atradīs, no kā taisīt darbus.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 20.08.2009.
Autore: LAURA VOITIŅA
OĻĢERTA SKUJAS foto