18. jūnijā Madonas novada pašvaldības izglītības iestāžu vadītāji un speciālisti devās mācību gada noslēguma pieredzes apmaiņas braucienā uz Igauniju.
Brauciena mērķis šoreiz bija Tartu apskate, jo šī Igaunijas pilsēta ir Eiropas kultūras galvaspilsēta 2024 un tai ir saistība arī ar latviešiem. Tartu kā Eiropas kultūras galvaspilsētas programma sadalīta četrās jomās: saistībā ar Zemi, cilvēci, Eiropu un Visumu.
Tartu jeb senākā igauņu vārdā Tarbatu, ko latvieši izrunā kā Tērbata, jau izsenis bijis kopīgs zinātnes, augstākās izglītības, sabiedriskās domas un intelektuālās dzīves centrs ne tikai Igaunijā, bet visā Baltijā kopumā. Visa latviešu kultūras vēsture, īpaši 19. gadsimtā, lielā mērā veidojās Tartu. Pirmie akadēmiski izglītotie latvieši ir studējuši un absolvējuši šo slaveno augstskolu, kurai pagājušajā gadā apritēja 200 gadu. Latviju ar Tartu universitāti saista tādi vārdi kā pirmais latviešu tautības students Jānis Reiters, Krišjānis Barons, Juris Alunāns, Krišjānis Valdemārs, Eduards Veidenbaums, Kārlis Mīlenbahs, Jānis Endzelīns, kā arī ļoti daudzi citi, ar kuru devumu varam vien lepoties.
Madonas novada izglītības darbiniekiem Tartu notika semināra nodarbība, ko vadīja Tartu gidu apvienības valdes locekle un Tartu Latviešu biedrības vadītāja Ilze Salnāja-Verva. Ilze dzīvo un strādā Tartu kopš 2006. gada, un ļoti niansēti, profesionāli un plaši varēja pastāstīt par latviešu pēdām Igaunijas pilsētā. Tartu gidu apvienības valdes locekle kopš 2012. gada ir saistīta arī ar pilsētas visdažādākajiem muzejiem, tai skaitā Igaunijas Nacionālo muzeju, Tartu Universitātes muzeju un Igaunijas Lauksaimniecības muzeju, kurā ir izstāžu un izglītības nodaļas vadītāja. Pirmos divus nosauktos muzejus Madonas novada delegācija apmeklēja 18. jūnijā.
– Tartu Universitātes muzejā man liels pārsteigums bija digitālās gleznas, – uzsver Madonas novada izglītības pārvaldes vadītāja Solvita Seržāne. – Muzejā var atrast arī latviešu vārdus, kas beiguši Tartu Universitāti. Vērienīgais Igaunijas Nacionālais muzejs, pirmkārt, pārsteidza ar mūsdienīgumu. Muzejs ir Igaunijas Atmodas laika simbols ar plašu ekspozīciju, kur senlaicīgais savienojas ar mūsdienīgo.
Iespaidu dažādībai novada delegācija pabija arī Tartu Universitātes Botāniskajā dārzā. Šai dārzā aug vairāk nekā 10 000 augu sugu un šķirņu augi no dažādām pasaules vietām. Siltumnīcās var apskatīt gan lietus mežos, gan tuksnešos augošos augus. Tartu Universitātes Botāniskais dārzs ir senākais botāniskais dārzs Baltijas valstīs, kas bez pārtraukuma vienā vietā darbojies vairāk nekā 200 gadus.
Brauciena laikā visiem bija iespēja novērtēt Tartu koka arhitektūru nelielajā Karlovas rajonā. Karlovas koka pilsētas daļā acīm atklājas krāsainas jūgendstila koka mājas, kas saglabājušās no 18.-20. gadsimta. Bez tam izglītības darbinieki pabija Supilinnā (tulk. – Zupas pilsēta), kas atrodas Tartu centrā. Šai pilsētas daļai raksturīgi dārzeņus apzīmējoši ielu nosaukumi – Pupas, Zirņa, Pāksts, Kartupeļa, Ķirbja, Selerijas iela un citas. No visiem šiem dārzeņiem varētu izvārīt gardu zupu. Lielākā daļa turienes būvju ir no 19. gadsimta otrās puses un 20. gadsimta pirmajām desmitgadēm.
Nozīmīgs visbeidzot bija arī Ilzes Salnājas-Vervas stāstījums par šodienu un tām izlolotajām iecerēm, ko viņa saista ar Latvijas kultūras popularizēšanu Igaunijā. Latviešu biedrības vadītājas klusais mērķis ir dažu gadu laikā panākt, lai būtu piemineklis visiem latviešiem, kas Tartu studējuši vai strādājuši. Parasti atceras tikai jaunlatviešus, bet patiesībā latviešu, kas atstājuši ievērības cienīgas pēdas Igaunijā mācoties, pēc tam Latvijā strādājot, ir ļoti daudz.
25.06.2024.