Lai stiprinātu sadarbību ar izglītības iestāžu vadītājiem un pašvaldībām, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) novembrī un decembrī uzsākusi reģionālo semināru ciklu.
Semināri iecerēti kā vieta atklātam dialogam par izglītības sistēmas aktualitātēm, reformu ieviešanas pieredzi un kopīgiem soļiem nākotnes attīstībā.
7. novembrī uz sarunām Madonas novada kultūras centrā pulcējās Vidzemes izglītības iestāžu vadītāji.
– Šādas sarunas reģionos mums ir svarīgas tādēļ, ka tās ļauj veidot ciešāku sadarbību starp Izglītības un zinātnes ministriju un izglītības iestāžu pārstāvjiem – direktoriem, pedagogiem un arī jauniešiem, – uzrunājot auditoriju, teica izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde. – Reģionālie semināri dod iespēju klātienē dzirdēt praktisko darbu veicēju viedokļus, saprast viņu pieredzi un vajadzības, tāpēc mans uzdevums šodien ir klausīties, un ceru uz atklātām, konstruktīvām sarunām.
Vēlamies iedibināt jaunu tradīciju – rīkot sarunas neformālā gaisotnē kopā ar nozaru vadītājiem, lai stiprinātu savstarpējo dialogu. Ministrijā esam jauna komanda, esam entuziasma pilni darīt citādāk un labāk, veidot jaunu sadarbības modeli ar mūsu mērķu grupām, lai palīdzētu izglītības kopienai vienoties par kopīgiem mērķiem, stiprināt kopējo izaugsmi un pieņemt informētus lēmumus par tālāko attīstību. No 2027. gada mums jau jābūt jaunām izglītības politikas pamatnostādnēm, arī tāpēc visu, ko šodien runāsim, ministrijas darbinieki apkopos un pēc sešiem reģionālajiem semināriem izveidosim ceļa karti ar galvenajiem secinājumiem par to, ko darīsim tālāk. Janvārī notiks attālināts seminārs, kurā dosim atgriezenisko saiti par sešos reģionālajos semināros izskanējušo.
Ministre piebilda, ka tikšanās galvenās tēmas ir trīs: izglītības satura veidošana un īstenošana; izglītības kvalitātes aspekti un izglītības iestādes vadītāja loma un uzdevumi.
– Izglītības jomā ļoti aktuāls šobrīd ir valsts budžeta veidošanas process, – turpināja Dace Melbārde. – Tas ir sarežģīts un izaicinošs, jo jebkādi samazinājumi vai izmaiņas ietekmē visus – gan Izglītības un zinātnes ministriju, gan tās padotības iestādes un, attiecīgi, skolu darbu kopumā. Jau pirms laika saņēmām ziņu, ka ministrijas budžets jāsamazina par 22 miljoniem eiro, tomēr vienojāmies, ka samazinājums būs 800 tūkstoši eiro. Tas skars tikai ministrijas un padotības iestāžu administratīvo kapacitāti. Ministre neslēpa, ka birokrātija joprojām ir būtiska problēma, kas aizņem daudz laika un resursu.
Ministre piekrita, ka daudzi administratīvie procesi ir pārāk apjomīgi un neefektīvi, tie ne vienmēr tieši uzlabo izglītības kvalitāti vai iestādes darbu. Tāpēc nepieciešams izvērtēt, kuras prasības patiesi ir vajadzīgas un kur būtu iespējams samazināt pārskatu un cita veida administratīvo slogu. No administratīvā viedokļa ir daudz uzdevumu, kurus varētu darīt retāk vai pilnībā izslēgt, ja tie nedod tiešu pienesumu izglītības kvalitātes uzlabošanai. Skolām un darbiniekiem tas ļautu vairāk laika veltīt pamatuzdevumiem.
– No trim prioritātēm, kas iezīmētas valsts nākamā gada budžetā, viena ir izglītība, – uzsvēra runātāja. – Tas nozīmē, ka mums nāks klāt papildu finansējums programmas "Skolā" īstenošanai – nākamgad tie būs 45 miljoni eiro pedagogu fondā, savukārt 2027. gadā – šai fondā papildus nāks klāt 90 miljoni. Šajā mācību gadā 7 miljoni eiro klāt nāks atbalsta personāla finansējumam. Protams, ka lauvas tiesu budžetā paņems valsts aizsardzības un drošības jautājumu īstenošana.
Ministre minēja arī dažus sabiedrībā cirkulējošus mītus, kas neesot patiesi. Viens no tiem ir jautājums par lauku skolām, proti, ka programma "Skolā" vēlas iznīcināt lauku skolas. – Tā nav taisnība, – skaidroja ministre. – Ja skatāmies uz aprēķiniem, redzam, ka lauku skolas, tieši pretēji, ir tās, kas ir vislielākā finansējuma saņēmējas. Izņemot skolas, kuras neatbilst kritērijiem. Un te atkal jāizgaismo mīts, kas ir uzpūsts, proti, par sabalansētību starp izglītības kvalitāti un noteiktu standartu īstenošanu. Esam lēmuši, ka obligātās izglītības līmenī mazāk apdzīvotās vietās minimālā klase ir pieci skolēni, savukārt vidusskolas posmā mazāk apdzīvotās vietās un vietās ar pieejamības risku minimālā vidusskola ir ar 30 skolēniem. Svarīgi, lai ikvienai skolai būtu iespēja pildīt valsts noteikto standartu un, attiecīgi, skolēniem – iespēja iegūt kvalitatīvu izglītību neatkarīgi no dzīvesvietas.
Ministre norādīja uz ļoti būtisku problēmu – Latvijā pietrūks skolotāju. Spriežot pēc pētījumiem, skolotāju trūkums gan attīstītās, gan mazāk attīstītās valstīs arī nākotnē sagādās aizvien lielākas problēmas.
– Eiropā darba spējīgā vecumā cilvēku kļūst mazāk, īpaši liela konkurence ir pēc speciālistiem ar augstāko izglītību. Jau tagad redzam, ka mums trūkst cilvēku atbalsta personālam, līdz ar to jādomā, kā skolās varam nodrošināt pilnu komplektu ar labiem skolotājiem, – vēstīja Dace Melbārde.
Pēc uzrunām rīta sesijā semināra dalībnieki piedalījās sarunās neformālā gaisotnē, izmantojot "Pasaules kafejnīcas" metodi, kas veicina ideju apmaiņu un ļauj dažādu skolu vadītājiem un speciālistiem dalīties pieredzē par aktuālajiem jautājumiem. Pēcpusdienā notika paralēlās domnīcas, kurās tika apspriesti konkrēti izglītības politikas jautājumi, tostarp izglītības kvalitātes nodrošināšanas prasības, birokrātiskā sloga mazināšana un normatīvo aktu pilnveide.
Svarīga loma seminārā bija arī sarunām par mākslīgā intelekta (MI) izmantošanas iespējām izglītībā. Tika aplūkots, cik gatava šobrīd ir Latvijas izglītības sistēma mākslīgā intelekta ieviešanai mācību procesā un pārvaldībā, kādas priekšrocības un riskus tas rada, un kā MI varētu palīdzēt atslogot pedagogu darbu un uzlabot mācību kvalitāti. Vienlaikus diskusijās tika runāts par pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā un vienotas skolas pieejas ieviešanu, par kvalitatīvas pirmsskolas izglītības nozīmi kā vienlīdzīgas starta pozīcijas pamatu, kā arī par pedagogu lomu un autonomiju mūsdienu izglītības procesā.
Pasākuma starplaikos notika neformāla tīklošanās, praktiskas sarunas ar ekspertiem par aktuālajiem jautājumiem izglītībā.
11.11.2025.