Vasaras brīvlaika „ēdienkartē" bērniem un jauniešiem vienmēr bijusi
svarīga nometņu pieredze. Viena no skolēnu aktivitātēm, kuras projektu
atbalstīja Madonas novada dome, šovasar ritēja Aronas pagasta
„Strautniekos".
Diennakts nometni „Atvērts komandai" organizēja biedrība „Jaunieši Madonai", un tajā piedalījās 13 līdz 18 gadu veci jaunieši.
Izdzīvošana skarbākos apstākļos, komandu saspēle, pārgājieni dabā, dažādas darbnīcas – to jau sākotnēji piedāvāja vasaras aktivitātes organizatori.
– Pieķerties projekta rakstīšanai mani iedrošināja pieredze iepriekšējās nometnēs, – tiekoties „Strautniekos", atklāja projekta autors Edgars Kalniņš. – Jauniešu domei bija izveidojusies sadarbība ar skolotāju Kristīni Lukaševicu, iepriekš vasaras nometnēs strādāju par brīvprātīgo, dažās – par skolotāju, un pieredze uzkrājās. Pagājušā gada septembrī izveidojām biedrību „Jaunieši Madonai", nolēmām veidot projektu jauniešu nometnei. Tā kā Madonas novada pašvaldība to atbalstīja, varējām aicināt dalībniekus.
Nometnē „Atvērts komandai" kopumā piedalījās 22 jaunieši no Madonas novada, viens no Rīgas. Tika iesaistīti četri pedagogi, saimnieks, atsevišķās darbnīcās pieslēdzās vēl divi pieaugušie.
Lūgts raksturot radošās darbnīcas, Edgars atklāja, ka mežā kopā ar skolotāju Aigu Āboliņu tika veidots vides objekts, uz vietas „Strautniekos" tika būvēta čigānu pirts, kur vēlāk drosmīgākie arī pērās. Tā kā tas bija Jāņu laiks, notika vainagu pīšanas darbnīca, kokles un ģitāras pavadījumā tika dziedātas un klausītas līgodziesmas, kulinārijas darbnīcā ritēja rabarberu plātsmaizes cepšana. – Bija atbraucis arī lauku sētas busiņš, kurā jaunieši iepriekš uzkrātās uzlīmes varēja apmainīt pret produktiem. No tiem vēlāk gatavojām gardu maltīti, – vēstīja organizators.
Daudzi Madonas jaunieši cits citu jau zināja iepriekš, tāpēc viens no nometnes mērķiem bija ne tikai sadraudzēties, bet iesaistīt jauniešus novada domes darbā. Noslēgumā dalībnieki filmēja video ar aicinājumu būt klāt Jauniešu dienas aktivitātēs un jauniešu domes pienākumos.
Uz jautājumu, kā iecerētais nometnē izdevās, Edgars Kalniņš atbildēja ar smaidu: – Viss ir lieliski – jaunieši ir izveidojuši vienu lielu komandu, visi kopā strādā un darbojas. To īpaši jutām dienā, kad palikām pa nakti mežā.
– Pirmās piecpadsmit minūtes likās bezcerīgas, jo ceļā bijām samirkuši, bet pēc tam no zariem, kokiem un lapām dalībnieki izveidoja mājiņas, iekūrām ugunskuru un visu nakti uz maiņām to uzturējām. Mežā gājām orientēties, meklējām kontrolpunktus, uz ugunskura cepām cīsiņus mīklā – izdzīvošana nometņotājiem reāli piepildījās, – secināja Edgars Kalniņš.
– „Strautniekos" nometnē esmu otro gadu, – laikrakstam atklāja madoniete Kitija Anna Strazdiņa. – Pagājušajā gadā šaubījos, vai to vēlos, šogad skaidri zināju, ka te būšu, un visu pakārtoju nometnei. Bažas, vai izturēšu, radās pārgājiena laikā, bet nakšņošana mežā bija riktīgi forša. Iemācījos darboties komandā. Ģimenē esmu vecākais bērns, un, piemēram, ēdiena gatavošanā nav īsti, kas palīdz. Esmu pieradusi visu darīt viena, bet šeit bijām viena vecuma jaunieši, un, kaut esmu patstāvīga, patika lietas darīt kopā, patika lieliskais atbalsts.
Jautāta par nometnes spilgtākajām krāsām, Kitija Anna atbildēja: – Ekstrēma lieta bija kājas samežģījums, pirts celšana, makšķerēšana, radošās darbnīcas, orientēšanās un mežs, kur lieliski sadarbojāmies.
Uz jautājumu, vai nākamgad atkal izvēlēsies nometni „Strautniekos", jauniete atbildēja ar daudzpunkti: – Tad jau redzēs. Es mācīšos Valmieras Viestura vidusskolā aktieru kursā, iespējams, būs citi piedāvājumi, lai gan šobrīd domāju, ka nekas nebūs par šķērsli, lai atbrauktu uz vasaras nometni Madonas pusē.
– Šis ir piektais gads nometnē, – aizdomājās Madara Lukaševica. – Katru gadu ir vismaz divas nometnes, kurās piedalos, tā ka šī kopumā varētu būt jau desmitā nometne. Bērnu nometnēs esmu skolotājas lomā, pieskatu mazos. Nometne „Atvērts komandai" šogad pārsteidza ar to, ka gulējām mežā. Paši uzcēlām māju un nakti pārlaidām tajā kopumā divpadsmit jaunieši – bija ērti un silti, nemaz nesalām. Gulējām guļammaisos, ietinušies kā tādi lācīši. Patika kopā ar skolotāju Aigu veidot dekorus Vadzola ezera apkārtnes dekorēšanai. Cēlām pirti, un bija pat pieci drosmīgie, kas tajā pērās. Nākotnē labprāt arī pati būtu nometņu organizētāja, oficiāli (nevis kā brīvprātīgā) kļūtu par nometnes skolotāju. Vēlos ko tādu darīt „Strautniekos", interesanti, ka šogad aprit pieci gadi, kopš mamma mūsu mājas apkārtnē organizē nometnes. Arī savus bērnus kādreiz vēlēšos laist uz vasaras nometnēm –
lai rūdās un lai ir paaudžu stafete.
– Mani uz nometni uzaicināja draugi, – vēstīja Haralds Grīnvalds no Dzelzavas pamatskolas. – Ir žēl, ka nometnes laiks beidzas un jābrauc mājās. Atmiņā paliks atraktīvie jaunieši, dažādās aktivitātes, jauniegūtie draugi un garšīgais ēdiens. Telefonu un datoru atstāju mājās, un tie te arī nebija vajadzīgi.
Jautāts, kā nometnē pietrūka, Haralds minēja, ka vairāk varēja būt brīvā laika. Viss pārējais esot bijis superīgs un interesants.
– Vasarā vēl gribu atrast darbu, – par nākotni aizdomājās Haralds. – Vēlos kādam palīdzēt par simbolisku maksu. Rudenī ir doma uzsākt mācības Madonas vidusskolā vai Madonas Valsts ģimnāzijā.
– Pirms trim gadiem jau biju nometnē, un šoreiz atkal vēlējos piedalīties – vasarā īstas nodarbes nav, – pauda Eriks Kohanovs. – Nometnē viss patika: kā izdzīvojām mežā, kā uzcēlām būdiņas un palikām pa nakti. Sākumā bija pavēss, bet tad uzliku vēl vienu slāni drēbju, un bija normāli. Laikapstākļi varēja būt labāki, bet tie netraucēja iegūt jaunus draugus, kaut liela daļa no dalībniekiem jau bija pazīstami. Augustā būs vēl viena nometne – braukšu uz Kocēniem, kur notiks florbolistu tikšanās. Pagājušajā gadā ar komandu ieguvām otro vietu savā vecuma grupā, florbola komandā esmu aizsargs, un šis sporta veids man ļoti patīk. Vasarā gribu arī pastrādāt. Pļaušu zāli, palīdzēšu vecmammai. Jāņus svinēsim kopā ar ģimeni un ģimenes draugiem Igaunijā.
– Laikam nebija ne vainas – lietiņš piedeva zināmu piedzīvojumu garšu, – rezumēja skolotāja Kristīne Lukaševica. – Šogad viss nometnes plānojums bija jauniešu roku darbs – viņu idejas, plus mana pieredze. Rezultāts ir labs, un dalībnieki ir priecīgi, apmierināti. Daudzām lietām, ko organizatori minēja sākumā, es pat neticēju. Nedomāju, ka pašu celta pirts ir kas nopietns. Arī nakšņošana mežā likās apšaubāma, bet viss notika, un tas ir pierādījums, ka jaunieši var paveikt ļoti daudz. Nereti mēs pat nenojaušam viņu spēku, mums, pieaugušajiem, dažkārt liekas, ka bērni neko nevar, viss viņiem jānodrošina, jādod gatavs. Izrādās, ir jāpamet tikai idejas, un viņi labprāt iziet no savas komforta zonas. Lielākais prieks ir par to, ka nedēļas garumā gandrīz nemaz jauniešiem rokās nebija telefonu, tikai vakarā viņi sazinājās ar vecākiem vai uztaisīja kādu selfiju. Zinot jauniešu ieradumus no skolas, bieži vien telefons ir viņu ikdienas neatņemama sastāvdaļa. Nometne bija alternatīva. Līdz ar to secināju, ka ir jāizrauj jaunietis no ierastās vides, lai viņš būtu daudz radošāks un arī lielisks izdzīvotājs.
28.06.2017.