Meirānu Kalpaka pamatskolas lielākais nākotnes apdraudējums ir reforma, kas var skart mazās lauku skolas. Tā uzskata iestādes direktore Lana Kunce, kas direktores pienākumus skolā veic sešpadsmito gadu.
Jaunajā mācību gadā skolā ir 36 izglītojamie, tai skaitā desmit pirmsskolas bērni. Skolotāju komandu veido 15 pedagogi, plus deviņi darbinieki pilda tehniskā personāla pienākumus.
– Visiem skolotājiem nodrošināt slodzi ir problemātiski, tāpēc pamatdarbā ir 10 pedagogi, pārējie strādā darba apvienošanas kārtībā, – vēsta direktore. – Daži skolotāji pie mums brauc no Lubānas, Cesvaines un Grostonas, šie pedagogi māca vēsturi, dabaszinības, ķīmiju un bioloģiju. Visas ir apvienotās klases, tā strādājam jau desmit gadu. Skolā realizējam speciālās pamatizglītības programmu izglītojamajiem ar viegliem garīgās attīstības traucējumiem, šo programmu apgūst pieci bērni. Neviens gan netiek šķirots, visi ejam kopā.
Iespēju robežās spējam nodrošināt jaunās tehnoloģijas, lai labāk apgūtu jaunās kompetences. Pirmsskolā šī pieeja jau ienākusi pilnībā, skolotājiem viss nepieciešamais sagādāts. Esam gandarīti, ka nākamā budžeta plānojumā pašvaldība ievērtējusi lielāku finansējumu piešķirt skolas materiālās bāzes uzlabošanai, domā par bērnu labsajūtu, iespējām mācīties tuvāk mājām. Skolā ir internāts, tajā dzīvo astoņi bērni. Šogad priecē, ka desmit bērni apmeklē pirmsskolas grupu, tas apliecina, ka vecāki mūsu izglītības iestādei uzticas, esam kā maza ģimene.
– Cīnāmies par pastāvēšanu, kā varam, – turpina Lana Kunce. – Šogad ir klusāks gads, bet līdz šim ļoti aktīvi esam piedalījušies dažādos projektos. Kopš 2012. gada darbojamies Nordplus programmas projektos, kas vērsti uz Skandināvijas valstu finansējumu. Esam bijuši koordinatori projektiem ar Dāniju, Somiju, Igauniju, Lietuvu, kad desmit bērnu liela grupa no katras valsts dodas nedēļas vizītē pie otras. Bērni piedalās mācību stundās, iesaistās radošās aktivitātēs, ekskursijās, skolēni paplašina redzesloku. Pēc projektiem jūtam, ka mūsu audzēkņiem ir lielāka interese par svešvalodas apguvi. Skolēni dzīvo ģimenēs, iepazīst katras valsts iedzīvotāju ikdienu. Pirms trim gadiem saņēmām Valsts izglītības attīstības aģentūras Ziemeļu ministru padomes Nordplus programmas projektu kvalitātes balvu "Ziemeļu gaisma" par 2015., 2016. gadā realizēto projektu "Mežs – atpūtai?". Aizvadītajā pavasarī mūsu audzēkņi bija Dānijā, un lauku bērniem tā ir nenovērtējama iespēja.
Sadarbībā ar Zviedrijas evaņģēliski luterisko baznīcu un Andreja Eglīša fondu vasarā trīs nedēļas skolas audzēkņi piedalījās atmaksātā vasaras nometnē Zviedrijā. – Nometnes aktivitātes notika Sambijas salā, mūsu skolas 19 bērni guva skaistu pieredzi, – priecājas direktore.
– Braucām ar savu darba programmu, bija radošās darbnīcas, ekskursijas, ceļojām apkārt ar velosipēdiem. Pie mums ciemojās Zviedrijas latvieši, dzirdējām skaistu latviešu literāro valodu un patriotiskas jūtas, ko trimdas tautieši veltīja Latvijai.
Būtiski, ka Meirānu Kalpaka pamatskola īsteno projektus ne tikai saistībā ar ārvalstu partneriem, skola iesaistās Mammasdabas projektos.
– Bijām pat vēstniecības skola Latgales reģionam, organizējām dažādus izglītojošus seminārus, – atceras Lana Kunce. – Mammasdabas vēstniecība ļauj izzināt mežu un baudīt dabas klātbūtni skolā. Šo statusu 2016./2017. mācību gadā līdz ar mums ieguva astoņas Latvijas zaļākās skolas, kļūstot kā reģionāli meža vides izglītības centri.
Tā kā meirānieši dzīvo zaļā vidē, arī mācību stundas nereti notiek dabā. 12. septembrī skolas 5.-9. klašu skolēni devušies uz Vērēmu pagastu, kur piedalās Mammasdabas pasākumā, – informē direktore.
– Gribas skolu Meirānos noturēt, jo, ja nav skolas, pazūd arī centrs. Skolai ir laba sadarbība ar tautas namu, ir pasākumi, ko organizējam kopā. Tradīcija ir decembrī veidot uzvedumu, kurā piedalās gan skolēni, gan skolotāji, tā radot kopības izjūtu. Aprīlī pie mums jau vairāk nekā divdesmit gadu notiek Jāņa Zābera zēnu vokālistu konkurss "Aiviekstes lakstīgalas". Tad visa skola šai laikā dzied. Brīvajā laikā skolēni iesaistās interešu izglītībā – dejo tautiskās dejas, ir teātra pulciņš, ansamblis, mazpulki; daudzi darbojas skolas avīzē „Kaktuss". Lai vieta un ēka nepazustu, jādomā par neformālo izglītību, par kursu organizēšanu, nometnēm, semināriem bērniem un pieaugušajiem. Negribam skolas vietā pansionātu, tāpēc cenšamies būt atvērti un vajadzīgi.
18.09.2019.