Aizvadītajā piektdienā laikraksta „Stars" un Vidzemes televīzijas žurnālisti tika aicināti uz Skolas ielu 10, lai apskatītu paveikto Madonas Valsts ģimnāzijas topošās ēkas rekonstrukcijā.
Galvā liekot aizsargķiveri, atcerējos, ka līdzīgu darbību veicu tieši pirms desmit gadiem, kad LR Kultūras ministrija aicināja reģionālo plašsaziņas līdzekļu žurnālistus apskatīt Latvijas Nacionālās bibliotēkas topošās ēkas būvlaukumu. Objekta apmeklējums toreiz izvērtās krietnas stundas garumā, pirms tam notika „teorētiskā daļa" – tikšanās ar augsta līmeņa vadītājiem un speciālistiem. Šobrīd Gaismas pils Rīgā savu misiju pēc pandēmijas ierobežojumiem veic atkal klātienē, bet cita Gaismas pils – ģimnāzijas ēka Madonā – ir daudzsološajā tapšanas stadijā.
– Plānojam, ka ēkas pirmā, otrā un trešā kārta ekspluatācijā tiks nodota šā gada 31. augustā. Ceturto kārtu sāksim būvēt ar 1. jūniju, darbu izpildes termiņš būs četri mēneši, – tikšanās dalībniekiem vēstīja Madonas novada pašvaldības projektu ieviešanas nodaļas projektu sagatavošanas un ieviešanas speciāliste Indra Kārkliņa. – Pēc tam skolā tiks uzstādītas nepieciešamās iekārtas, aprīkojums, notiks pārcelšanās darbi, un nākamā gada janvārī izglītības iestāde varēs turpināt mācību darbu šajā vietā.
Lasītājiem atgādināšu, ka 2015. gada pavasarī Madonas novada domes deputāti pieņēma lēmumu apvienot Madonas pilsētas 1. un 2. vidusskolu. Lai sakārtotu un modernizētu mācību vidi, apvienojot abas vidusskolas, tika piesaistīts ERAF finansējums 798 000 eiro apmērā.
2017. gada 1. septembrī darbu sāka apvienotā Madonas pilsētas vidusskola (līdzšinējās Madonas pilsētas 1. vidusskolas telpās), savukārt Madonas Valsts ģimnāzijas nākotne tika ieraudzīta kādreizējās Madonas pilsētas 2. vidusskolas ēkā, jo ģimnāzijas telpu jautājumu nebija izdevies atrisināt kopš 2004. gada, kad tika izstrādāts piebūves projekts, bet valsts investīciju finansējums tam netika piešķirts. Jau vairākus gadus Madonas Valsts ģimnāzijas mācību process tiek organizēts sešās ēkās (Valdemāra bulvārī 2a, īrētās telpās Raiņa ielā 6, sporta stundas notiek Madonas sporta centrā, mūzikas stundas – Madonas mūzikas skolā, kultūras pasākumi tiek organizēti Madonas kultūras namā, bet ģimnāzistu ēdināšana – Madonas pilsētas 1. vidusskolā), līdz ar to telpu jautājums izglītības iestādei ir vitāli svarīgs.
– Objektā Skolas ielā 10 strādāju kopš tā pirmās būvdarbu dienas, –
laikraksta uzrunāts, apliecināja atbildīgais ēkas būvdarbu vadītājs Ģirts Bērziņš. – Būvniecībā esmu jau pieklājīgu laiku, un katrs projekts ar kaut ko atšķiras, vienādu nav. Skolas ēkas celtniecību esmu jau vadījis, tomēr ne tik plašā apjomā, tāpēc varu teikt, ka ģimnāzijas ēkas rekonstrukcija šādā uzdevumā man uzticēta pirmoreiz. Projekts ir īsts izaicinājums, jo pie pārbūves vienmēr rodas neparedzēti apstākļi, kuri būvdarbu gaitā jārisina, pieņemot izšķirīgus lēmumus ātri un profesionāli.
Vaicāts par cilvēka faktoru, Ģirts Bērziņš piekrita, ka darba rezultāts ir atkarīgs no daudziem aspektiem, arī no iesaistītajiem strādniekiem: – Šobrīd ar kvalificētiem meistariem nav viegli.
– Daļa ir devušies peļņā uz ārzemēm, ir jāstrādā ar tiem, ko varam piesaistīt. Ir pastāvīgā daļa, kas objektā strādā kopš pārbūves sākuma, ko esmu iepazinis gadu gaitā, un ir liels procents strādnieku, kas mainās no projekta uz projektu, – vēstīja Ģirts Bērziņš.
Jautāts, vai strādniekus darbam motivē ar pātagu vai burkānu, būvdarbu vadītājs smaidīja: – Patiešām iznāk to darīt dažādos veidos. Ikdienā noder gan burkāns, gan pātaga, tie pārmaiņus vajadzīgi abi.
– Liela daļa strādājošo ir vietējie apakšuzņēmēji, kas dzīvo uz vietas, bet ir brigādes, kas ik dienu brauc no Cēsīm un Valmieras, – skaidroja vadītājs. – Turklāt ir tā, ka darbaspēka šobrīd nereti pietrūkst un jāizmanto viesstrādnieki no Ukrainas un Baltkrievijas. Būvniecības procesā vienmēr rodas kādas kļūdiņas, defekti, tāds ir mūsu darbs, taču galvenais ir laikus nepilnības ieraudzīt un tās novērst.
– Decembrī darbi bija apstājušies, janvārī saskaņojām jaunus apakšuzņēmējus, pēc tam process raiti turpinājās, – vaicāta par problēmām, no savas puses atzina Indra Kārkliņa. – Būvniecības gaitā koridoram starp skolu un korpusu, atrokot pamatus, tika konstatēts, ka pamati vispār nav veidoti, ir samesti nenostiprināti bloki un ķieģeļi. Tā kā būvuzņēmējs neuzņēmās atbildību par sienas nestspēju, jautājumu risinājām ar ekspertu palīdzību, un, sākot ar pamatiem, konkrētā siena tika izbūvēta pilnībā no jauna. Pārbūvējot ēkas, tā nereti gadās. Vēl viens pārsteigums, ko atklājām, ir trešās kārtas sporta zālē. Tur šobrīd ir jāpārtaisa balkona konstrukcija. Balkonam nepieciešams pastiprināt pamatni, jo tas redzami izliecies. Projektētājs dos savu risinājumu, un kļūda tiks izlabota. Jebkurai konstrukcijai, kas tiek mainīta vai labota, vajadzīga ekspertīze. Šīs ēkas pārbūves laikā bijušas septiņas ekspertīzes, kas katra vidēji aizņēmusi mēnesi, – darba specifiku atklāja Indra Kārkliņa. – Balkona stiprināšanai būs nepieciešami papildu līdzekļi, līgumtāmes ietvaros to mēģināsim izgrozīt.
Izstaigājot ēkas visus stāvus un apskatot izdarīto, bijām liecinieki, ka strādnieki čakli strādā un apkārt skan latviešu valoda. – Objektā šodien ir 50 strādnieku. Bija mēnesis, kad darbus veica līdz pat 70 cilvēku, – komentēja gide.
Jautāta, vai vīrusa „Covid-19" ietekmē darbi netika apstādināti, Indra Kārkliņa purināja galvu:
– Darbi Skolas ielā 10 nav apstājušies nevienu dienu. Martā vienojāmies ar uzņēmuma vadību iesākto, ievērojot ārkārtējās situācijas prasības, turpināt. Rīgā vairāki būvuzņēmumi šai periodā nestrādāja, mums projekta termiņi neļāva stāvēt dīkā. 23. martā sākās problēma ar ventilācijas materiāliem, kas bija iestrēguši uz robežas (ventilācijas iekārtas nāk no Polijas, dažas detaļas – no Itālijas), tagad tie daļēji jau atvesti. Tā kā citi nepieciešamie materiāli tobrīd bija sagādāti, strādnieki bez problēmām varēja strādāt. Ejam uz mērķi, jo augustā visam jābūt pabeigtam.
Sarunā ar būvnieku un pašvaldības pārstāvi guvu apliecinājumu arī tam, ka darbu procesam cītīgi seko Madonas Valsts ģimnāzijas direktore Vanda Maderniece. – Sadarbība ar ģimnāzijas direktori ir ļoti produktīva. Direktore piedalās krāsojumu izvēlē, vizuālā noformējuma jautājumos, – apliecināja Ģirts Bērziņš.
– Sporta zālē direktore vēlējās redzēt tribīnes, diemžēl tribīnes samazinātu sporta zonu, līdz ar to gala lēmums bija atjaunot sporta zāles balkonu, – mijiedarbi ar direktori iezīmēja Indra Kārkliņa. – Visus krāsu toņus kabinetiem, gaiteņiem izvēlas direktore kopā ar arhitektu no uzņēmuma „Ceturtais stils", kas ir arī būves autoruzraugs. Direktorei ir sava shēma, kur katram mācību priekšmetam izvēlēta sava krāsa.
Iegriežoties aktu zālē, redzējām, ka strādnieki atjauno skatuves daļu, atjaunots tiks arī balkons. – Atsedzot grīdas konstrukciju, secinājām, ka esošās pārseguma sijas ir bojātas, atsevišķos posmos tās bija pilnībā jāmaina. Griestu izskats paliek kā iepriekš – nedaudz ar slīpumu. Noņemot veco krāsojumu sienai, atsedzās ar ķieģeļiem aizlikts logs. No abām pusēm tur salikts reģipsis, viss tagad ir sakārtots, – vēstīja Indra Kārkliņa.
Ēkas apgaitā iegriezāmies arī ēdināšanas blokā. Izrādās, ģimnāzijas audzēkņiem ēdiens netiks gatavots uz vietas, bet būs telpa ēdiena sadalei un ēdamzāle, kur skolēni pusdienos. – Konsultējos ar PII „Saulīte" vadītāju, jo šī telpa ir jāsertificē un mums jāievēro visas prasības, neraugoties uz to, ka pusdienas te netiks gatavotas, – komentēja Indra Kārkliņa.
– Daudzi pašvaldību vadītāji brīnās, ka mums skolās ir savas virtuves, – piebilda Madonas novada domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs. – Iespējams, nākotnē kādā no skoliņām pamēģināsim piesaistīt privātos uzņēmējus. Ēdināšana ir uzņēmēju, nevis pašvaldības funkcija. Kvalitatīvs ēdiens par labu cenu – tā ir mūsu kā pašvaldības interese.
Vides pieejamības problēmu ēkā atrisina lifts. Līdz ar to skolā pārvietoties būs iespēja arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.
Celtnes odziņa, protams, ir tornītis, kas tiks sakārtots un pieejams skaisto skatu cienītājiem. Žurnālistiem tornī šoreiz nebija iespējams pabūt, jo kāpnes uz to nebija sakārtotas. Toties jumta stāvu izstaigājām un aplūkojām – tajā būs izstāžu zāle, mūzikas un vizuālās mākslas mācību kabineti. Atpakaļceļā apskatījām arī skolas bibliotēkai un lasītavai domāto daļu, kam atvēlēta īpaši plaša vieta.
Ja vienīgā lielā celtne, kas varētu palikt kā atjaunotās Latvijas Republikas zīme galvaspilsētā, ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēka, gribas domāt, ka Madonā par šādu ēku – simbolu – kļūs jaunā Madonas Valsts ģimnāzijas mītne. Kaut ap abām tika lauzts daudz šķēpu, tās ir un būs zinību kalna, informācijas virsotņu un redzesloka plašuma vizītkartes.
19.05.2020.