28. aprīlī Madonas novada kultūras centrā notika Madonas novada mācību priekšmetu olimpiāžu laureātu godināšanas pasākums. Svētku noskaņas radīšanai ar priekšnesumiem to muzikāli papildināja Madonas Valsts ģimnāzijas vokāli instrumentālais ansamblis.
Iesākot sarīkojumu, novada pašvaldības izglītības pārvaldes vadītāja Solvita Seržāne uzsvēra, ka skolēnu – laureātu loks šogad ir kļuvis kuplāks, jo tam pievienojušies Varakļānu vidusskolas jaunieši: – Šis ir gads, kad mēs ne tikai sacenšamies kopā, bet kopā svinam arī svētkus. Pavasarī mostas daba, un ikviens augs apliecina, ka izaugsme ir iespējama. Laureātu godināšanas pasākums vēsta par patiesu darbu un skolēnu ieguldījumu, iedziļināšanos, sapratni un panākumiem, tādēļ izbaudīsim šo svētku brīdi ar kopīgu prieku.
Vadītāja piebilda, ka mācību priekšmetu olimpiādes notiek vairākus mēnešus, sporta valodā sakot, tas ir maratons gan skolu vadības komandām, gan izglītības pārvaldē strādājošajiem.
Madonas novada skolu gudrākos jauniešus sveica arī novada domes priekšsēdētāja vietnieks Māris Justs: – Sveicu laureātus, viņu pedagogus un visus jauniešu atbalstītājus. Jūs kopīgi esat sasnieguši rezultātu, pierādījuši savas spējas, zināšanas, drosmi piedalīties, un jums ir ar ko lepoties. Lai vienmēr pietiek spēka, un lai esat kā labs piemērs ikvienam – censties un sasniegt arvien vairāk. Atcerēsimies, ka dzīvē svarīgākais ir tas, lai jūs spētu izvēlēties pareizos ceļus, spētu nospraust pareizos mērķus un būtu labi un pozitīvi cilvēki.
Par to, ka ikdienā svarīgi atšķirt labo no ļaunā, saprast, kas ir virspusējs un kas – jēgpilns, aizdomāties rosināja Madonas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Zigfrīds Gora, piebilstot, ka tieši tāpēc darbs izglītības jomā vienmēr ir bijis ļoti atbildīgs: – Tā ir atbildība par cilvēku nākotni, un tas nozīmē, ka jautājums ir ne tikai par to, ko zinām, bet arī par to, par ko kļūstam. Ar šādu atbildību jau 45 gadus strādā un dzīvo mūsu kolēģe Sarmīte Jansone.
Domes priekšsēdētāja vietnieks sumināja ilggadējo kolēģi, kas savu darbu uzsāka Lazdonas pamatskolā kā latviešu valodas un literatūras skolotāja, pēc tam veica direktores vietnieces un arī direktores pienākumus: – Sarmītes Jansones laikā Lazdonas pamatskola kļuva par kopienas kultūrizglītības centru, par iespēju tur iegūt pamatizglītību, radot jaunas, radošas tradīcijas. Ar šo pieredzi un mantojumu kā vadītājas vietniece Sarmīte Jansone uzsāka darbu Madonas novada pašvaldības izglītības pārvaldē, un daudzi skolotāji un skolu vadītāji no speciālistes ir saņēmuši atbalstu jebkurā jautājumā, kur tas bijis nepieciešams.
Zigfrīds Gora nolasīja kolēģu vērtējumu, kur no divām lappusēm citēja vien divus teikumus: – Sarmīte ir personība, kuras darbība sniedzas tālu pār pienākumu apraksta robežām, viņa spēj apvienot stratēģisko plānošanu ar sirsnīgu iedrošinājumu un nesavtīgu zināšanu nodošanu kolēģiem. Viņa ir radījusi pozitīvas un paliekošas izmaiņas Madonas izglītības eko sistēmā un katrā pedagogā.
Ar skaļiem aplausiem Sarmītei Jansonei tika pasniegts Izglītības un zinātnes ministrijas Atzinības raksts par nozīmīgu ieguldījumu izglītības nozarē un izglītības sistēmas attīstībā. Atbildes runā sveiktā speciāliste atklāja: – Jūs pārsteidzāt mani nesagatavotu, bet man ir dziļš, patiess prieks, un no sirds paldies visiem par sadarbību, visiem ikdienas soļiem un svētku reizēm, un par to, ko kopā esam paveikuši.
Talants, veiksme vai likumsakarība?
Par mācību priekšmetu olimpiādēm detalizēti vēstīja novada pašvaldības Izglītības pārvaldes speciāliste Gundega Puķīte: – Mēs tiekamies pēc gara darba cēliena, lai kopā svinētu skolēnu prāta asumu, drosmi un uzcītību. Skatoties uz zāli, rodas jautājums, kas ir tas, kas šos jauniešus – laureātus atšķir no tiem, kas vienkārši piedalījās olimpiādēs? Vai tas ir iedzimts talants vai īpaša veiksme? Viens no visu laiku spožākajiem prātiem Alberts Einšteins reiz teica: "Man nav nekādu īpašu talantu, es esmu vienkārši kaislīgi zinātkārs." Man šķiet, ka šie vārdi raksturo arī laureātus, jo zinātkāre ir dzinulis, kas liek meklēt atbildes pēc tam, kad citi jau ir padevušies, tā ir iespēja jautāt, kāpēc un kā viss darbojas, un neapstāties, kamēr atbildes nav rokā. Šodien godināsim skolēnu kaislīgo zinātkāri, kas viņus aizvedusi līdz uzvarām.
Statistika, kurā ieklausīties
Izskanēja daži fakti par aizvadīto mācību gadu. Pavisam šogad notikušas Valsts izglītības attīstības aģentūras rīkotās 13 mācību priekšmetu olimpiādes, kurām veltītas 23 dienas. Pirmo reizi novadā tika rīkota mūzikas olimpiāde. Viena no novada skolām piedalījās Latvijas skolēnu 50. zinātniskās pētniecības darbu valsts konferencē. Tradicionāli mūsu skolu audzēkņi piedalījās skolēnu mācību uzņēmumu konkursos. Pavisam mācību priekšmetu olimpiādēs piedalījās 653 dalībnieki no novada astoņpadsmit izglītības iestādēm. Kopumā ir 162 mācību priekšmetu olimpiāžu laureāti, 103 laureātu pedagogi, olimpiāžu vērtēšanā iesaistījās 35 pedagogi.
Svarīgi, ka pavisam iegūtas 195 godalgas: 51 -1. vieta, 51 – 2. vieta, 47 – 3. vietas, 46 – Atzinības. Nereti skolas, kur ir mazs izglītojamo skaits, pārdzīvo, ka nevar konkurēt ar lielajām skolām, taču diagrammā bija redzams, ka tā nav. Statistika atklāja arī to, kāda ir 1. vietu proporcija pret laureātu skaitu, un arī tajā vairākas novada mazās skolas ir nostājušās priekšgalā.
Paši labākie
Uz apbalvojamo pjedestāla kā pirmie tika aicināti skolēni, kas sasnieguši visvairāk. Madonas Valsts ģimnāzijas 12. klases audzēkne Paula Madžule ieguvusi trīs godalgas, viena no tām – II pakāpes diploms valstī un Izglītības un zinātnes ministrijas speciālbalva par darbu "15-18 gadus vecu jauniešu izmantotie manipulācijas mehānismi ģimenes kontekstā", vadītāja Marita Kazakeviča.
Laureāts trīs olimpiādēs ir arī Edvards Bruzguls, kas ieguva III pakāpes diplomu valstī latviešu valodas un literatūras olimpiādē. Viņš ir viens no diviem laureātiem, kurš piedalījās savam vecumam neatbilstošā grupā, jo kā 8. klases skolēns startēja 9. klases vēstures olimpiādē, kur izcīnīja 1. vietu. Varakļānu vidusskolas 12. klases skolnieks Gustavs Naglis mācību priekšmetu olimpiādēs ieguvis visvairāk 1. vietu novadā, pavisam sešas godalgas, no kurām trīs ir 1. vietas dabas zinātņu olimpiādēs. 9. klases skolniece Ieva Dailīdena saņēmusi godalgas četrās olimpiādēs. Madonas Valsts ģimnāzijas 11. klases skolniece Evelīna Cimuška ieguvusi godalgas trijās olimpiādēs, visās – 2. vietas. Madonas Valsts ģimnāzijas 9. klases skolnieks Krišs Dreimanis ieguvis trīs godalgas, visas – 3. vietas. Madonas Valsts ģimnāzijas 9. klases skolniece Enija Līna Elijāse arī ieguvusi trīs godalgas, tāpat trīs godalgas ieguvuši: Lora Houpa Mačuka no Ērgļu pamatskolas 6. klases, Varakļānu vidusskolas 9. klases skolniece Evelīna Marinska, Cesvaines vidusskolas 10. klases skolnieks Roberts Roziņš, Varakļānu vidusskolas 12. klases audzēknis Elvis Strods un Madonas pilsētas vidusskolas 6. klases skolniece Emīlija Zepa.
Gandrīz visas olimpiādes, izņemot matemātikā un mūzikā, notika tiešsaistē un tika vērtētas centralizēti. Olimpiāžu 1., 2. un 3. vietas ieguvēji saņēma Izglītības pārvaldes diplomus un naudas balvas no pašvaldības: par 1. vietu – 30 eiro, 2. vietu – 25 eiro, 3. vietu – 20 eiro, Atzinību – 15 eiro. Skolotāji, par katru mācību priekšmetu olimpiādei sagatavoto skolēnu ieguva 15 eiro.
12.05.2026.