Meža taka Madonas apkārtnē
Baltie loki Madonas parkā
Cesvaines pils
Cesvaine ziemā
Madonas novada ezeri un lauki
Reklāma — × 150 px

Ģimnāzija uzrāda labus rezultātus

Redakcija

Autors • 15.07.2011.

Ģimnāzija uzrāda labus rezultātus
Burtu lielums

Centralizēto eksāmenu kvalitāti raksturo skaitlis — cik procentu eksāmenu ir nokārtoti A+B+C līmenī. Vislielākais prieks, protams, ir tad, ja 12. klases skolēns par savu darbu saņēmis A līmeni. 

A līmenis apliecina, ka šajā mācību gadā mācību rezultāti absolventam konkrētajā priekšmetā valstī pieder pie vislabākajiem, salīdzinot ar citiem. Var jau būt, ka, iegūstot šo pašu punktu skaitu, iepriekšējā gadā būtu iegūts tikai B līmenis, ja kopējie eksāmenu rezultāti būtu augstāki. Nenoliedzami, ka A, B un C līmenis skolu absolventiem vieglāk paver augstskolu durvis uz budžeta vietām. Daudzi izšķirošo lēmumu par studijām kādā no augstskolām pieņem tikai tad, kad saņemti sertifikāti un ir skaidrs, ar kādu līmeni novērtēti viņu eksāmenu darbi.

— Esam ļoti priecīgi par centralizēto eksāmenu rezultātiem, jo Valsts ģimnāzijām ir svarīgi sarēķināt A+B+C līmeni procentos, un šogad tas, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, ir vislielākais, — laikrakstam savu prieku pauda Madonas Valsts ģimnāzijas direktore Vanda Maderniece. — Lai pastāvētu Valsts ģimnāzija, A+B+C līmenis ir nepieciešams vismaz 75 procentos eksāmenu darbu, un mums katru gadu tas bijis apmēram 87 procenti. Šogad A+ B+C līmenis iegūts 91, 6 procentos darbu. Grūtāks ir bijis matemātikas eksāmens, arī skolēni atzina, ka nav paguvuši visu izpildīt, līdz ar to tur vairāk ir B līmeņa darbu. Patīkami pārsteidz, ka E līmenis ir tikai vienam skolēnam vienā eksāmenā, un tas ir matemātikā. D līmenis pārsvarā ir tikai matemātikā, pārējos priekšmetos ģimnāzijas 12. klašu audzēkņiem ir A, B un C līmenis. Mums ir liels prieks par šā gada eksāmenu rezultātiem, bērni ir malači! — slavēja direktore.

Vaicāta par nākamo mācību gadu, kad centralizētajos eksāmenos līmeņi vairs netiks likti, Vanda Maderniece atzina: — Pie šīs sistēmas bija pierasts, bet jāpierod arī pie jauninājumiem, un nekas jau tur daudz nemainīsies.

Vēl viena aktualitāte izglītības jomā ir tā, ko nesen pārspriest ierosināja Valsts prezidents Andris Bērziņš, proti, viedoklis, ka vidējā izglītība Latvijā būtu jāiegūst vienpadsmit gados pašreizējo divpadsmit gadu vietā. Komentējot šo domu, Vanda Maderniece teica: — Mācību process ir tik piesātināts, un stundu skaits nedēļā ir tik liels, ka neredzu, ko vēl tur var pielikt klāt, lai piecās dienās apgūtu programmu. Mūsu paaudze vidusskolā mācījās 11 gadus, bet mācību darbs notika arī sestdienās. Tagad jaunieši ir ļoti noslogoti, bez mācību darba ir taču ārpusskolas nodarbības, fakultatīvie kursi, kori un vēl daudz kas cits. Man liekas, ka izglītības kvalitāti ar šādu jauninājumu neuzlabosim, var panākt tikai pretēju efektu, tāpēc ceru, ka tas nenotiks.

Autore: INESE ELSIŅA

Atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku

Abonē eStars.lv un lasi vairāk

Ar digitālo abonementu no 1,99 €/mēn. tu piekļūsti visiem portāla eStars.lv rakstiem. Vēlies vairāk? Izvēlies E-avīzi vai drukāto laikrakstu.

Pievienojies sarunai

Pievieno komentāru

Komentēt vari arī anonīmi — pietiek norādīt vārdu.

Reklāma — × 150 px