Pagājušajos „Stara” numuros jau iepazīstinājām ar vairāku Madonas reģiona vidusskolu skolēnu eksāmenu rezultātiem. Līdzīgi kā citviet arī Ērgļu vidusskolā eksāmenu rezultāti tiek vērtēti kā labi.
— Pārsvarā mums ir A, B un C līmeņi. Grūti šā gada rezultātu salīdzināt ar citiem gadiem, jo gan eksāmeni ir citādāki, gan procenti, kas nepieciešami konkrētiem līmeņiem, atšķirīgi. Par eksāmenu smagumu vai vieglumu vēl neesam visu pedagogu un skolēnu viedokli apkopojuši, taču kopējais iespaids ir tāds, ka rezultāti bija atbilstoši skolēnu spējām, — norādīja Ērgļu vidusskolas direktore Inese Šaudiņa.
Rezultātu sadalījums līmeņos parāda, ka Ērgļu vidusskolai ir pamatots iemesls lepoties ar eksāmenu rezultātiem. A līmenis ir iegūts 7 eksāmenos (7%), B līmenis — 34 (32%), C līmenis — 41 (38%), D līmenis — 23 (21%), bet E līmenis ir tikai vienam skolēnam, savukārt F līmeņu nav vispār.
A , B un C līmeņu summa 77% — tieši tāda kā iepriekšējā mācību gadā. Vislabākais rādītājs latviešu valodā — 93%. Pa diviem A līmeņiem ir matemātikā, latviešu valodā un vēsturē, bet viens — bioloģijā. Šogad īpaši jāizceļ Montas Madžules rezultāti, jo viņai A līmeni izdevies iegūt trīs eksāmenos (matemātikā, latviešu valodā un bioloģijā). Tiesa, iepriekšējā mācību gada Ērgļu vidusskolas absolventu Kārli Baltputni viņai neizdevās pārspēt, jo Kārlim A līmeņi bija piecos centralizētajos eksāmenos (matemātika, latviešu valoda, angļu valoda, fizika un vēsture).
Izglītības un zinātnes ministrija šogad nāca klajā ar vēlmi atteikties no līmeņiem centralizēto eksāmenu vērtējumos. Inese Šaudiņa šo ministrijas iniciatīvu vērtē pozitīvi.
— Līmeņi parasti ir piesaistīti konkrētā gada vispārējam eksāmenu līmenim, līdz ar to vienā gadā skolēns ar zemākiem iegūtiem procentiem iegūst A līmeni, bet jau nākamajā gadā skolēns, kam procentu būs vairāk, saņems vien B līmeni. Atbalstu ideju par to, ka izpildītajam rezultātam jāatspoguļojas tikai procentos, — norādīja Inese Šaudiņa.
Vaicāta par vidusskolas klašu komplektāciju nākamajam mācību gadam, skolas direktore atzina, ka situācija daudz neatšķiras no tās, kas ir vērojama citās lauku skolās.
— Pašlaik skolēnu skaita ziņa atrodamies pašā bedres dibenā. Visu laiku mums bija paralēlklases, bet nu ar tām iet daudz grūtāk. Vidusskolā klases arī ir problemātiski nokomplektēt. Ja šogad skolu absolvē 27 skolēni, tad pašlaik mēs varam labākajā gadījumā cerēt uz nedaudz vairāk kā 15 skolēniem. Klašu komplektācija ir proporcionāla kopējam bērnu skaitam laukos. Tas ir samazinājies dubultā. Ja ilgu laiku šo bedri izjuta pamatskolas klases, tad tagad to izjūt arī vidusskola, — atzina Inese Šaudiņa.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS
Autors: EGILS KAZAKEVIČS