Svešvalodu centralizētie eksāmeni vispārējā vidējā izglītībā šogad tāpat kā vairākus iepriekšējos gadus notika martā, savukārt pārējie valsts pārbaudījumi 12. klašu skolēniem notiks maijā un jūnijā.
Lai saņemtu vidusskolas atestātu, kopumā jākārto četri eksāmeni: trīs valsts obligātie centralizētie eksāmeni (latviešu valodā, svešvalodā un matemātikā) un viens eksāmens pēc brīvas izvēles.
Uz sarunu par to, kā angļu valodas eksāmenu nokārtojuši Ļaudonas vidusskolas 12. klases beidzēji, „Stars" devās 15. martā. Jaunieši iepriekšējā dienā bija veikuši eksāmena rakstisko daļu, trešdien – mutvārdu daļu.
– Eksāmens bija vidēji grūts, – atzina divpadsmitie. – Rezultāti būs zināmi tikai 29. jūnijā. Mācījāmies cītīgi, pirms eksāmena apmeklējām konsultācijas, Elīna Macijevska ir superīga angļu valodas skolotāja.
No 160 Ļaudonas vidusskolas skolēniem 60 ir meitenes, pārējie – puiši. Stiprā dzimuma pārsvars vērojams arī divpadsmito rindās – klasē starp deviņiem jauniešiem tikai divas ir meitenes.
– Ar angļu valodu esmu uz "jūs", – neslēpa Viktorija. – Ikdienā šī valoda nav vajadzīga, līdz ar to eksāmens nelikās vienkāršs. Grūtāka bija tieši rakstiskā daļa – dažus uzdevumus zināju, bet daži bija tādi, ko sapratu daļēji.
– Man vairāk patīk sports, ar angļu valodu ir pašvaki, – komentēja Osvalds. – Eksāmens likās pagrūts. Mutvārdu daļā runāju par savu sapņa profesiju, ko šobrīd neatklāšu, citādi var nepiepildīties. Ir doma vasarā pastrādāt, tad turpināt mācības. Iespējams, došos uz Holandi, lai sezonas darbos nopelnītu lielāku naudu, par ko Latvijā skoloties un iegūt profesiju.
– Eksāmens bija sarežģīts, kaut uztraukuma nebija, – savas izjūtas pauda Ilvars. – Grūtāka bija rakstu daļa, mutvārdos stāstīju par mājdzīvniekiem, tas nelikās grūti. Pavasarī vēl jākārto centralizētais eksāmens matemātikā un latviešu valodā. Pēc skolas mēģināšu mācības turpināt. Mana doma ir apgūt amatu jūrniecībā. Ir pat iespēja tikt budžeta grupā.
Jautāti par klases kolektīvu, jaunieši smēja, ka esot "traka klase", bet trakajiem pieder pasaule. No žetonu vakara viņi esot atteikušies, bet plāno skaistu izlaiduma balli. Ierunājoties par ekskursiju tematiku, divpadsmitie atcerējās, ka projektu nedēļā devās ekskursijā uz Smilteni, kur apskatīja kokapstrādes uzņēmumu, savukārt Gulbenē paviesojās metālapstrādes uzņēmumā. "Tur viss ir datorizēts, darbinieki strādā ar kompjūteriem, daudziem ir Rīgas Tehniskās augstskolas diploms. Uzņēmums atbalsta tos, kuri studē un atgriezīsies darbā pie viņiem."
Turpinot izvaicāt katru personīgi, Niks pastāstīja, ka vasarā strādās, pēc tam turpinās mācības: – Iziešu metināšanas kursus, lai varētu iegūt Eiropas sertifikātu. Eksāmens maksā 1600 eiro, bet, ja dabū Eiropas sertifikātu, var metināt debesskrāpjos un citur – ar darbu esi nodrošināts.
Skolas laikā paralēli mācībām Niks nokārtoja traktortehnikas vadītāja tiesības, ir nodoms vasarā pastrādāt ar ekskavatoriem un traktoriem. "Jēkabpilī ir pazīstama zemnieku saimniecība, kur palīdzēšu vadāt graudus. Nopelnīt tur var samērā labi. Ikdienā palīdzu vecākiem, mums ir padomju laika tehnika – vairāki traktori, ar tiem saimniecību uzturam."
– Pēc skolas absolvēšanas iešu uz augstskolu, – savas domas par nākotni atklāja Krista. – Iespējams, studēšu juristos. Eksāmens angļu valodā nelikās viegls, kaut filmas un seriālus televīzijā skatos angļu valodā.
– Man ir doma pēc vidusskolas iet uz Rīgu, mācīties sporta skolā, – vēstīja Ričards. – Man patīk volejbols un futbols, nākotnē gribu kļūt par treneri. Braucot uz spēli Igaunijā, angļu valodu nedaudz vajadzēja, bet citādi zināšanas svešvalodā nav bijušas nepieciešamas. No pārējiem centralizētajiem pārbaudījumiem grūtāks šķiet eksāmens matemātikā.
– Pēc skolas absolvēšanas gribu iet uz ceļu būvi, – pastāstīja Edmunds. – Vasarā strādāšu, sapelnīšu naudu, pēc tam mācīšos Smiltenes tehnikumā. Angļu valodas eksāmenā nepatika rakstiskā daļa, ar runāšanu viss daudzmaz bija kārtībā. Patrāpījās viegla tēma – stāstīju par ekstrēmajiem sporta veidiem. Brīvajā laikā mani interesē mašīnas, pats tās jaucu, uz servisu automašīna nav jādzen.
– Pēc skolas iešu studēt vai nu jūrniecību, vai aviāciju, – atklāja Dmitrijs. – Vairāk mani interesē jūrniecība. Jūrā iet mans krusttēvs, daudz par to ir stāstījis. Alga tur ir laba, var skatīt tālas zemes. Ja vēlies kļūt par kapteini, jāmācās astoņi gadi. Latvijā ir trīs jūrskolas, es gribu studēt Latvijas Jūras akadēmijā, kas atrodas Rīgā.
Brīvajā laikā Dmitrijs spēlē basketbolu, par angļu valodas eksāmenu saka, ka bijis normāls. Skolotājus Ļaudonas vidusskolā puisis vērtē pozitīvi, jo "viņi ir saprotoši, daudz piedod un spēj pievērt acis arī uz jauniešu nedarbiem".
17.03.2017.