29. jūnijā visu Latvijas vidusskolu 12. klašu absolventi saņēma sertifikātus, kuri apliecina sekmīgu vidējās izglītības iegūšanu un sniedz iespēju turpināt krāt zināšanas, izvēloties tālāko izglītības ceļu. Arī šajā dienā Andreja Eglīša Ļaudonas vidusskolas absolventi ieradās saņemt savus sertifikātus.
– Šodien, saņemot 12. klases absolventu sertifikātus un paskatoties kopējos rezultātus, vērtējums ir ļoti pozitīvs. Šī klase, protams, varēja uzrādīt vēl labākus rezultātus, taču, paskatoties uz kopējo situāciju valstī un ņemot vērā divu gadu garumā ilgušo pandēmiju, kā arī šo mācību gadu, kas ienesa mācību dzīvē vairākus pārsteiguma momentus sakarā ar skolas testēšanas kārtību, iekšējās kārtības noteikumu izmaiņām, attālināto un klātienes mācību procesu, jāteic, ka skolēnu sasniegumi ir labi, un šie rezultāti vieš cerību, – par šā gada mācību rezultātiem pastāsta Andreja Eglīša Ļaudonas vidusskolas direktors Guntis Lazda.
Tāpat kā citās Latvijas skolās, arī šajā mācību iestādē skolēni atsevišķās klasēs turpina apgūt zinības pēc jaunā izglītības plāna – kompetenču pieejas. Guntis Lazda atzīmē, ka šī mācību satura jaunā ievirze vēl tikai gaida savu izvērtējumu un tos divpadsmitos, kuri skolu absolvēja šogad, kompetenču pieeja neskāra.
– Runājot par nākamo gadu klašu audzēkņu sasniegumiem mācībās, balstoties uz kompetenču izglītību, skolēnu sekmes jāvērtē gan visa gada griezumā, gan 1. un 2. semestra griezumā, nevis tikai pedagoģisko sēžu un metodisko padomju ietvaros. Viens no aktuālākajiem jautājumiem ir darbu organizācija sakarā ar šo mācību līdzekļu esamību dažos mācību priekšmetos, piemēram, angļu valodā, un arī to neesamība citos mācību priekšmetos, sākot no pašām mazākajām un beidzot ar vecākajām klasēm. Visu sagatavošanos mācību stundām nevar atstāt tikai pedagoga ziņā. Protams, visu nepieciešamo materiālu nodrošināšana prasa arī resursu ieguldīšanu, piemēram, nemitīgi vajag kopēt materiālus. Ceram, ka turpmāk būs labāk un izdosies sakārtot šo jautājumu līdz galam, – nosaka Guntis Lazda.
Izglītības un zinātnes ministrija kompetenču izglītību jau iedzīvinājusi arī pirmsskolas izglītības iestādēs, līdz ar to pareizākais un loģiskākais visiem, kā uzskata gan direktors, gan daudzi viņa kolēģi, būtu sākt bērnus mācīt pēc kompetenču pieejas pakāpeniski – sākot ar mazumiņu mazākajās klasēs un attiecīgi, bērniem kļūstot vecākiem, ar katru gadu atbilstoši viņu spējām apgūstamo kompetenču saturu mazpamazām palielināt.
Tāpat jāņem vērā laiks, ko nepieciešams patērēt, izvērtējot jaunā mācību satura ietvaros iegūtos skolēnu sasniegumus. Ir jāmaina vērtēšanas kārtība, jāņem vērā, vai tās ir apvienotās klases vai ne. Tas viss vieš neziņu kā pedagogos, tā skolēnos, arī attālinātais mācību process radījis zināmas bažas. Kā atzīmē Guntis Lazda, skolēnu vecāki regulāri tiek informēti gan par savu atvašu iegūtajiem rezultātiem, gan izmaiņām mācību procesā.
– To klašu skolēnu, kuri jau uzsākuši un turpina mācības pēc kompetenču pieejas, vecākiem noteikti ir dažāds viedoklis par šo jauno mācību saturu. Taču es diemžēl esmu spiests atzīt, ka daļa vecāku nemaz neiedziļinās mācību procesā un neseko līdzi tam, kā tas ietekmē viņu bērnu sekmes konkrētās klasēs. Bērns ir jāmotivē jau no pirmsskolas vecuma, lai viņš savā dzīvē izdarītu pareizās izvēles. Mēs saredzam problēmu tajā, ka vecākiem ne vienmēr ir izpratne par izglītības nozīmi un vajadzību, nepieciešamību viņu bērnam. Ja šīs izpratnes veidošana nenotiek ģimenē, tad… Tas ir gluži tāpat, kā iemācīt savam bērnam elementārās pieklājības normas – pateikt "labdien", "labrīt", "uz redzēšanos" un "paldies". Ja bērnos netiek ieaudzināts minimālais tikums, skolā vien to panākt ir neiedomājami grūti. Tāpēc sadarbība starp skolotājiem, skolēniem un viņu vecākiem nevis tuvinās, bet pat attālinās. Protams, mēs saprotam vecāku aizņemtību un viņu laika resursus, bet divas reizes nedēļā taču var atvērt e-klases žurnālu un pasekot līdzi savam bērnam. Ja to nevar izdarīt, netiek novērtēts skolotāja, kurš centies sniegt nepieciešamo informāciju, darbs. Ja nav motivācijas, tad neko līdzēt nevar. Esam centušies informāciju darīt pieejamu dažādos veidos – gan publicējot to skolas mājaslapā, gan organizējot skolas padomes sanāksmes un klašu vecāku sanāksmes, taču lielu atsaucību nejūtam. Sapratnes par izglītības nozīmi sevišķi nav pamatskolas skolēnu vidū, jo daudziem pietiek ar minimālo pozitīvo vērtējumu. Man šķiet aplams Izglītības un zinātnes ministrijas un Valsts izglītības satura centra atļautais noteikums, ka pamatskolu var pabeigt ar vienu nepietiekamu eksāmena vērtējumu. Tas nav motivējoši. Ja pamatskolas izglītība valstī ir obligāta, kāpēc vienā no eksāmeniem, kuri ar nākamo gadu būs centralizēti arī pamatskolās, būtu jāļauj saņemt nepietiekamu vērtējumu un ar to beigt izglītības iestādi? – retoriski vaicā Ļaudonas vidusskolas direktors.
Lielākajai daļai no četrpadsmit absolventiem vēl nav konkrētas izvēles, kur turpināt izglītoties. Taču Guntis Lazda uzteic tos jauniešus, kuri izmantoja iespēju apmeklēt tikšanos ar karjeras konsultantu, saņemot arī individuālās konsultācijas nākotnes profesijas izvēlē.
– Iespēju tikties ar karjeras konsultantu izmantoja ne tikai divpadsmitie, bet arī 9. klases aktīvākā skolēnu daļa. Viņi pēc tam izteicās ļoti atzinīgi un neslēpa, ka šīs konsultācijas lieti noderēja, lai skaidri saprastu, kur doties skoloties tālāk. Arī to skolēnu, kuri mērķtiecīgi mācās un gūst labus sasniegumus, attieksme parāda, ko viņi vēlas sasniegt. Zinu, ka mūsu absolvents Rovens Miškinis vēlas iestāties RTU un iegūt augstāko izglītību. Puisis ir saņēmis arī Simtgades stipendiju, cītīgi braucis uz Jēkabpils sporta skolu un apmeklējis volejbola treniņus gan tur, gan tepat pie mums, kā arī piedalījies sacensībās un izmantojis katru iespēju sevi attīstīt, – prieku pauž Guntis Lazda.
Jauno mācību gadu uzsāks kā pamatskola
Mūsu saruna noslēdzas ar jautājumu par to, kāds turpmāk būs Ļaudonas vidusskolas liktenis.
– No mums objektīvi, neatkarīgi faktori šobrīd nosaka jebkuras lauku skolas tālāko iespēju pastāvēt, un mēs šos iemeslus labi zinām. Tas ir skolu tīkla reorganizācijas jeb optimizācijas plāns valsts līmenī, valsts noteiktie kritēriji skolēnu skaitam vidusskolas grupā kopumā, tāpat pašvaldības iespējas sniegt finansējumu, ja šis skaits neatbilst noteiktajiem kritērijiem. Diemžēl jāteic, ka laukos iedzīvotāju skaits diez vai pieaugs, līdz ar to bērnu skaita dinamika arī skaidri redzama. 10. klasi nākamajam mācību gadam mēs vairs neuzņemam, tas ir arī saskaņā ar domes lēmumu. Savukārt tie daži skolēni, kas šobrīd beiguši 11. klasi un būtu mūsu skolas absolventi nākamā mācību gada beigās, izglītību turpinās Madonas pilsētas vidusskolā. Paliekam ar mērķi būt radošai, stiprai pamatskolai un organizēt mācību procesu pēc labākās sirdsapziņas, lai skolēni iegūtu labu izglītību un spētu izvēlēties savu turpmāko ceļu, – cerīgi teic Guntis Lazda.
Absolventu vidū ir arī Valters Biķernieks – puisis guvis diezgan labus rezultātus eksāmenos, bet, tāpat kā daudzi viņa klasesbiedri, vēl skaidri nezina, kādā virzienā studēs rudenī.
– Man patīk vairāki novirzieni, viens no variantiem, ko varbūt izvēlēšos studēt, ir sabiedriskās attiecības un komunikācija vai programmēšana, apdomāju arī iespēju kļūt par policistu vai robežsargu, vēl variantos ietilpst arī operatora-montētāja profesijas apguve. Noteikti studēšu Rīgā, to zinu skaidri. Eksāmenus vērtēju kā vidēji grūtus, vislielākās grūtības sagādāja matemātika, bet visvieglāk veicās angļu valodā. Šajā eksāmenā ieguvu arī augstākos rezultātus – 62%. Cerēju uz mazliet augstākiem rādītājiem, bet kopumā esmu apmierināts, – atzīst Valters.
Savus sasniegumus pozitīvi vērtē arī Rovens Miškinis.
– Man eksāmenos veicās diezgan labi, vislabākos rezultātus ieguvu angļu valodā, kur saņēmu 76%. Liels ir pagodinājums par saņemto stipendiju, kas noteikti tiks ieguldīta tālākajās mācību gaitās. Plānoju studēt Rīgas Tehniskajā universitātē, kur vēlētos apgūt elektroinženiera kvalifikāciju, – saka Rovens Miškinis.
5.07.2022.