Aizvadītajā piektdienā vispārizglītojošo skolu 12. klašu audzēkņi visā Latvijā kārtoja centralizēto eksāmenu matemātikā.
Pēc trīs stundu ilgā pārbaudījuma „Stars" ar Madonas pilsētas vidusskolas 12. klašu skolēniem tikās Madonas Valsts ģimnāzijas vēl nesen apdzīvotajās telpās Valdemāra bulvārī 6. Šobrīd ģimnāzijas saime ir pārcēlusies atjaunotajā ēkā, kas nosacīta kalna galā atrodas Skolas ielā 10, savukārt pilsētas vidusskolā rit ēkas renovācijas darbi, un klusumam tik nepieciešamo eksāmenu laiku pilsētas vidusskolas administrācija saviem audzēkņiem nodrošina kolēģu atbrīvotajās telpās.
– Centralizētais eksāmens matemātikā bija diezgan normāls, jo tajā bija dažādas grūtības pakāpes uzdevumi, no kuriem dažus varēja atrisināt ikviens, – laikrakstam komentēja 12. klases audzēknis Kārlis Gailums. – Pamanīju, ka daži uzdevumi bija ļoti līdzīgi tiem, kas bija iepriekšējos gados, līdz ar to testa daļā radās izjūta, ka konsultācijā un mājās kaut ko ļoti līdzīgu jau bijām risinājuši. Protams, ar katru uzdevumu to grūtības pakāpe kļuva augstāka. Man pašam nedaudz pietrūka laika, visus uzdevumus izpildīt nepaspēju, bet kopumā eksāmena uzdevumi bija sastādīti normāli.
Pēc centralizēto eksāmenu izpildes (jaunieši jau nokārtojuši eksāmenu svešvalodā, latviešu valodā, matemātikā) Kārlim priekšā ir viens izvēles eksāmens, ko jaunietis 28. maijā kārtos fizikā. Tad eksāmenu sesija viņam būs noslēgusies. – Mācības vēlos turpināt Rīgas Tehniskās universitātes studiju programmā „Mehatronika", – savus nākotnes sapņus ieskicēja Kārlis. – Skolas izlaidumu gan gaidu, gan vienlaikus apzinos, ka būs skumji savus klasesbiedrus un skolotājus visus kopā sastapt beidzamo reizi. Absolventu salidojums nākotnē, protams, būs, bet pēc ēkas renovācijas skolas vide mainīsies, un tā vairs nebūs tā pati mācību iestāde, kurā mācījāmies mēs, – piebilda Kārlis. Uz jautājumu, kādas bija izjūtas, kārtot pārbaudījumu ne savā skolā, jaunietis atbildēja: – Sākumā bija grūtāk atrast, kurā kabinetā kas atrodas, bet skola kā skola, telpas kā telpas – nekādu problēmu. Bija pat interesanti uzturēties jaunā vidē, turklāt eksāmenu rakstīt mūsu skolā tur notiekošā remonta un skaļuma dēļ būtu apgrūtinoši. Te bija klusums un miers, labāk varējām koncentrēties.
– Uzskatu, ka centralizētajā matemātikas eksāmenā pietiekamā līmenī tika pārbaudītas zināšanas, bet, kā atrisināt visus uzdevumus, es nezināju, – komentāru sniedza Madonas pilsētas vidusskolas 12. klases skolniece Dagnija Dreika. – Izmantoju eksāmenam visu atvēlēto laiku un ceru, ka rezultāts būs labs. Pēc skolas vēlos iestāties universitātē, studēšu tur, kur tikšu budžeta grupā. Viens variants ir Latvijas Universitāte, otrs – Stradiņa universitāte vai arī koledžas. Ir doma par studijām medicīnā un bioloģijā. Esmu iesaistījusies zemessardzē, un, tā kā arī tur nepieciešami mediķi, iespējams, nākotnē būšu noderīga šajā organizācijā. Kas pamudināja iesaistīties zemessardzē? Visu savu dzīvi esmu bijusi Latvijas patriote, četrus gadus darbojos jaunsardzē, mani mīļākie svētki vienmēr bijuši tie, kas saistīti ar Latvijai nozīmīgām atceres dienām. Latvijas vēsture pamudina uz lielām lietām, uz dzimtenes mīlestību un tās aizsardzību. Pēc apmācībām mums zemessardzē būs jāsargā dažādi objekti, jāpiedalās arī starptautiskās mācībās, tiksim sagatavoti valsts aizsardzībai. Tas, protams, prasa garīgos, bet arī fiziskos spēkus, treniņus sportā. Zvēresta došanas brīdī biju vienīgā meitene, un puiši priecājās par daiļo dzimumu zemessardzes rindās. Ieteiktu arī citiem brīvajā laikā brīvprātīgi kalpot savai valstij, stiprināt patriotismu un Latvijas vēstures izziņu.
– Eksāmens matemātikā bija normāls, kaut divus uzdevumus īsti neizpratu, – vēstīja Aivis Reinis. – Nepatika, ka vairākas lietas bija saistītas ar ģeometriju, ar zīmēšanu, un tieši to biju mazāk atkārtojis. Gaidīju, ka būs jāzīmē grafiki, nevis piramīdas, cilindri un tamlīdzīgi. Eksāmens svešvalodā bija salīdzinoši vieglāks, bet latviešu valodas eksāmenā komati gan jau mani iegāzīs. Rakstiskā tēma latviešu valodā bija „Kā mani ietekmē kultūra". Rakstīju, ka labprāt skatos teātra izrādes, kopā ar skolotāju Rūtu Trušeli ar klasi bijām uz izrādi „Pazudušais dēls", kopā ar ģimeni esam apmeklējuši Dziesmu un deju svētku koncertus. Pēc skolas centīšos strādāt un nopelnīt naudu, lai varētu mācīties Rīgā, vēlos studēt Stradiņa universitātē saistībā ar medijiem.
Niklāvs Romanovskis atzina, ka eksāmens matemātikā viņam patika, jo jaunietis bija kārtīgi tam gatavojies: – Tomēr eksāmena trešās daļas uzdevumi bija sarežģīti, par to izpildi ļoti šaubos, vai saņemšu maksimālo punktu skaitu. Kopumā tomēr ceru uz labiem rezultātiem, un, lai iestātos augstskolā, tas man ir svarīgi. Vēlos studēt Paula Stradiņa universitātē rehabilitācijas fakultātē. Kā izvēles eksāmenu 1. jūnijā kārtošu pārbaudījumu bioloģijā. Vai atgriezīšos Madonā, kur (uzskatu) personības attīstībai vide ir daudz piemērotāka nekā Rīgā, vēl nezinu. Par savu klasi varu teikt tikai to labāko – esam draudzīgākā klase pasaulē, cits citu atbalstām, katru vakaru sazināmies un viens otru uzmundrinām. Skolas 12. klašu izlaidums plānots 1. jūlijā, tā būs laba kopābūšana, kas gan prasa prāvus naudas ieguldījumus.
– Matemātikas eksāmens lielas grūtības nesagādāja. Ja esi gatavojies un visus gadus cītīgi mācījies, problēmu lielos vilcienos nav, – uzsvēra Jolanta Lūse. – Bija gan uzdevumi, kurus līdz galam nesapratu, bet atbildes uzrakstīju tam, ko izpratu. Pēc skolas iešu mācīties vadības zinības Banku augstskolā. Par pārējiem centralizētajiem eksāmeniem varu teikt, ka angļu valodā neesmu spēcīga, bet eksāmens latviešu valodā likās viegls. Šodien ir svētku izjūta, jo mācības skolā man ir noslēgušās. Izlaidumu īpaši negaidu, neesmu pārliecināta, vai pie visiem ierobežojumu apstākļiem tas vispār ir vajadzīgs. Uzskatu, ka tam nav jēgas, bet redzēs, kā būs. Dzīvoju Dzelzavas pagastā, uz Madonu mācīties atnācu pēc 9. klases. Pamazām iepazinos ar klasesbiedriem, un, kaut pēdējos divos gados viss notika attālināti, klase saliedējās.
– Matemātikas eksāmens šodien likās grūts, jo šis priekšmets nav mana stiprā puse, – vēstīja Daniela Rudene. – Pēc skolas domāju iet uz Latvijas Universitāti, nākotnē vēlos strādāt ar bērniem, kļūt skolotāja. Izglītība ir svarīga, un to centīšos turpināt. Par vidusskolas laiku varu teikt, ka ierobežojumu dēļ pazuda kontakts ar klasesbiedriem. Ar dažiem kopā mācījāmies, bet ar pārējiem sazinājos mazāk.
– Matemātikas priekšmets man nav tuvs, bet eksāmenā cīnījos, mēģināju darīt visu, ko varēju, – atklāja Alise Ruble. – Arī angļu valoda man īsti nepatīk, bet riskēju un aizgāju gan uz angļu valodas, gan krievu valodas eksāmenu. Ceru, ka nākotnē tas noderēs. Latviešu valodas kā dzimtās valodas pārbaudījums likās vieglāks. Līdz izlaidumam sertifikātu vēl nebūs, garastāvokli atzīmes izbojāt nevienam nevarēs.
Jautāta, ko novēl nākamajiem divpadsmitajiem, Alise teica: – Lai arī kādas grūtības jums rada mācību darbs attālināti, jācenšas tās pārvarēt. Rokas nolaist nedrīkst, jo, ja atslābinies, pēc tam saņemties ir daudzreiz grūtāk.
– Man eksāmens matemātikā likās tīri normāls, varēja būt pat grūtāki uzdevumi, – secināja Signe Vāvere. – Pēc izlaiduma iešu mācīties uz kādu no biznesa skolām, pēc studijām vēlos atgriezties Madonā, tomēr redzēs, kā būs. Attālināto mācību laikā atzīmes nedaudz kritās, bija grūtāk sevi piespiest visu izdarīt laikus. Pirms kovida dziedāju korī, ļoti gribējās tikt uz dziesmu svētkiem, bet nu nekā. Izlaidumu gaidu, ceru, ka kaut bez vecākiem, bet vismaz kopā ar klasesbiedriem tas būs iespējams. Šķirties no Madonas būs skumji, jo lielpilsētas man nepatīk, vairāk esmu dabas
bērns.
25.05.2021.