Lai saņemtu vidusskolas atestātu, divpadsmitajiem šogad jākārto četri eksāmeni. Līdz ar svešvalodu obligāti jākārto arī centralizētais eksāmens latviešu valodā (tas notika 21. maijā) un 30. maijā jāliek eksāmens matemātikā. Ceturto eksāmenu skolēns izvēlas pats.
24. maijā trīs Lubānas vidusskolas 12.b klases skolēni kārtoja izvēles eksāmenu vēsturē, pārējie divpadsmitie kopā ar matemātikas skolotāju tikās pirmseksāmena konsultācijā. Kā jau visiem valsts vidusskolu abiturientiem, arī Lubānas vidusskolas skolēniem šis ir saspringtais pārbaudījumu laiks. Tāpat jauniešu prātus nodarbina nākotnes profesijas izvēle.
– Par visu, kas divpadsmit gadu laikā skolā ir paveikts, man ir gandarījuma izjūta, – laikrakstam pauda 12.a klases audzēkne Zane Bērziņa. – Esmu labi mācījusies, dejojusi, spēlējusi basketbolu, piedalījusies pašpārvaldes darbā. Tālāk vēlos studēt Banku augstskolā Rīgā. Lubāna ir mīļa, bet ne uz visiem laikiem – jāiet uz priekšu un jāiegūst jaunas zināšanas. Kopumā domāju palikt Latvijā, ja nu dzīve piespiedīs, tad izvēlēšos doties kur tālāk.
12.b klases skolniece Linda Mičule „Staram" atklāja, ka vēl īsti nav izlēmusi, ko darīs pēc skolas beigšanas. „Mācības, protams, vēlos turpināt, bet dokumentus iesniegšu vairākās augstskolās, tad redzēs, kur studēšu."
Vidusskola jau gandrīz aiz muguras, un visa plašā pasaule jauniešu priekšā – tā šobrīd jūtas bez piecām minūtēm esošie skolas absolventi. Valsts izglītības satura centrs ir noteicis, ka šogad sertifikātus par vispārējo vidējo izglītību izsniegs 5. jūlijā. Tas ir nedēļu ātrāk nekā pagājušajā gadā.
Par divpadsmito klašu kolektīviem Lubānas vidusskolā lūdzu pastāstīt klašu audzinātājas Maiju Krustu un Ilonu Kalniņu.
– Savus divpadsmitos audzinu kopš septītās klases, un viņi manā atmiņā paliks visu mūžu, – aizdomājās 12.a klases audzinātāja Ilona Kalniņa. – Pamatskolā saņēmu 18 bērnu, līdz divpadsmitajai klasei palikuši 15. Laba klase, labi mācās, tuvojoties izlaidumam, ir skumji. Pēdējā zvanā neslēpu, ka vecāki, bērniem aizlidojot, šķiras katrs no viena bērna, bet man reizē būs jāšķiras no piecpadsmit. Divpadsmitos dzīvē izvadu otro reizi, šie ir manējie pa īstam, jo ar pirmo klasi nepaguvu saaugt, viņiem audzinātāja biju vien gadu.
Skolotāja priecājās, ka mācības daudzi jaunieši vēlas turpināt, bet savus sapņus vēl īsti neatklāj. „Kad noliks eksāmenus, – redzēs, varbūtības, kur katrs aizies, ir vairākas."
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 28.05.2013.
Autore: INESE ELSIŅA
OĻĢERTA SKUJAS foto