8. jūnijā Madonas kultūras namā uz diskusiju par skolu tīkla sakārtošanu Madonā ieradās galvenokārt Madonas pilsētas 2. vidusskolas un Madonas pilsētas 1. vidusskolas pārstāvji.
Tikšanās notika pēc domes priekšsēdētāja Andreja Ceļapītera iniciatīvas, jo 1. jūnijā piketa dalībnieki – Madonas pilsētas 2. vidusskolas kolektīvs – diskusijai neatsaucās. Madonas novada pašvaldību līdzās priekšsēdētājam pārstāvēja izglītības nodaļas vadītāja Solvita Seržāne, kā arī domes izglītības un kultūras komitejas deputāti.
Vispirms tikšanās dalībniekiem Andrejs Ceļapīters atgādināja statistikas datus par zemo skolēnu skaitu Madonas pilsētas skolās. Sešu gadu laikā, kopš izveidots novads, skolēnu skaits ir samazinājies par 787 izglītojamajiem jeb 24%. Vislielākais samazinājums ir tieši vidējās izglītības posmā. Sarucis arī to 9. klases absolventu skaits, kuri turpina mācības 10. klasē. Skolu ēkas Madonā būvētas skolēnu skaitam, kas gandrīz divas reizes pārsniedz tagadējo. Trijās pilsētas skolās šobrīd mācās 1256 audzēkņi, pirms pieciem gadiem Madonas pilsētas 1. vidusskolā bija teju tikpat skolēnu, cik tagad abās pilsētas vidusskolās kopā. Līdz ar to ir jādomā par jaunām iespējām, kā racionāli izmantot materiāltehnisko bāzi un to attīstīt.
Runātāji no Madonas pilsētas 2. vidusskolas pauda uzskatu, ka skolu tīkla reorganizācija tiek plānota tikai tāpēc, ka Madonas Valsts ģimnāzijai ir vajadzīgas lielākas telpas. Skolas pārstāvji uzskata, ka ieguldījuši lielu darbu savu telpu labiekārtošanā, bet tagad tās viņiem vēlas atņemt. Madonas pilsētas 2. vidusskolas ieteikums – par Eiropas finansējumu vajadzētu būvēt piebūvi Madonas Valsts ģimnāzijai.
Uz to Andrejs Ceļapīters atbildēja, ka skolu reorganizācija skar visas pilsētas skolas un tā ir vajadzīga, lai racionāli strādātu un izmantotu gaidāmo Eiropas finansējumu, kas tiks piešķirts, ja tiks sākta izglītības tīkla sakārtošana Madonā kopumā. Ģimnāzijas piebūve nav racionāls risinājums, jo esošajiem skolēniem telpu pilsētā pietiek, ir nepieciešama izglītības iestāžu apvienošana, nevis jaunu ēku būvniecība. Ja iespēja saņemt Eiropas finansējumu teju 2 miljonu apmērā skolu infrastruktūras (materiālu un materiāltehniskās bāzes, telpu un to aprīkojuma) sakārtošanai netiktu izmantota, tā būtu netālredzība, kas nav pieļaujama. – Ar šo finansējumu iespējams izveidot moderni aprīkotas un izcili ekselentas izglītības iestādes pilsētā, – uzsvēra priekšsēdētājs.
Madonas pilsētas 2. vidusskolas skolas padomes pārstāve Iluta Ļaudaka vaicāja, kāpēc bija vajadzīgs celt pirmsskolas izglītības iestādes „Saulīte" piebūvi, ja Madonā bērnu skaits, pēc Ceļapītera vārdiem, ir tik neliels un dzimstība nākotnē neuzlabosies; kāpēc vispār pilsētā ir trīs bērnudārzi. Izglītības nodaļas vadītāja Solvita Seržāne skaidroja, ka apkopotās prognozes par vispārizglītojošo skolu klašu piepildījumu ir veidotas, ņemot vērā šodienas situāciju: – Mūsdienu tendence ir tāda, ka vecāki bērnus uz pirmsskolas izglītības iestādēm sāk vest krietni ātrāk nekā kādreiz. Tas liek veidot jaunas grupas bērnudārzos. Turklāt uz PII „Saulīte" peldbaseinu tiek vesti ne tikai pilsētas dārziņu bērni, bet arī mazuļi no novada un pārnovadu bērnudārziem.
– Pieprasījums ir, investīcija bērnudārza piebūves celtniecībā ir pareiza, – apstiprināja priekšsēdētājs.
Tika pārmests, kā tas var būt, ka skolu vajadzībām trīs ēkas ir par daudz, bet interešu izglītībai piecas ēkas ir normāli. Uz to Andrejs Ceļapīters atbildēja, ka šis ir diskutējams jautājums. „Ēka Augu ielā 27 interešu izglītībai tika atdota tāpēc, ka bija doma pietuvināt šo iespēju pilsētas mikrorajonos dzīvojošajiem bērniem." Izskanēja atgādinājums, ka uz pilsētas rēķina tiek iztukšotas apkārtējās lauku skolas un bieži skolēnu un viņu vecāku izvēle par labu Madonas skolām ir arī daudzpusīgais interešu izglītības piedāvājums Madonā. Andrejs Ceļapīters pieļāva, ka šī pozīcija nākotnē jāmaina un jādomā par līdzsvarotu interešu izglītības piedāvājumu visā novadā.
2. vidusskolas skolotāji pārmeta, ka vēlmē apvienot skolas netiek ņemts vērā sabiedrības viedoklis, ar to domājot arī pašvaldībai iesniegtos savāktos parakstus. Domes deputāts Kaspars Udrass atbildēja, ka vēlētāji ir ievēlējuši novada domes deputātus, kas taču pārstāv sabiedrības viedokli. Deputāti uzklausa iedzīvotājus, un daudzi no tiem vaicā – cik ilgi vēl tiks stiepta gumija pilsētas skolu tīkla sakārtošanā. Četras vidusskolas Madonā (ieskaitot vakara un neklātienes vidusskolu) ar esošo skolēnu piepildījumu daudzu madoniešu acīs ir neekonomiski. Savukārt 2. vidusskolas savāktie paraksti ne vienmēr liecina, ka parakstītāji to darījuši nepiespiesti un uz vienlīdz daudzpusīgas informācijas bāzes.
Domes deputāte Antra Gotlaufa bilda, ka klātesošo pārdzīvojumi ir saprotami, taču pārmaiņas dzīvē notiek un, ja tās ir pamatotas, pārmaiņām jābūt gataviem. Deputāte uzskata, ka Madonas Valsts ģimnāzijas vieta ir tagadējās 2. vidusskolas galvenajā ēkā.
Skanēja bažas par klašu piepildījumu, vai, apvienojot 1. un 2. vidusskolu, nebūs jādzīvo „kā siļķēm mucā". Uz to priekšsēdētājs atbildēja, ka šīm bažām nav pamata, jo plānots, ka Madonas vidusskolas klasēs būs līdz 24 skolēniem. Turklāt reformas dēļ esošo skolotāju samazinājuma nebūšot.
Madonas pilsētas 1. vidusskolas skolotāja Aleksandra Lāce norādīja, ka iepretim domes paustajam viedoklim, ka apvienošanas gadījumā neviens pedagogs bez darba nepaliks, ģimnāzijas direktore Vanda Maderniece laikrakstam „Izglītība un Kultūra" nav slēpusi, ka būs pedagogi, kuri bez darba tomēr paliks. Pašvaldības izglītības nodaļas vadītājas vietniece Sarmīte Jansone uz to atbildēja, ka taisnība ir abiem viedokļu paudējiem. „Pedagogiem nevajadzētu zaudēt darbu tā iemesla pēc, ka izglītības iestādes tiek apvienotas, bet, kā katru gadu, tarifikācijas laikā slodzes mainās, un atkarībā no tā, kāds ir skolēnu kopīgais skaits izglītības iestādē, cik ir klašu komplektu, skolotāju slodzes var mainīties. Ņemot vērā situāciju, ka valstī tiks ieviests jaunais pedagogu atalgojuma modelis, neviens izglītības iestādes vadītājs simtprocentīgi nevar garantēt, ka nākotnē visiem skolotājiem slodzes paliks pašreizējā līmenī."
Madonas pilsētas 2. vidusskolas audzēkņu mamma lūdza atbildēt, vai viņas bērni, kas mācās 1. un 2. klasē, pēc apvienošanas paliks ar savu klasi un līdzšinējo audzinātāju.
Andrejs Ceļapīters atbildēja, ka pārkārtošanās dēļ klases netiks miksētas, sevišķi jau sākumskolas posmā. „Katrā nākamās klases uzņemšanā centīsimies pieturēties pie nosacījuma, lai klases komplektētos 22-26 skolēnu komplektā."
Tika vaicāts arī par to, kurš būs apvienoto vidusskolu direktors. Domes priekšsēdētājs atteica, ka precīzi uz to šobrīd atbildēt nevar: – Tā būs skolu reorganizācija, un jāskata, ko šai jautājumā saka likumdošana. Mēs rīkosimies atbilstīgi likumdošanai.
Priekšsēdētājs atklāja, ka viņa iecere ir ģimnāzijas tagadējā ēkā izvietot apvienoto vidusskolu 10.-12. klases, bet apvienoto vidusskolu 1.-9. klases skolēni mācītos tagadējās 1. vidusskolas ēkā. Tikšanās laikā Andrejs Ceļapīters klātesošos vairākkārt aicināja nenorobežoties un nebūt jaunās idejas noliedzējiem, bet pāriet uz konkrētiem priekšlikumiem, kā labāk aprobēt ES līdzekļus Madonas skolu tīkla sakārtošanai.