Cesvaines vidusskolas 12. klašu skolēni vēl cītīgi mācās un kārto eksāmenus, bet tūlīt arī būs klāt izlaidums. Vakar skolēni pulcējās skolas zālē uz izlaiduma pasākuma mēģinājumu. Jāmācās gan dzejoļi, gan dziesmas. Gan devītās, gan divpadsmitās klases audzēkņiem tas būs pirmais izlaidums jaunajā skolā.
Cesvaines vidusskolā izlaidums tiks svinēts 21. jūnijā. Tie ir priecīgi un gaiši svētki, bet kādam tie raisa arī skumjas. Skolotājiem un audzinātājām ir skumji palaist dzīvē bērnus, ar kuriem kopā pavadīts tik ilgs laiks. Skolēni, veidojot priekšnesumu, sasilda sirdis, pasaka paldies par rūpēm gan skolotājiem, gan vecākiem, gan tehniskajiem darbiniekiem.
– Šī vidusskolas izlaiduma klase man ir tikai otrā audzināmā. Skolā strādāju jau 30 gadu, bet iepriekš līdz izlaidumam aizvadīju tikai devītos. Šī klase man ir īpaša, vismīļākā un vislabākā. No 5. līdz 12. klasei esmu mācījusi tikai četrus skolēnus, pārējie ir atnākuši no citām skolām. Sākumā baidījos, kā bērni sapratīsies.
Kolektīvs izveidojās brīnišķīgs. Esam piedalījušies daudzos pasākumos un labi atpūtušies. Pēdējā zvanā bijām viesu namā "Jurguci", pirms tam braucām ekskursijās, gājām pārgājienos. Neaizmirstama bija zelta jāņogu krūmu stādīšana. Manas klases audzēkņi aktīvi iesaistījās un līdzdarbojās skolas dzīvē. Skolas prezidents, prezidenta vietniece, sporta ministrs, skolas avīzes izdevējs – tie nāca no manas klases. Skolēni bija dažādu konkursu uzvarētāji, brauca uz valsts olimpiādēm fizikā, matemātikā, politikā un tiesībās. Ja varētu apturēt laiku, es to izdarītu tieši tagad, bet katram putnam ir savs lidojums. Ir skumji, ka jāšķiras, bet centīšos nezaudēt kontaktus ar absolventiem. Nākamgad noteikti neņemšu audzināmo klasi, jo mazliet ir nepieciešama atelpa. Šogad lielajā dzīvē palaidīšu 13 mazus putniņus, kuriem viss vēl jāmācās. Pēc ugunsgrēka pilī daudzi aizgāja mācīties uz Madonu, un klase palika mazāka. Bet arī no tiem bērniem jūtu cieņu un mīlestību. Viņi atnāk uz skolu paciemoties, uzraksta kādu vēstuli internetā.
Visi viņi ir sirsnīgi, laipni, iejūtīgi. Jālūdz Dievs, lai pilsētas gaiss skolēnus nesabojā. Kristāl-skaidros traukos visātrāk iespējams saduļķot ūdeni. Bērni stundās cītīgi mācījās, kaut gan ne visiem viegli padevās matemātika, valodas un citi priekšmeti. Manuprāt, tas nemaina cilvēka būtību. Jācer, ka eksāmenus veiksmīgi nokārtos visi un tālāk dosies tur, kur sirds viņus aicina, – "Staram" sacīja Cesvaines vidusskolas 12.b klases audzinātāja Silvija Rimša.
Autore: AGRITA NUSBAUMA
AGRA VECKALNIŅA foto