Kaut pandēmijas dēļ valstī noteikti stingri ierobežojumi, pirmsskolas izglītības iestādēm strādāt ir atļauts. Kā šai ziņā darbs rit Praulienas un Mētrienas pagastā, „Stars" iepazinās šīs nedēļas sākumā.
Praulienas pagasta pirmsskolas izglītības iestādes „Pasaciņa" galvenā rūpe ir veseli, laimīgi, patstāvīgi, radoši, darboties motivēti izglītojamie. Bērni, kas prot patstāvīgi un pastāvīgi darboties drošā, izzinošā, atbalstošā vidē.
Kaut gan bērnudārza pirmsākumi Praulienas pagastā saistās ar Gustavskolu, kur 1982. gadā darbojās divas grupas, jau 1983. gada 26. novembrī ekspluatācijā tika nodota jauna ēka bērnudārza „Pasaciņa" vajadzībām ar 140 vietām un sešām diennakts grupām. Kopš 1991. gada sākuma iestāde ir Praulienas pagasta pārvaldes pakļautībā, un tās vadītāja visus trīsdesmit gadus ir Daiga Maderniece.
Šobrīd bērnudārzā darbojas piecas grupas izglītojamajiem vecumā no 1 līdz 7(8) gadiem. Pirmsskolas izglītības iestāde īsteno četras licencētas izglītības programmas, to vidū arī vairākas speciālās pirmsskolas izglītības programmas. Atkarībā no speciālās programmas ievirzes tiek piedāvātas 9-13 individuālās un grupu nodarbības: logopēds (izglītojamajiem ar valodas traucējumiem četras reizes nedēļā), logoritmika, Montesori, smilšu spēles terapija, mūzika, koriģējošā vingrošana, nodarbības peldbaseinā.
Bez tam Praulienas bērnudārzam ir filiāle Mētrienā, kur darbojas divas jaukta vecuma grupas izglītojamajiem no 1 līdz 7(8) gadiem. Mētrienā tiek īstenota viena licencēta pirmsskolas izglītības programma.
Kā bērnudārzam klājas šobrīd, kad valstī izsludināti stingri ierobežojumi „Covid-19" pandēmijas dēļ?
Sazinoties ar iestādes vadītāju Daigu Madernieci, viņa pastāsta: – Lai gan valstī attiecībā uz pirmsskolas izglītības iestādēm ir noteikts dežūrrežīms, mēs grupas kopā nevienojam. Esam vienojušās ar skolotājām, ka katra grupa strādā savā telpā, lai telpās būtu pēc iespējas mazāk bērnu. Skolotājas strādā pa dienām, lai pēc iespējas mazāks būtu arī pieaugušo kontakts. Līdz ar to vecāki, kuriem tas ir nepieciešams, kuri nestrādā attālināti, var savus bērnus vest uz pirmsskolas izglītības iestādi „Pasaciņa". Pirmdien mums bija 22 bērni, otrdien – 18. Skaits katru dienu var mainīties, jo dažiem vecākiem ir maiņu darbs, kādreiz nepieciešams ārsta apmeklējums un tamlīdzīgi. Mētrienā pirmdien bērnudārzam bija pieteikti septiņi bērni, bet vecāki sakārtoja savu dienas režīmu un atrada iespēju būt mājās, līdz ar to visi bērnudārza bērni palika mājās. Audzinātājas, protams, atrodas darbavietā un dara nepieciešamos darbus.
Ierunājoties par personālu, uzzinu, ka iestādē abās vietās kopsummā strādā 40 darbinieku, Mētrienā ir septiņu darbinieku liels kolektīvs, Praulienā – 33. To vidū ir tehniskais personāls, pedagoģiskais personāls un četri asistenti bērniem, kuri apgūst speciālās programmas.
– „Pasaciņā" ir 13 bērni, kuri apgūst šīs speciālās programmas, un tas ir vairāk nekā 10 procentu no visiem 115 bērniem, – komentē Daiga Maderniece. – Būtu jauki, ja visi būtu veseli, diemžēl ar katru gadu bērnu, kuriem nepieciešama speciālā apmācības programma, kļūst vairāk. Tādos gadījumos notiek darbs ar vecākiem, un mums patiešām ir ļoti saprotoši un gudri vecāki. Arī mēs pēc iespējas agrāk cenšamies pamanīt to, ja bērnam nepieciešama palīdzība. Tad vecāki kopā ar bērnu dodas uz medicīniski pedagoģisko komisiju, un, ja tiek noteikts slēdziens, ir iespēja saņemt papildu finansējumu – bērnudārzs šiem bērniem var nodrošināt individuālās nodarbības. Viņu attīstībai tiek apmaksāts speciālistu piecu stundu pakalpojums, un mums uz vietas ir ļoti plašs piedāvājums – logopēds, logoritmika, Montesori, smilšu spēles terapija, mūzika, koriģējošā vingrošana, nodarbības peldbaseinā. Šobrīd gan baseins nedarbojas, tam nepieciešams remonts. Gaidām tāmi un atzinumu, vai novada pašvaldība šim mērķim varēs iedot līdzekļus.
Daiga Maderniece darba gaitas bērnudārzā uzsāka 1983. gadā kā muzikālā audzinātāja, saistība ar mūziku un deju viņai ir joprojām – bērniem vadītāja māca tautas dejas. – Bērnudārzā „Pasaciņa" trim grupām ir atbalstīta šī interešu izglītības programma, viena grupa darbojas Mētrienā, divas – Praulienā. Kamēr varēja, tikmēr dejojām, šonedēļ gan pauzējam, – uzsver vadītāja. – Pagājušajā gadā bērni apguva ļoti jauku deju programmu, diemžēl vecākiem klātienē pandēmijas dēļ to atrādīt nevarējām. Tad nu nofilmējām un sūtījām video. Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos pirmsskolas bērni šogad nebija iekļauti. Iepriekšējos gadus bērnudārznieki bija svētku dalībnieku vidū. Mans viedoklis ir tāds, ka ar pirmsskolas bērniem Rīgā ir pat vieglāk. Viņi ir disciplinēti, viņiem nav tik noslogots režīms mēģinājumos, vienmēr esam bērnudārza bērniem ieplānojuši ekskursijas un citas izzinošas lietas. Daudzi, iespējams, Rīgu līdz tam pat nebija redzējuši. Manā skatījumā, pirmsskolas bērnus izslēdzot no dziesmu un deju svētku dalībnieku loka, viņi tiek apzagti, jo, redzot un izjūtot svētkus, bērns vēlas turpināt dziedāt, dejot, viņš vēlas atkal būt svētku dalībnieks.
Raksturojot ikdienas ritmu bērnudārzā, Daiga Maderniece stāsta: – Nodarbības notiek gan klātienē, gan arī jānodrošina apmācība bērniem, kuri palikuši mājās. Darbojas e-klase, WhatsApp grupas, un piecgadīgajiem, sešgadīgajiem ir obligāti jānodrošina attālinātās mācības. Audzītes pastiprināti sūta materiālus, ko mājās var darīt vecāki kopā ar savām atvasēm. Tāpat viņas cenšas dabūt atgriezenisko saiti.
– Ja bērns ir dārziņā, tad mēs zinām, ko viņam mācījām, ko varam atprasīt, tagad liela slodze gulst uz vecāku pleciem, – secina vadītāja. – Cik jau nu kurš mājās ar bērnu darbdienā var darboties, cik vecākiem tam ir laika. Nākamnedēļ sāksies attālinātās mācības skolās, tad aina daudzās vietās būs šāda: tētis un mamma strādā attālināti, skolēnam tāpat ir attālinātās mācības, bet mazais pirmsskolēns visiem kustas pa vidu – spriedze ir milzīga. Ģimenei tas var būt liels pārbaudījums.
Mēs, protams, uzticamies vecākiem, viņi lasa likumus, ir zinoši, gudri un rīkojas atbilstīgi tam. Taču attiecībā uz bērnudārza apmeklējumu ir dažādas situācijas: varbūt otrs bērns jāved pie ārsta vai notiek vēl kas cits. Tāpēc, ja bērnam nepieciešams būt bērnudārzā, nevaram atteikt. Vienīgais noteikums – bērnam jābūt veselam. Uz to stingri skatāmies, tiek mērīta temperatūra, un vecāki ir malači, ar elpceļu slimībām uz dārziņu atvases neved. Ja dodam ziņu, ka radušās problēmas, vecāki ir saprotoši, bērnu no grupas izņem. Vienīgi tas, ka visi esam noguruši no šīs situācijas, no pandēmijas gūsta.
Uz jautājumu, vai ir bijis arī kāds kovida slimnieks, vadītāja atbild: – Mēs turamies. Aprīlī vienreiz tika konstatēta saslimšana, bet vecāki aptaujā piekrita uz brīdi paturēt visus bērnus mājās, un divas nedēļas iestāde bija slēgta. Līdz ar to ļoti ātri apturējām slimību, un tā plašumā neaizgāja. Grūtības šai situācijā vairāk sagādā birokrātija. Vadītājam katru dienu jāpavada daudzas stundas pie datora, lai izlasītu rīkojumus. Mums ir palikusi nauda mācību līdzekļu iegādei, bet nevaru risināt šo jautājumu, jo atkal ir jaunas direktīvas, rīkojumi, lēmumi, kas jāīsteno saistībā ar kovidu. Ļoti liels laiks jāpavada papīru darbā. Apgrūtina arī tas, ka nav klātienes tikšanos. Bez tam pēc 15. novembra iestādē nevarēs strādāt neviens nevakcinētais, iespējams, vienu darbinieku līdz ar to zaudēsim. Ja konkrētais cilvēks nemainīs attieksmi, viņam no darba būs jāaiziet. Prasība par „Covid-19" sertifikātiem daudzās vietās saasinājusi situāciju ar bērnudārza darbiniekiem. „Pasaciņā" visi, kas nebija ieguvuši sertifikātus, šobrīd ir ceļā vai to veikuši.
Attiecībā uz nākotnes darbiem vadītāja uzsver: – Otro gadu neesam saņēmuši investīciju naudu no pašvaldības. Līdz ar to vairāki mūsu lielie plāni nav īstenoti. Bērnudārzam ļoti nepieciešamas mēbeles – galdi un krēsli, par sevi sāk atgādināt arī pati ēka – jumts parāda sevi no sliktās puses, fasāde atsevišķās vietās lūp, mūsu lielais sapnis pārbūvēt medicīnas bloku kā multifunkcionālu telpu bērniem, kam nepieciešama individuālās nodarbības, arī nav īstenots. Tā kā „Pasaciņā" bērni apgūst speciālās programmas, un šie bērni pie mums tiek vesti no visa novada, šis jautājums ir ļoti būtisks. Pašreiz gan priekšplānā izvirzījies peldbaseina jautājums, vispirms būs jāsakārto tā remonts. Secinājums ir viens – sakarā ar kovidu daudzas lietas ir apturētas. Redzēs, kāds būs novada pašvaldības nākamā gada budžets, bet plānojam, runājam ar pagasta vadību par savām vajadzībām, lai varētu kaut ko no tām īstenot. Esmu sapratusi, ka šai laikā ir jādomā mierīgāk, visas lietas jāuztver ar vēsu prātu. Kad durvis atvērsies, tad arī rīkosimies. Tagad jāpārdzīvo šis periods un jāpriecājas, ka esam veseli, ka varam strādāt klātienē, jo ziemā pilnīgi attālinātais darbs bija vienas vienīgas mocības. Darbu „Pasaciņā" iesāku 1983. gadā kā mūzikas skolotāja, 1991. gadā mani apstiprināja vadītājas amatā. Pēc šīs daudzu gadu pieredzes varu teikt – tik grūti laiki kā šobrīd bērnudārzā vēl nav bijuši.
27.10.2021.