Madonas PII “Kastanītis” 80 gadu garumā bērniem bijis kā otrās mājas. Kad bērni mācās bērnudārzā, telpas ir viena no lietām, kas šķiet lielākas nekā tad, kad esi pieaudzis — to var apstiprināt ikkatrs, kuram nākas atgriezties savā pirmajā izglītības iestādē.
Madonas pilsētas PII "Kastanītis" vadītāja Dace Raubiška laikrakstam pastāstīja: – Jubileju svinējām trīs dienas – 12. jūnijā notika bijušo darbinieku salidojums, 13. jūnijā – koncerts, bet 14. jūnijā bija svētki esošajiem "Kastanīša" darbiniekiem. Bērnudārza īstā jubileja bija 2024. gada oktobrī, bet remontdarbu dēļ nevarējām pilnvērtīgi to nosvinēt, tādēļ viss gads tika aizvadīts jubilejas zīmē un ar šiem pasākumiem to noslēdzām.
Ceturtdienas tikšanās bija ļoti sirsnīga, ieradās 23 bijušie darbinieki. Bija prieks viņus redzēt, un viņiem – prieks apskatīt Blaumaņa ielas ēkas telpas pēc remonta. Kā piemiņu katram dāvinājām spēli "Cirks" ar "Kastanīša" simboliku.
Savukārt piektdien teicām paldies visiem, kas ar mums sadarbojas – bērnu vecākiem, visiem, kas ar mums ir kopā domās un darbos. Koncerts bija ļoti jauks, un bērnu dzīvesprieks, dzirkstošā enerģija un radošums sasildīja ikvienu sirdi. Šoreiz piedalījās mazāk bērnu, jo ir sākusies vasara un daudzi bērnudārzu neapmeklē, kā arī daļa šajā laikā slimo.
Skolotāja Laima Ruble, kura "Kastanītī" strādā teju 31 gadu, atzina: – Jubileja jūtama visa gada garumā, un ar šo lielo koncertu noslēdzās jubilejas gads. Šķiet, ka 80 gadi ir neticami ilgs laiks. Pa šo laiku, kamēr strādāju, bērnudārzs ir mainījies. Pirmkārt jau mainījušies bērni – kļuvuši mūsdienīgāki, atvērtāki un vairāk saistīti ar tehnoloģijām, un mēs, skolotājas, maināmies līdzi. Manuprāt, bērni agrāk bija ieturētāki un vairāk pārdomāja dažādas lietas. Krietni mainījies pats apmācības process. Varam arī lepoties ar jaunām telpām. Mainījies kolektīvs, nāk jaunas skolotājas, no kurām var daudz ko mācīties. Tiekoties ar bijušajiem darbiniekiem, sapratu, ka ar lielāko daļu no tiem esmu kopā strādājusi un ir ko kopīgi atcerēties.
"Kastanīša" skolotāja Inese Kārkliņa pastāstīja: – Esmu šeit jau piecus gadus. Ceturtdien, iepazīstoties ar iepriekšējām skolotājām, izjutu pietāti, jo viņas ir ļoti pieredzējušas, bet es strādāju tikai nesen. Uz mums, jaunajām darbiniecēm, viņas skatījās ar smaidu un uzticēšanos.
Saimniecības daļas vadītāja un lietvede Diāna Lapiņa atminējās: – Man viss dārziņā iesākās kā vecākam caur vecāku padomi, caur kuru atradu praksi un tagad "Kastanītī" strādāju jau 4 gadus. Reti ar kuru no bijušajiem darbiniekiem esmu strādājusi kopā, bet tikšanās bija ļoti jauka, varēju padalīties un parādīt, kāds bērnudārzs ir tagad, kāda ir vide.
Bērnudārza vēsture līdz 65 gadu jubilejai nekad nebija apkopota, un toreiz tika apzināti bijušie darbinieki un restaurēti dažādi notikumi, visi stāsti salikti kopā, vāktas fotogrāfijas un apkopotas albumos. Dace Raubiška atcerējās: – Kad salikām savākto, izrādījās, ka laiks bijis ļoti raibs – sākot ar 1944. gadu, kad šeit bija tikai daži bērni un tikko bija beidzies karš. Toreiz bērni tika guldīti uz salmu maisiem. Tajā laikā bērnudārzā strādāja ļoti uzņēmīgi cilvēki, kas vienā personā bija gan pavāri, gan auklītes, gan skolotājas. Pat no saviem dārziem tika nests papildinājums, lai tikai varētu nodrošināt bērnus ar nepieciešamo.
Interesanti, ka 1980. gados bērnudārzs ir atradies piecās dažādās ēkās. Pati pirmā bērnudārza ēka bija pie autoostas Dārza ielā, otrā ir tā, kurā atrodamies šobrīd – Blaumaņa ielā 19. Pēc tam atradāmies blakus mājā, kuras vietā šobrīd atrodas ēka, kas ir "Stara" redakcijas mītne. Pēc tam ieradāmies Alunāna ielā 4 – otrajā ēkā, kur bērnudārzs atrodas šobrīd. Kādu laiku bijām arī Blaumaņa ielā 18. Pēdējos gados saistībā ar remontdarbiem esam pabijuši arī divās filiālēs – šis mācību gads pavadīts Lazdonas filiālē, bet 2021. gadā bijām Raiņa ielā. Esam ceļotāji.
Šobrīd ar Alunāna ielas ēkas renovāciju sokas labi, lai gan nedaudz novirzījušies darbu termiņi. Tas izskaidrojams ar laikapstākļiem un to, ka maijā bez lietus bija apmēram trīs dienas – tobrīd veicami bija tieši ārdarbi. Iekšdarbi pabeigti un šobrīd arī sastatnes noņemtas. Pēc mēneša sāksim iekārtošanas darbus jau izremontētajā ēkā. Tagad visi bērni mācās Blaumaņa ielas ēkā, jo vasarā ir apvienotās grupiņas. Augustā plānots izveidot dežūrgrupiņu, lai darbinieki varētu maksimāli pievērsties izremontētās ēkas iekārtošanai.
Ilgajā dārziņa pastāvēšanas vēsturē notikušas arī vairākas bērnudārza nosaukuma maiņas – "Mazbērnu novietne", "Madonas pilsētas bērnudārzs", "Madonas pilsētas pirmais bērnudārzs", "Madonas pilsētas pirmsskolas izglītības iestāde nr. 1", bet tikai pēc 2006. gadā izsludinātā konkursa iegūts nosaukums "Madonas PII "Kastanītis"". Dace Raubiška akcentēja: – Vienīgais, kas daudz nav mainījies, ir bērnudārza vadītājas – pirmajos pēckara gados notika maiņas, bet pēc tam ļoti ilgu laiku strādāja Taisija Medvedeva un pēc tam es. Vēl interesenti, ka Madonas apriņķī bijām vienīgais bērnudārzs, kurā bija krievu plūsmas bērni, līdz 2007. gadā pārgājām uz mācībām bilingvāli un pēc gada likvidējām mazākumtautības programmu.
Bija arī laiks, kad bērnu skaits bija samazinājies, līdzīgi kā šobrīd, un tika runāts, ka bērnudārzu vajadzētu likvidēt. Taču esam cīnītāji un esam pierādījuši, ka pilsētā var pastāvēt trīs lieli bērnudārzi. Esam izvēle tām ģimenēm, kuru bērniem nepieciešama ģimeniskāka, personīgāka, individuālāka pieeja. Tādēļ, ka esam mazs bērnudārzs, varam to nodrošināt.
20.06.2025.