13. janvārī Madonā notika interešu izglītības forums, ko apmeklēja pārnovadu interešu izglītības skolotāji un ko atklāja pasākuma organizatori – Madonas bērnu un jauniešu centra pārstāvji.
Madonas BJC direktore Gunita Kļaviņa atgādināja, ka iestādei šogad aprit 50 gadu un tā ir pirmā un vienīgā interešu izglītības iestāde Madonas novadā: – Neraugoties uz to, interešu izglītība tiek realizēta arī vispārizglītojošajās skolās, bērnudārzos, to var piedāvāt privāti. Šodien esam sanākuši, lai paskatītos, kādi ir mūsu bērni un jaunieši, kas viņus interesē un ko darīsim tālāk. Paredzams, ka Latvijā ienāks Eiropas Savienības struktūrfondu finansējums, kas būs virzīts arī interešu izglītībai – inovatīvu interešu izglītības pulciņu ieviešanai. Projekts vēl iestrēdzis ministrijas gaiteņos, bet drīz tiks novirzīts pašvaldībām. 40 procentu no finansējuma būs vērsti matemātikas, dabaszinātņu, tehniskās jaunrades, vides izglītības novirzienam, 25 procenti – kultūrizglītības programmām.
Izglītības ietvars un izaicinājumi
To, ka interešu izglītība ir nākotnes izglītība un tās loma tikai pieaugs, akcentēja Mūžizglītības un kultūras institūta „Vitae" vadītājs Rolands Ozols. Viņš runāja par 21. gadsimta izglītības ietvaru, iespējām un izaicinājumiem, arī tendencēm, kas nosaka šodienas sabiedrības seju.
– Vispirms jāskatās uz jautājumu loku, ko var apzīmēt vārdiem „bērns, ģimene, laulība, mīlestība", – vēstīja lektors. – Ir tendences, kas rāda, ka šodienas pasaulē ir izmaiņas. Pirmkārt, cilvēki šodien ir nodalījuši jēdzienus „laulība" un „mīlestība". Pēc statistikas pētījumiem, 52 procenti bērnu dzimst ārpus laulības. Ja iepriekš, pieminot vārdu „ģimene", sapratām, ka tie ir laulībā dzimuši bērni, šobrīd tā nav, un tas rada sekas izglītības sistēmā. Ja organizēju pasākumu un saku, ka pasākums domāts ģimenēm, daudziem bērniem kļūst miklas acis. Ir daļa vecāku, kas dzīvo svešumā, bērnus pieskata vecvecāki; un ir liels skaits šķirtu laulību. Reiz bija gadījums, kad, aicināts uz pasākumu, klases puika pienāca klāt un lūdza, vai uz šādu tikšanos var līdzi ņemt bioloģisko tēvu un savu patēvu. Tātad ir šķirti vecāki, kas savstarpēji karo, un ir tādi, kam attiecības ir puslīdz sakārtotas.
Vēl viena lieta – pasaulē sākusies jauna veida nabadzība, kura tieši saistīta ar vecāku šķiršanos. Ir noteikta uzturnauda, kas tomēr nesedz bērna vajadzības. Tas, kurš paliek viens ar bērnu, iekļauts nabadzības lokā, viņam nav iespējams pilnvērtīgi nodrošināt bērnam nepieciešamo. Katrā ziņā ne tā, kā tad, ja kopā ar bērnu būtu abi vecāki.
Rolands Ozols atgādināja, ka tam, cik laimīgs jūtas bērns, kamēr ir mazs, un cik emocionāli laimīgs viņš ir brīdī, kad mācās, ir tieša ietekme uz mācību rezultātiem. Bērna labsajūtai ir tieša ietekme uz bērna spējām mācīties vēlākā laika posmā.
Globalizācija, pilsētas un tehnoloģijas
Pateicoties globalizācijai, kas ļauj cilvēkiem brīvi ceļot, izplatīta kļuvusi cilvēku migrācija. Cēsīs veidojusies ķīniešu komūna, Muceniekos tāpat ir sava komūna. No kara zonām šobrīd reemigrējuši cilvēki, kas runā arābu valodā. Esam ieguvuši reemigrējošus, svešvalodās runājošus bērnus, starp kuriem ir arī latvieši. Piemēram, tādi, kas dzimuši Īrijā vai Lielbritānijā un, vecākiem atgriežoties Latvijā, dzimto valodu nezina. Izglītības sistēmai jābūt gatavai ar viņiem strādāt.
Rolands Ozols uzsvēra, ka globalizācija rada vēl kādu tendenci – ir ģimenes, kuru vecāki līdz bērnu iešanai skolā izvēlas veidot starptautisku karjeru. Viņu atvases ir uzsūkušas vairāku svešvalodu prasmes, bērns var būt pat pieclingvāls, un Latvijā šīs svešvalodu prasmes vecāki vēlas bērniem saglabāt un attīstīt. Nepieciešamas pulciņu nodarbības, kas to ļautu, diemžēl interešu izglītības iestādes šobrīd tam nav gatavas, vēl mazāk – formālās izglītības iestādes.
Drošības jautājums un dzīves kvalitāte
Globalizācija aktualizējusi arī drošības jautājumu. Uz Latviju aizvien vairāk no Rietumeiropas pārceļas senioru vecuma cilvēki, kas vecumdienas vēlas pavadīt ārpus bēgļu pilnām apdzīvotām kopienām. Tāpat pārceļas jauni cilvēki ar bērniem, kas to arī dara drošības apsvērumu dēļ.
– Esam katlā, kas vārās un jaucas, un tas liek uzdot jautājumus saistībā ar mūsu identitāti, – komentēja Rolands Ozols. – Īpaša jutīguma zonā ir jautājums par nacionālo identitāti: kā tas ir – justies labi kopā ar tiem, kas sevi nevar klasificēt par latviešiem.
Otra tendence – šodienas pasaulē cilvēkiem ir svarīga dzīves kvalitāte. – Jaunie cilvēki, kas mums vēl palikuši, vēlas dzīvot kvalitatīvi, un šodienas cilvēku izpratne par to saistās ar dzīvi pilsētās, – norādīja lektors. – Tam nāk līdzi vēl kāda tendence – lielās pilsētas kļūst arvien lielākas, mazās – mazākas, un tā ir visā pasaulē. Arī jūs noteikti jūtat, ka Madona lēnītēm plešas uz mazo vietu rēķina. Pašvaldības, kuras vēlas, lai viņu teritorijās dzīvotu jauni cilvēki, ir spiestas domāt, kā piedāvāt jaunajiem kvalitatīvu dzīves platību. Turklāt jauns cilvēks grib, lai viņa pilsētā ir daudz ko darīt, lai ir kvalitatīva vide ne tikai ģimenēm, kas jau ir „iztrakojušās", bet arī piedāvājumi (āra kafejnīcas u. c.) viņiem.
Tehnoloģiju radītā profesiju maiņa
Tā kā tehnoloģijas mūsu dzīvē turpina savu uzvaras gājienu, tas līdzi nes jautājumu par profesiju maiņu. – Ir skaidri redzams, ka no profesijām, ko šobrīd labi zinām, tikai kāda ceturtā daļa turpmākajos gados saglabāsies, – norādīja Rolands Ozols. – Daudzas profesijas ir apdraudētas, piemēram, pastnieka darbs. Jau šobrīd uz nomaļākajām vietām pasta funkcijas pasaulē veic droni. Arī Latvijā pasts dronus jau ir izmantojis. Tāpat apdraudēto profesiju klasifikācijā ir jurista darbs. Virkni no jurista funkcijām var mierīgi veikt dators, pie kura sēž cilvēks un nomaina datus, kas tiek ievietoti standartizētos līgumos. Jurista darbs šobrīd pie mums ir viena no prestižām profesijām, paplašinoties tehnoloģiju attīstībai, ir skaidrs, ka nebūs vajadzīgs ne tāds skaits juristu, ne tas, ko viņi šobrīd dara.
Lektors akcentēja – zinātnieki un ekonomisti norādījuši, ka bērniem, kas šobrīd mācās, jābūt gataviem mainīt savu profesiju vidēji septiņas reizes.
17.01.2017.