Aizvadītā nedēļa Liezēres pamatskolā bija projektu nedēļa. Kā ierasts, nedēļas izskaņā pedagogs karjeras konsultants Jolanta Pabērza organizēja karjeras dienu. Uz to tika aicināti seši pamatskolas absolventi, kuri pastāstīja par savām profesijām un kādu ceļu veikuši, lai sasniegtu savus mērķus.
Arī Liezēres pamatskolas direktore Jolanta Stepiņa uzsvēra: – Mēs varam lepoties un priecāties, ka mums ir šādi absolventi, kas, darot savu darbu, kļūst pazīstami ne tikai mūsu pagastā un novadā, bet visā Latvijā.
Savukārt Jolanta Pabērza, uzrunājot skolēnus un absolventus, teica: – Ir cilvēki, kuri visu mūžu strādā vienā darbā, un varbūt šis darbs nemaz nesniedz gandarījumu, bet, piemēram, nodrošina lielu algu vai ir tuvu dzīvesvietai. Un ir cilvēki, kuri darbu uztver kā smagu pienākumu un pat neuzdrošinās savā dzīvē ko mainīt. Bet ir arī tādi cilvēki, kuri ir laimīgi tajā, ko viņi dara. Tie ir tie cilvēki, ar kuriem satiekoties mēs saprotam, ka viņi ir īstajā vietā un īstajā laikā. Šo cilvēku noslēpums ir pavisam vienkāršs – viņi ir pārvērtuši savus talantus profesionālajā darbā. Viņiem patīk sava nodarbošanās, viņi jūt piepildījumu darbā, saredz paveiktā jēgu un iedvesmo citus. Cilvēki ir uzdrošinājušies darīt to, kas viņiem patīk. Projekta „Karjeras atbalsts vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs" pasākuma „Absolventa dzīvesskola" ietvaros ciemos ieradušies seši Liezēres pamatskolas absolventi, kuri pastāstīs par savu dzīves pieredzi, iegūstot profesiju vai strādājot tajā, vai darot vaļasprieku, kas sirdij ir tuvs.
Pamatskolas skolēni, ievērojot noteiktu grafiku, devās pie profesiju pārstāvjiem, lai labāk iepazītu gan absolventu, gan viņa izvēlēto profesiju.
2./5. klašu skolēni vispirms viesojās pie Leldes Čaviņas, kas nodarbojas ar uzņēmējdarbību. – Šobrīd darbojos „Moon Wood" SIA, bet uzņēmējdarbību uzsāku ar grāmatvedības ārpakalpojumu. Uzskatu, ka mans dzīvesstāsts ir veiksmes stāsts. Nevienu brīdi nav bijis tā, ka esmu sēdējusi un domājusi, ko es darīšu. Viss ir sakārtojies pats, un šobrīd daru to, kas man patīk. Esmu ieguvusi maģistra grādu Banku augstskolā. Algotu darbu strādāju tikai divarpus gadus, bet pēc tam izveidoju savu uzņēmējdarbību, – bērnus ar savu ceļu līdz uzņēmējdarbībai iepazīstina Lelde Čaviņa. – Savs uzņēmums nebūt nenozīmē, ka viss ir lieliski un bez problēmām. Bet tā ir lieliska pieredze turpmākajai darbībai. Ļoti svarīgi ir nepadoties, saskaroties ar grūtībām. Dzīvē ir jāpieņem, ka ir kāpumi un kritumi. Ļoti jāizvērtē, kādi cilvēki ir apkārt. Skolās apgūst visdažādākos mācību priekšmetus, gūst zināšanas, bet ne pieredzi. Bet viennozīmīgi ir jāmācās, jāņem viss, ko dod gan skola, gan dzīve. Veicot jebkuru darbu, pārstāvot ikvienu profesiju, viss ir atkarīgs no tā, ar kādu atdevi tu darbosies, tad arī radīsies pieprasījums. Un ir būtiski, lai patiktu tas, ko dari.
Savukārt Jānis Tols savu dzīvi ir saistījis ar ģeoloģiju. Lai bērni saprastu, kas īsti ir ģeoloģija, Jānis Tols īsumā pastāsta: – Visbiežāk šis vārds tiek saistīts ar rakšanu. Latvijā pati nozīmīgākā lieta, lai uzsāktu mājas celtniecību, – ir nepieciešama ģeoloģiskā izpēte, kuras laikā tiek noskaidrots, kāda ir zemes pamatne. Tas attiecas arī uz ceļu izbūvi. Ģeoloģiju esmu apguvis Latvijas Universitātē. Šī profesija ir ļoti interesanta. Kā vienu no pozitīvajām iezīmēm varu minēt ekskursijas, kas saistītas ar darbu. Gadā dodamies uz vairāk nekā desmit vietām ne tikai Latvijā, bet arī citām valstīm. Darbošanās notiek visos gadalaikos, un atšķirīgā vide ir lieliska pieredze. Profesijas priekšrocība noteikti ir darbs dažādās vidēs, un neiestājas rutīna. Pozitīvi ir arī tas, ka darbs lielākoties notiek dabā, svaigā gaisā. Šo profesiju izvēlējos tādēļ, ka man jau skolas laikā bija interese par ģeogrāfiju. Pēc vidusskolas apguvu fiziku, bet sapratu, ka tas nav mans lauciņš. Svarīgāk ir apgūt to, kas patīk un interesē.
Nedrīkst aizmirst arī par saviem vaļaspriekiem un hobijiem, jo arī no darba ir jāatpūšas. To apstiprina arī Ilona Apine: – Katrā no mums ir apslēpta dāvana, kas ir vaļasprieks. Man tie ir rokdarbi – bērnu attīstošās grāmatas. Uzskatu, ka ikviens var radīt ko skaistu un īpašu, ja ir vēlēšanās un pacietība. Rokdarbi nekad no modes neizies – mainās stili, bet viss atgriežas. Tas, ko tu māki un vari izdarīt ar savām rokām, ir īpašs un atšķirīgs no citiem. Ne tikai lai iegūtu izglītību un strādātu savā profesijā, bet arī dzīvē, visu mūžu ir jāmācās, un nekad nebūs garlaicīgi.
Ritvars Kalniņš savu dzīvi ir nolēmis saistīt ar medicīnu un vēlas kļūt par bērnu neiroķirurgu. – Skolas laikā ir iespēja pārdomāt daudzas reizes savu nākotnes profesiju, izdomāt, vai tieši tas ir tas, ko vēlas darīt. Lai kļūtu par ārstu, ir nepieciešami ilgi gadi studējot, bet uzskatu, ka par ārstu var kļūt ikviens, jo šī profesija paver plašus virzienus. Ir cilvēki, kuriem varbūt mazāk patīk runāt, tad tos var sastapt ķirurģijas nodaļās, piemēram, lielākā daļa ķirurgu ir vīrieši. Komunikablāki cilvēki kļūst par ģimenes ārstiem. Iegūstot ārsta profesiju, var strādāt uzņemšanas nodaļā, laboratorijā. Izvēle tiešām ir plaša, –
uzskata Ritvars Kalniņš. – Pats vēl mācos. Pirmie seši gadi jau ir aiz muguras, esmu ieguvis ārsta diplomu, bet šobrīd turpinu studijas savā profesijā – neiroķirurģijā. Studiju laikā ir ļoti daudz jāmācās, tas biedē ļoti daudz jauniešu, bet no tā noteikti nevajag baidīties. Ja ir vēlēšanās, viss izdodas. Profesija ir interesanta un aizraujoša, bet tam jābūt aicinājumam.
Savukārt Igo Švēders šobrīd strādā par alus tehnologu AS „Cēsu alus". – Manos pienākumos ietilpst efektīvi vadīt un attīstīt savu komandu, kopā radīt inovatīvus, klientiem baudāmus produktus, kā arī attīstu alus ražošanas tehnoloģiskos procesus. Lielu dienas daļu darbs notiek pie datora, veidojot receptes, sastādot plānus un realizējot projektus. Viens no maniem galvenajiem uzdevumiem ir strādāt efektīvi. Notiek degustācijas, lai izvērtētu produkta kvalitāti un novērstu nepilnības. Uzskatu, ka šajā profesijā ir ļoti daudz pozitīvā – nesaskatu īpašus mīnusus. Manuprāt, pats galvenais manā profesijā ir tas, ka ikdienā strādāju ar prātu, izmantojot savas zināšanas. Reizēm tas pat ir smagāk, nekā veicot fizisku darbu. Arī sadarbība ar profesionāļiem šajā jomā, darbs ar klientiem ir vērtējams tikai pozitīvi. Tāpat izaugsmes iespējām ir liela nozīme. Veicot šo darbu, ir iespējams arī apceļot pasauli, dodoties uz dažādām konferencēm, gūt jaunas zināšanas. Manuprāt, šo darbu var veikt ikviens, kurš ir uzņēmīgs, komunikabls un māk plānot savu laiku. Ir jāmāk strādāt komandā, – iezīmē Igo Švēders. – Pats esmu ieguvis pavāra profesiju, bet, strādājot tajā gan tepat Latvijā, gan ārzemēs, sapratu, ka tas nav darbs, kuru vēlos darīt visu mūžu. Gribēju dzīvē sasniegt kaut ko vairāk, tāpēc izvēlējos pārtikas tehnologus, lai pats varētu kaut ko radīt un sasniegt. Mācoties universitātē, praksē devos uz AS „Cēsu alus", kur sevi pierādīju kā labs darbinieks, ātri apgūstot visu jauno un izrādot interesi par darbības attīstīšanu. Uzskatu – ja ir zināšanu pamati un mērķtiecība, var darīt jebko. Ja ir laba izglītība, nesaskatu problēmu atrast labu darbavietu. Ikvienam jaunietim iesaku mācīties, mācīties un vēlreiz mācīties – katru dienu.
15.03.2019.