Virtuve vienmēr bijusi vairāk nekā tikai vieta, kur top ēdiens — tā ir mājas sirds, kur sanāk kopā ģimene, dalās pieredzē un klusām top lielās dzīves gudrības. Gadsimtu gaitā latvieši ēst gatavošanu ir apvijuši ne vien ar prasmēm un receptēm, bet arī ar ticējumiem un parunām — smieklīgām, pamācošām, brīžiem arī mazliet maģiskām.
Šajā slejā ir apkopoti spilgtākie un interesantākie tautas ticējumi un parunas, kas saistītas ar ēdienu un virtuves dzīvi. Sākot no tā, kāpēc nevajag ēst stāvot kājās, beidzot ar to, ko nozīmē pārsālīta zupa, – katrs teiciens atklāj kādu šķautni no mūsu senču dzīves uztveres un attiecībām ar galveno dzīves spēku – ēdienu. Daudzus no šiem teicieniem mēs pielietojam savā ikdienā.
l Ja, vārot zupu, tā pārskrien pāri malai – gaidāms viesis.
l Ja ēdienā iekritis pārāk daudz sāls – kāds par tevi domā.
l Ja izbirst sāls, būs strīds.
l Ja zupa ir pārāk sāļa – saimniece ir iemīlējusies.
l Ēdienu nevajag atstāt pa nakti uz galda, lai „ļaunie gari" to nesabojā.
l Ja ēdot nokrīt kumoss, kāds par tevi runā.
l Neēd stāvot kājās – tad dzīvē būs jāskrien.
l Ja ēdot iekož mēlē, tad kāds par tevi runā.
l Sāli nedrīkst aizdot, jo tad gaidāma nelaime.
l Ja netīrus traukus uz nakti bieži atstāj jauna sieviete, viņa riskē palikt par vecmeitu.
l Ēdienu nedrīkst gatavot ar sliktu garastāvokli – tas pāriet uz ēdienu.
l Karstu ēdienu nedrīkst pūst – aiznes laimi no mājām.
l Ja vārās ūdens un burbuļi iet uz malām, būs lietus.
l Ja maize plaisā cepeškrāsnī, mājas saimniece runā par citiem.
l Ēdienu atliekas nedrīkst izmest vakarā – aiziet labklājība.
l Ja maize saplīst cepot, tad mājās būs nesaskaņas.
l Nedrīkst ēdienu mest ārā – tad mājā ienāks nabadzība.
l Ja karote nokrīt, tad ciemos nāks sieviete, ja dakša – vīrietis. Ja nokrīt nazis – būs strīds.
l Maizes drupačas jāsavāc un jāapēd, citādi zudīs veiksme.
l Galdu nedrīkst slaucīt ar roku, būs nabadzība.
l Ķiploks jāliek ēdienā, tas sargā māju no ļauna.
l Nedrīkst griezt svaigi ceptu maizi – tad „izgriež" saimniecei laimi.
30.05.2025.