Iesildīšanās pirms un atsildīšanās pēc fiziskas slodzes nereti saņem nepelnīti maz uzmanības, lai gan tās ir nozīmīgas treniņa daļas. Vingrinājumi ir signāls ķermenim, ka tagad nāksies pastrādāt citādāk, nekā ierasts, savukārt atsildīšanās vingrinājumi palīdz pakāpeniski atgriezties ikdienas režīmā.
Izpildot iesildīšanās vingrinājumus, sirds ritms kļūst straujāks un paaugstinās ķermeņa temperatūra. Tikmēr ķermenī notiek vairākas pārmaiņas. Paātrinātais sirds ritms veicina asins un skābekļa piegādi muskuļiem, paplašina asinsvadus. Savukārt paaugstinātā ķermeņa temperatūra palīdz muskuļiem iesaistīt vairāk skābekļa enerģijas ražošanā, tādējādi tie kļūst elastīgāki un vieglāk pielāgojas slodzei. Turklāt organisms sāk vairāk izdalīt hormonus, izmantojot taukus un ogļhidrātus.
Iesildīšanās var sastāvēt no zemas intensitātes aerobās slodzes, piemēram, lēns skrējiens, brauciens ar velosipēdu, viegli lēcieni uz vietas, un dinamiskiem vingrojumiem, kas ir vingrojumi, ar kustību pilnā amplitūdā. Šos divus iesildīšanās veidus var kombinēt vai veikt tikai dinamiskos vingrojumus, ņemot vērā treniņa specifiku. Zemas intensitātes aerobā slodze ir efektīvs veids, lai paaugstinātu ķermeņa temperatūru un sirds ritmu, taču nesagatavo ķermeni dažādām kustībām un pozām. Noteikti jāiesilda muskuļu grupas un locītavas, uz kurām tiks likts uzsvars treniņa laikā, taču ieteicams iesildīt pilnīgi visas muskuļu grupas un locītavas.
Lai gan pēc fiziskas slodzes dažkārt šķiet, ka atsildīšanās vingrinājumiem vairs nav enerģijas un tie ir lieki, tā nebūt nav. Atsildīšanās vingrinājumu izpildes laikā sirds ritms un elpošanas straujums pakāpeniski atgriežas miera stāvoklī, sašaurinās asinsvadi, jo vairs nav nepieciešams piegādāt tik daudz skābekļa muskuļiem. Pēc fiziskas slodzes palielinās pienskābes (enerģijas ražošanas galaprodukta) daudzums muskuļos. Pienskābe var radīt sāpes un stīvumu muskuļos, taču ar stiepšanas vingrojumiem ir iespējams panākt tās vieglāku izvadīšanu.
12.09.2025.