Ojārs Šmits ar pacietību un neatlaidību ikdienā pierādījis, ka arī mūsu klimatiskajos apstākļos iespējams baudīt sulīgu vīnogu ražu. Viņš gadu no gada kopj savus vīnogulājus un zina: raža sākas nevis ar pirmajiem dzinumiem pavasarī, bet ar rūpēm, kas ieguldītas jau iepriekšējā sezonā.
Madonietis Ojārs Šmits vīnogas audzē jau 20 gadus. Ģimenes draugu iedvesmots, savulaik nolēma pamēģināt arī pats izaudzēt vīnogas.
– Pēteris Siliņš jau daudzus gadus audzē vīnogas Kalsnavas pusē. Viņš ir profesionāls dārznieks, kurš arī mani iedvesmoja pamēģināt paša spēkiem izaudzēt vīnogas. Šobrīd siltumnīcā aug 15 stādi, bet ārā – piecas. Pēdējos gados cenšos vīnogas samazināt,- atzīst Ojārs. – Sāku ar vīnogu audzēšanu ārā. Pēdējos gados pabraukāju pa Latviju, smeļoties zināšanas vīnogu audzēšanā. Vīnogu audzētājs Turaidā pastāstīja: ja vēlamies labu ražu, saldas vīnogas, tās jāaudzē siltumnīcā. Uzbūvējām siltumnīcu vīnogām. Tam ir viens būtisks ieguvums- siltumnīcā audzētās vīnogas neslimo. Visizplatītākā slimība vīnogām ir miltrasa, un šogad tai ir īpaši labvēlīgi apstākļi – pārlieku liels mitrums. Nedrīkst vīnogas stādīt pārāk cieši, jāizgriež lapas, lai tiek nodrošināta vēdināšana. Kad izveidojušies ķekari – lapas noplūc, lai tiem klāt tiek saule un ogas ātrāk nogatavojas. Pirmās ogas var nogaršot trešajā gadā pēc iestādīšanas. Es vienmēr saku, ka ir divi varianti, kā audzēt vīnogas. Iestādi un aizmirsti vai katru trešo dienu pie stāda pieej. Ja nedēļu nekas netiek darīts, izveidojas džungļi. Vīnogām tāpat kā tomātam, katrā žāklītē starp stumbru un zaru aug paduse. No paduses var atstāt vienu lapu. Vīnogai nedrīkst izlauzt visu padusi. Tas jādara katru trešo dienu. Arī galotnes laužu nost tik augstu, cik var aizsniegt. Jāseko, vai nav izveidojušies jauni ziedi. Tie jāizlauž, jo noņem spēku. Vīnogas ļoti strauji aug. Pēdējo reizi papildmēslojumu izmantoju jūnija beigās, šobrīd to vairs nevajadzētu darīt. Ja ir vēlme, var izmantot kāliju, lai labāk briest dzinumi un ātrāk gatavojas ogas. Rudenī, kad vīnogas ir noražojušas un apgrieztas, uzlieku kompostu. Nedrīkst pārmēslot, tad vīnogas aug ļoti strauji un nevar vairs tikt galā. Pirmajos gados vīnogas uz ziemu piesedzu, tagad to vairs nedaru. Pieturos pie principa, kura izdzīvos, būs labi. Katru rudeni vīnogas nogriežu, atstājot piecus pumpurus. Jāņem vērā, ka no katra zara izaugs pieci jauni dzinumi. Patiesībā tas jau ir par daudz. Tad es atkal normēju, atstājot spēcīgākos. Man katrai vīnogai ir līdz piecpadsmit dzinumiem, lai nav pārāk biezs. Vienam dzinumam atstāju vienu ķekaru ogu. Tad tās ir lielākas un saldākas.
Ojārs izraudzījis dažādas šķirnes. Ogas ir gan gaišas, gan tumšas. Katrai šķirnei ir īpašas garšas un formas nianses.
– Siltumnīcā aug gan mūsu pašu selekcionāru šķirnes, gan ukraiņu. Piemēram, šķirne ‘Liepājas Pērle' ir īpaša ar to, ka ķekari var būt līdz pat pusotram kilogramam smagi. Ir šķirnes, kuras ir bez kauliņiem, piemēram, ukraiņu šķirne ‘Kiš-miš Zaporožskij'. Tāpat veiksmīgi vīnogas var audzēt arī ārā. Ir šķirnes, kas pielāgojušās mūsu klimatiskajiem apstākļiem. Savulaik pašam bija daudz āra vīnogu, bet pamazām tās tiek samazinātas. Diemžēl tās bieži slimo. Pavasarī, tiklīdz parādās lapiņas, profilaktiski jāmiglo ar bordo šķidrumu. Tām ir mazāki ķekari, ogas nav tik saldas, – pastāsta vīnogu audzētājs. – Pašam siltumnīcā aug tipiskas āra šķirnes. Tās ir mūsu pašu Sukatnieka selekcionētas šķirnes. Man aug ‘Guna', bet tai blakus nepieciešama ‘Supaga', lai notiktu apputeksnēšanās. Pirmā ir sievišķā, otra – pašapputes.
Taujājot, kāds ir šis gads vīnogu audzēšanā, Ojārs Šmits iezīmē: – Pavasarī, kad vīnogas ziedējā, bija ļoti mitrs un vēss. Bites praktiski nelidoja un pašam bija jāpiestrādā pie apputeksnēšanas. Ne vienmēr visu var paspēt. Šogad tās šķirnes, kurām vajag apputeksnētāju, ir mazāk ražīgas. Ir daudz tukšumu un sīku odziņu. Atminoties aizvadīto gadu, raža bija lieliska. Ņemot vērā šī gada laikapstākļus, ārā augošajām vīnogām ražas nebūs.
Vīnogu audzētāja padomi
Lai ogas pasargātu no lapseņu uzbrukuma, siltumnīcā izvietojam pudeles ar zaptsūdeni. Tiklīdz kāda oga ieplīst, lapsenes ir klāt. Jo vairāk ogas tuvojas gatavībai, lapsenes to sajūt. Tāpat, lai ķekarus pasargātu no lapsenēm, tiem pāri var pārvilkt maisiņus.
Ja nepieciešams vīnogu ziedus apputeksnēt pašam, tas jādara ar mīkstu otiņu, viegli noslaukot katru ķekaru.
Vīnogas tiek saglabātas arī ziemai. Tās, kas ir bez kauliņiem, tiek sasaldētas. Pārējās tiek pārstrādātas sulā. Iztvaicējam, salejam pudelēs un liekam saldētavā. Dzeram sulu, jo tā ir dabīga, bez ķīmijas.
Āra vīnogas ieteicams stādīt dienvidu pusē. Pirmos gadus uz ziemu jāpiesedz.
Vīnogas neaug uz āderēm.
Vīnogas labi apsakņojas. Līdz ar to stādus var izaudzēt pats. Ir vairākas metodes, kā to darīt. Rudenī nogriežu dzinumus, lieku tos plēves maisos un ziemu noturu pēc iespējas vēsākā pagrabā. Februāra vidū griežu pa posmiem, lai uz tiem ir divi pumpuri. Tos lieku podos ar zemi.
Ne tikai vīnogas
Vīnogas nav vienīgās, kas aug Ojāra Šmita dārzā. Audzētājs smej, ka viss aug lieliski, jo ir zaļie pirkstiņi. Kopā ar vīnogām siltumnīcā podos aug lieli un ražīgi paprikas stādi. Tur vietu atradusi arī vīģe.
– Sieva ļoti vēlējās vīģi. Kaut kur bija izlasījusi, ka aug arī Latvijā. Nopirkām un iestādījām siltumnīcā. Šogad ir daudz augļu. Protams, nezinām, vai paspēs nogatavoties. Arī pagājušajā gadā bija augļi, bet tie nenogatavojās, – atminas Ojārs Šmits. – Vasaras pirmā puse laikapstākļu ziņā bija ļoti nelabvēlīga. Jūnija sākumā siltumnīcu sildījām ar svecēm. Nevienu gadu tā nav bijis. Īpaši laba raža šogad ir krūmmellenēm, jo pietiek mitruma. Ogas ir lielas un saldas. Pirmos gadus krūmmelleņu audzēšana nepadevās. Meklējām informāciju, mācījāmies un tagad ir labs rezultāts. Krūmmellenēm patīk skāba augsne. Esmu ievietojis skābuma mērītāju. Kad rādītāji nokrīt, paskābinu augsni ar citronskābes ūdeni. Der viss, kas ir skābs. Joka pēc esam iestādījuši aprikozes un persikus. Šogad persikam bagātīga raža. Brīnišķīga raža ir gurķiem un tomātiem. Paprika un čili ražo bagātīgi. Intereses vadīti pamēģinājām izaudzēt čili stādus. Jāteic, ka izdevās labi.
15.08.2025.