Svaigi cepta maize ar kūstošu sviestu, banānu pankūkas, saldās maizītes ar krējumu un jāņogām, saldā melleņu zupa… Tās viennozīmīgi ir garšas, no kurām mutē sariešas siekalas.
Mārcieniete ANITA KAĶĪTE prot pārsteigt ar garšām un iepriecināt gan ģimeni, gan draugus un radus. Anitas kulinārās prasmes augstu vērtē arī Mārcienas pagasta senioru ziņģu ansambļa "Trizulis" dalībnieki.
– Mārcienas pagastā pastāvīgi dzīvoju tikai piecpadsmit gadus. Pirms daudziem gadiem saņēmu ziņu no kāda cilvēka, kurš teica, ka nevēlas to zemi, jo dosies dzīvot pie radiem, bet es pa kluso atbraucu un pieteicos uz šo īpašumu. Man tomēr auga trīs bērni. Ja es nebūtu pieteikusies, iespējams, bērni izaugot pārmestu, ka esmu atteikusies, – atminas Anita. – Īpašumā nebija nekā – ne ūdens, ne elektrības. Pat mājas vairs nebija, tikai pamati. Lēnām īpašumu atjaunojām un jau daudzus gadus baudām lauku dzīvi. Viss tā sakrita, ka vīram tika atklāts olas lieluma audzējs. Kā vīrs teic, šis ir trešais zelta brīnums, jo viņš izārstējās. Tā mēs šiverējam pa savu lauku īpašumu. Pati esmu augusi un dzīvojusi pilsētā, bet esmu priecīga būt Mārcienas pagastā. Un ko gan Rīgā vairs darīt? Vīrs pēc ārstēšanās darbā nevarēja atgriezties, dzīvot dzīvoklī četrās sienās būtu nomācoši. Protams, arī tur mums bija mazdārziņš, un vasaras pavadījām tajā. Tomēr ne mirkli nenožēloju, ka atnācām uz laukiem.
Dzīve laukos
– Kamēr noritēja celtniecība un īpašuma iekārtošana, sastādīju ābeles. Kā jau kārtīgā lauku sētā, ir daudz puķu – pujenes, flokši. Savulaik bija arī dārzs, bet vairs nav vērts to uzturēt, jo mūs regulāri apciemo meža zvēri. Burkāni un bietes tika noēstas. Šogad pat sastādītos vītolus apskādēja. Lai stādītu kartupeļus, nepieciešama tehnika. Ar lāpstu vairs nevaru ne sastādīt, ne norakt. Protams, pašu audzētais ir veselīgāks un tīrāks, tomēr ir sarežģīti audzēt, novākt un aprūpēt ražu. Daudz ietekmē arī laikapstākļi. Šogad bija tik mitrs, ka nevienas citas sēnes, izņemot gailenes, neizauga. Sēņot mums ļoti patīk. Piemēram, bērni sēnes žāvē, es vai nu sacepu, vai samarinēju. Marinējot, pievienoju kanēli. Tas dod īpašu garšu, – dalās Anita. – Ja ir māja, darba vienmēr pietiek. Šogad pat katru nedēļu bija jāpļauj zāle.
Vaļasprieki
– Vienīgā darba vieta bija Rīgas rajona izpildkomiteja. Atminamies, ka agrāk bija grūti laiki, jo nekā nebija. Tolaik no "Čaklajām rokām" dabūju dziju un visu nepieciešamo uzadīju. Līdz ar to adīšana man ir īpaši tuva. Arī mana mamma bija liela adītāja. Savulaik saadīju daudz zeķu un turpinu to darīt. Bērni gan vairs adījumus neņem. Jaunajai paaudzei laikam nav aktuālas adītās zeķes, džemperi un citas lietas. Vieglāk ir nopirkt. Ar zeķēm iepriecinu kolektīva dalībniekus. Interesanti, bet es nevaru paadīt uz četrām adatām, jo šķiet, ka duras acīs. Adu uz divām un sašuju kopā. Apakša zeķēm nodilst ātrāk un tā kā nemāku lāpīt, kā to darīja mana mamma, tad ar šādām zeķēm ir vienkāršāk. Kad apakša nodilusi, noārdi nost un piešuj jaunu. To daru ar citas krāsas dziju, lai labāk var pamanīt savienojuma vietu. Dziju iegūstu, izārdod vecos adījumus, – pastāsta Anita.
Receptes – svētkiem un ikdienai
Anita labprāt gatavo. Ne tikai tāpēc, ka tā ir ikdienas nepieciešamība, bet arī lai iepriecinātu ar jaunām vai sen aizmirstām garšām.
– Pašai ir trīs dēli, astoņi mazbērni. Lieki piebilst, ka jaunā paaudze ir izvēlīga un bieži neēd, ko uztaisa. Ej nu visiem izdabā. Kad brauc ciemos, saku, lai ved līdzi to, ko paši ēdīs. Citādāk – ko gan mums divatā vajag? Kaut ko vienkāršu un ātri pagatavojamu. Maizīti jeb karašiņu cepu maizes plītiņā. Trīs ar pusi stundas, un tā gatava. Receptē ir raugs, bieži vien, izmantojot sauso raugu, maizīte pietiekami neuzceļas. Aizdomājos, ka vaina varētu būt tieši sausajā raugā un jāizvēlas parastais. Domāju, ka šo karašu var cept arī parastajā krāsnī, bet pirms tam mīkla jāizmīca, – padomos dalās Anita. – Savukārt meksikāņu sautējuma recepti esmu aizguvusi no Mārtiņa Rītiņa. Šis ir lielisks ēdiens, ja nezini, cik ciemiņi ieradīsies. Sautējums ir viegli pagatavojams un visiem iet pie sirds. Man pašai nepatīk sarežģītas receptes. Gatavojot šo recepti, svarīgi rīsus novārīt atsevišķi. Zivju kotletes ir bērnības garša. Tās cepa gan mana vecmamma, gan mamma. Tomēr šajā receptē ir viena īpaša sastāvdaļa – biezpiens. Tāpat kotletēm jāpievieno speķis, lai tās nav sausas. Savulaik gadatirgū nopirku kotletes. Tirgotājs stāstīja, ka tā ir sena recepte. Pagaršoju, un patiesi ir ļoti labas. Svarīgi, lai biezpiens ir pēc iespējas smalkāks, to var samalt. Vēl kāda interesanta recepte ir rutku salāti. Pozitīvi, ka šādā kombinācijā rutki nav rūgti, tāpat nerada dedzinošu sajūtu. Rutki ir jāmērcē ūdenī.
Taujājot par saldajiem ēdieniem, Anita smej, ka tos jau ir apnicis gatavot.
– Savulaik kādā grāmatā lasīju, ka mūsu pusē mellenes ir īpašā cieņā. Vienkārša un iecienīta ir saldā melleņu zupa. Katlā savāra mellenes un tajā ielaiž miltu klimpas. Cukuru pievieno pēc garšas – cik saldu pašam gribas. Mellenes ziemas krājumiem nesaldēju, bet savāru un lieku burciņās. Kad vien sagribas šo saldo, ņemu puslitra burciņu un pagatavoju. Savukārt ātrās maizītes ir ļoti iecienītas. Uzliek krējumu, nedaudz jāņogas, apkaisa ar cukuru un liek tosterī. Kad gatavas, apkaisa vēl ar cukuru. Šīs maizītes ir gardas brokastis, – prieku pauž Anita. – Šķiet, ka mūsdienu pārbagātībā daudzi ēdieni jau ir apnikuši. Gribas kaut ko jaunu, retāk ēstu un jāmeklē jaunas receptes. Man tomēr patīk tādi ēdieni, kurus var ātri un vienkārši pagatavot. Tas attiecas arī uz ziemas krājumiem. Marinētiem gurķiem jābūt katrā pagrabā, bet man nepatīk karsēt burkas. Esmu atradusi ātru gurķu marinēšanas recepti. To pat var izmantot tagad. Nopērciet gurķus veikalā un iemarinējiet. Šie gurķi varbūt ne visiem būs pa gaumei, jo ir diezgan saldi.
Karašiņa
2 olas
2 deserta karotes cukura
1 tējk. sāls
3 ēdamk. dažādu sēklu
1 ēdamk. ķimeņu
2 ēdamk. eļļas (sviesta)
300 g piena
550 g miltu (no tiem 4 karotes rudzu miltu)
1 tējk. sausā rauga
Cep elektriskajā maizes plītiņā.
(1 – BEIS; laiks 12.50; DARK; START – aptuveni 3 h 20 min)
Ātrās maizītes
Uz baltmaizes šķēlēm liek kārtu krējuma, tad jāņogas un mazliet cukura. Kad izcep un izņem no tostera, tad vēl uzkaisa cukuru. Ja sākumā ir par daudz cukura, tas notek uz pannas.
Uz maizītes var likt ābolu šķēles, ko pārkaisa ar cukuru un kanēli.
Gurķi skandināvu gaumē (saldi)
1,5 kg svaigu gurķu
1,5 l ūdens
3 ēdamk. sāls
200 g cukura
180 ml etiķa
1,5 tējk. sinepju sēklu
1 lauru lapa
Gurķus 2 stundas mērcē aukstā ūdenī. Tad tos sagriež palielos (2 cm) gabalos.
Katlā lej ūdeni, uzvāra. Pievieno sāli, cukuru, lauru lapu, sinepju sēklas. Etiķi pievieno beigās, kad marināde ir pavārījusies. Maisa lēnām, līdz gurķi maina krāsu. Vēl pavāra 2 minūtes. Ņem nost, liek burkās, uzlej marinādi līdz pašai augšai. Burkas apgriež otrādi, apsedz līdz atdziest. No šī daudzuma sanāk 4 burciņas (700 ml).
Meksikāņu sautējums
1,5 kg maltās gaļas (apcep)
4 bundžiņas krāsainu pupiņu (nolej mērci)
1 bundžiņa kukurūzas
5 saldie pipari (krāsaini)
sīpoli, sāls, cukurs, melnie pipari
tomātu mērce
2 paciņas Taco spice mix garšvielu
Rutku salāti
Uz rupjās rīves sarīvē rutkus un tad trīs stundas mērcē aukstā ūdenī. Notecina, nosusina un klāt liek apceptus sīpolus, vārītas olas, žāvētas vistas gabaliņus un majonēzi.
Zivju kotletes
maltas zivis
malts speķis
sāls, pipari, ķiploki, muskatrieksts
biezpiens – malts (obligāti)
Visu sajauc kopā un cep kā parastas kotletes.
12.12.2025.