Madonai ir savs pilsētas šarms, sava pievilcība un savs raksturs katrā gadalaikā. Ikdienā Madona tiek raksturota kā mierīga, sakopta un ģimenēm draudzīga pilsēta ar labu sporta un kultūras dzīvi. Madona nav skaļa, trokšņaina, taču katrs, kas vēlas darbīgu, radošu, bet nesteidzīgu dzīvi, te jūtas kā zaļajā oāzē.
Uz sarunu "Stars" aicināja Madonas pilsētas pārvaldes vadītāju GUNTI ĶEVERI.
– Ar kādām acīm raugāties uz Madonu?
– Madona ir gados jauna pilsēta. Kas ir 100 gadi pilsētai? Tikai viens gadsimts. Esmu ienācis Madonā no Lubānas puses, no Degumniekiem, bet Madonu uzskatu par savām mājām. Savu pilsētu mīlu kā savu māju, rūpējos par to, lai pilsēta būtu skaista un sakopta. Pirms 20 gadiem uzsāku strādāt Īpašumu uzturēšanas dienestā. Šogad paiet 15 gadi, kopš esmu Madonas apvienības pārvaldes vadītājs. Madonu esmu iepazinis un zinu pilsētu pat labāk nekā savu dzimto vietu.
– Kā vērtējat Madonas attīstībā paveikto?
– Uzskatu, ka šobrīd Madonā tiek īstenoti vairāki lieli projekti. Beidzot Madonā savu veidolu ir ieguvusi arī izsapņotā Mīlestības graviņa, kura patlaban ir apmeklētākā vieta Madonā. Priežu kalniņā par konkursā "Ģimenēm draudzīgākā pašvaldība" iegūto finansējumu ir izveidots laukums, kur atpūsties ģimenēm ar bērniem. Ir iecere izveidot mazajiem bērniem velotrasi, kur mācīties braukt ar riteni. Arī pēc svētkiem nav jāapstājas, Madonas attīstībā jāiet tālāk. Pilsētai simts gadi ir visu šo gadu – no janvāra līdz decembrim, un dāvanu, ko veltām pilsētas attīstībai, ir daudz. Šogad būs atjaunoti bērnudārzu laukumi, paredzēts sakārtot trīs ielu posmus. Lai varētu atjaunot pilsētas stadionu, piedalījāmies vienā projektā, bet tas tika noraidīts, taču varam mēģināt sakārtot to, ko varam.
Ir cilvēki, kas sūdzas, ka Madonā jau nekā nav. Taču ir ļoti daudz lietu un vietu, kas ir sakārtotas, sagaidot Madonas simtgadi. Prieks par privāto sektoru, par īpašniekiem, kas sakopj savu īpašumu. Šogad ar iniciatīvu izceļas Kalna ielas iedzīvotāji, kas gatavojas savas ielas svētkiem, izvieto pie laternām ziedu kompozīcijas, sakārto īpašumam piegulošo teritoriju. Arī citviet Madonā daudzi māju saimnieki paši cenšas apkārtni vienmēr uzturēt kārtībā. Beidzot arī Madonā siltina vairākas mājas, paldies iedzīvotājiem, kas saprot, ka tas ir vajadzīgs, arī pilsēta līdz ar māju renovāciju kļūs skaistāka.
– Kas rada pārdomas?
– Man kā Madonas apvienības pārvaldes vadītājam pozitīvais dod stimulu strādāt mūsu pilsētas labā. Varbūt ieguldījumu ir mazāk, nekā vēlētos. Pie labām lietām gan ātri pierod, un katrs mazākais sīkums var aizēnot labo. Esmu minējis Vinnija Pūka teikto, ka ar darvas karoti var sabojāt medus podu ļoti ātri. Ir cilvēki, kas pamana katru mazāko nekārtību. Žēl, ka arī daži jaunieši, braukājot ar skūteri pa Mīlestības graviņu, jau paspēja salauzt jaunās trepītes, kas izveidotas no koka. Tas ir arī kultūras trūkums, ka mētā papīrus zemē, kaut tuvumā ir atkritumu tvertnes. Pie mūzikas skolas izveidojām ietvi vietā, kur bija cilvēku iemīta taciņa. Tajā pašā vietā izvietojām barjeras satiksmes drošībai, un dažiem tie pieci metri, kas jāpaiet, jau izraisa nepatiku. Jāturpina satiksmes drošības sakārtošana, pie izglītības iestādēm tas jau tiek veikts. Tāpat kā katram ir jāsakārto sava māja, savs pagalms, mums visiem kopā ir jāsakārto sava pilsēta, arī ar tām budžeta iespējām, kādas ir piešķirtas.
– Kā Madonai piesaistīt vairāk jauno ģimeņu?
– Tā ir lielākā sāpe, ka maz jauniešu pēc izglītošanās atgriežas Madonā dzīvot, strādāt, veidot ģimenes, kurās dzimtu bērnu pulciņš. Mazais jaundzimušo skaits rada bažas, kas notiks ar mūsu bērnudārziem, skolām. Jauniešiem priekšplānā izvirzās karjera, tad ģimenes veidošana. Madonā īpašumiem tirgus cenas turas augstākas nekā citur. Taču esmu novērojis, ka jaunieši tiecas uz savas dzimtas māju atjaunošanu, vēlas arī uzbūvēt ko savu. Pašvaldību zemes gabali ir lētāki, ir ģimenes, kas izvēlas celt savu māju. Jābūt arī uzņēmumiem, kas piedāvātu labi atalgotas darbavietas. Tiesa, ir jaunieši, kas strādā Rīgā, bet var to darīt attālināti, dzīvojot Madonā.
– Kā vērtējat sadarbību ar uzņēmumiem?
– Ietekmē situācija, ka uzņēmējdarbībā nevaram vietējiem uzņēmējiem neko solīt, jo mums iepirkumu konkursā ir jāizvēlas lētākais piedāvājums, zemākā cena. Līdz ar to daudzi Madonas uzņēmēji paliek ārpus strīpas, jo uzvar citu pilsētu firmas. Tāpēc mūsu uzņēmēji nav spējīgi attīstīties, ietekmē arī inflācija. Lētākajos piedāvājumos gadās arī nopirkt nekvalitatīvas preces, kas jānomaina. Esmu ilgu laiku dzīvojis un strādājis Vācijā, redzējis, kā tur reģionā atbalsta savus uzņēmumus, savus ražotājus. Vaijē primārais bija reģiona prece. Kad vēl "Madonas maiznieks" bija dzīvs, visu laiku domāju, kāpēc mēs kā pašvaldība nevaram dabūt iepirkumu, lai mūsu izglītības iestādes galdā celtu Madonā cepto maizi. Protams, mazais uzņēmums nevar konkurēt ar lielajām maizes fabrikām.
Arī visi lielie programmētāji dzīvo Rīgā, kam mēs maksājam par datorprogrammām. Tad ir tas stāsts – kurš kuru baro. Lielākā pašvaldības budžeta iespēja ir nekustamā īpašuma nodoklis, ko maksājam visi. Daudzi varbūt būs pamanījuši, ka Madonas simtgadē top jauns objekts Madonas industriālajā zonā Saules ielā 71, kas būs saistošs uzņēmējiem, tādējādi radot jaunas darbavietas.
– Biržu muiža esot uzcelta uz Sarkaņu pagasta zemes. Kā nākamo gadu laikā varētu izplesties Madona uz tai piegulošo pagastu pusi?
– Ar laiku tā arī būs. Ja raugāmies uz Sarkaņiem, tad pilsēta ir pārņēmusi kādreizējo Sarkaņu pamatskolu, kur atrodas Madonas muzeja krātuve. Sarkaņu pagasta skolēni mācās Madonā. Lazdonā esam izveidojuši apvienības pārvaldi, arī māju apbūve satuvina Madonu un Lazdonu, daļu piegulošās teritorijas – ar Aronas pagastu. Apbūves vietu Madonā tikpat kā vairs nav.
– Kādas ir brīvā laika pavadīšanas prioritātes?
– Mūsu pilsēta daudziem asociējas ar sportu, esam sportiska pilsēta. Pašam tuvs ir motokross, jo savulaik braucu ar moci hobija līmenī. Pagājušajā gadā ieguldīts liels darbs, pilnveidojot mūsu mototrasi, tur pagāja arī mans atvaļinājums. Sportisti, kas pagājušajā gadā ieradās uz pasaules čempionātu motokrosā, teica, ka iepriekš nav zinājuši, kas ir tas mazais punktiņš kartē, bija pārsteigti par pilsētas sakoptību. Sporta pasākumi, kas Madonā notiek, spēj piesaistīt tūristus. Prieks, ka pie mums Madonā iespējams sarīkot starptautiska mēroga sacensības rollerslēpošanā, biatlonā, ziemas orientēšanās sportā, motokrosā u. c. No tā iegūst apkalpojošā sfēra, viesmīlības uzņēmumi, naktsmītnes.
– Ko novēlat Madonai un tās iedzīvotājiem 100 gadu jubilejā?
– Mīlēt savu pilsētu, novērtēt tās skaistumu un attīstību, palikt dzīvot un strādāt Madonā, būt elastīgiem domāšanā un darbīgiem. Madonieši ar savām rokām spēj paveikt tik daudz. Ir vieglāk strādāt, ja iedzīvotāji zvana, ierosina, izsaka savu viedokli.
12.06.2026.