Veselības apdrošināšanas polises daudziem iedzīvotājiem kļuvušas par būtisku ikdienas daļu, īpaši gadījumos, kad nepieciešams saņemt speciālistu konsultācijas, veikt izmeklējumus vai segt ārstniecības izdevumus.
Gadu gaitā sabiedrībā izveidojusies ierasta kārtība, kurā ārstniecības iestādes, pacienti un apdrošinātāji sadarbojas vienotā sistēmā, tomēr veselības aprūpes nozare pēdējos gados piedzīvo arvien lielākas pārmaiņas. Digitalizācija, jaunu sistēmu ieviešana un pieaugošās prasības datu apstrādei ārstniecības iestādēm rada papildu administratīvo slogu un liek pārskatīt līdzšinējos darba procesus.
Lai skaidrotu pieņemto lēmumu par izmaiņām norēķinos ar apdrošinātājiem, Madonas slimnīcas medicīniskā direktore BAIBA LĪCĪTE skaidro situāciju, tās iemeslus un ietekmi uz pacientiem.
– Lūdzu, pastāstiet, kas ir šī lēmuma pamatā.
– Galvenais iemesls bija milzīgais administratīvais slogs, kas pēdējos gados ir dubultojies. Slimnīcai šobrīd ir jāpilda daudzas jaunas valsts noteiktas prasības: pāreja uz pilnībā elektroniskām receptēm, digitāliem izrakstiem, e-kvītīm, papīra formātā izsniegto nosūtījumu digitalizēšana, nosūtījumu aktivēšana sistēmā u. c.
Šo prasību mērķis ir pacientu ātrāka un ērtāka piekļuve veselības aprūpes pakalpojumiem, kā arī medicīniskās informācijas apmaiņas uzlabošana starp speciālistiem. Šī sistēma ir jauna un prasa rūpīgu datu ievadi, tāpēc lūdzam pacientus būt pacietīgiem un rēķināties ar ilgāku apkalpošanas laiku reģistratūrā.
Mēs izvēlamies savu darbinieku laiku un enerģiju veltīt tiešajam darbam ar pacientu, nevis privāto apdrošināšanas sabiedrību datu administrēšanai. Šis lēmums ļauj reģistratūrā strādāt ātrāk, mazinot rindas un lieku stresu gan personālam, gan apmeklētājiem.
– Izmaiņas ietekmē pacientus un viņu ikdienu?
– Svarīgākais – pakalpojumu pieejamība nemainās.
Kas mainās: pacientam par pakalpojumu vai līdzmaksājumu jānorēķinās pašam. Tā kā mūsu ikdiena kļūst arvien "datorizētāka" (lietotnes, e-paraksti, elektroniskie maksājumi), čeka iesniegšana apdrošinātājam aizņem vien pāris minūtes. Lielākajai daļai polišu īpašnieku, kas ir strādājoši cilvēki, tas nav šķērslis.
Kas nemainās: šis lēmums neietekmē grupas, kuras no līdzmaksājumiem atbrīvojusi valsts (bērni līdz 18 gadu vecumam, personas ar I un II grupas invaliditāti, trūcīgas personas u. c.). Viņiem palīdzība joprojām ir bez maksas.
– Sabiedrība visus jauninājumus bieži uztver visai skeptiski. Kāda ir Madonas slimnīcas pacientu reakcija?
– Sākumā bija vērojams pārsteigums, jo pie ērtībām pierod ātri. Taču tagad redzam, ka situācija ir pat uzlabojusies. Pacienti atzīst, ka naudu savā kontā saņem dažu dienu laikā, turklāt, iesniedzot čekus paši, reizēm atgūst pat lielāku summu nekā iepriekš.
Būtisks ieguvums – pacienti tagad labāk izprot savu polišu segumu. Ja iepriekš pacients jautāja: "Kāpēc mana polise to nesedz?", tad tagad viņš saņem precīzu skaidrojumu tieši no sava apdrošinātāja. Mediķi ir savas jomas eksperti, nevis apdrošināšanas speciālisti.
– Kāda, jūsuprāt, ir galvenā problēma sistēmā?
– Tā ir datu dublēšanās. Slimnīcai dati jāievada gan valsts (Nacionālā veselības dienesta) sistēmās, gan katra apdrošinātāja atsevišķā programmā. Šīs sistēmas savā starpā "nesadarbojas", radot kļūdu risku un finansiālus zaudējumus slimnīcai, kas iepriekš bija jāsedz no mūsu līdzekļiem.
– Pastāv iespēja, ka nākotnē sadarbība tiks atjaunota?
– Mēs esam atvērti sadarbībai, taču tikai ar slimnīcai izdevīgiem un loģiskiem nosacījumiem. Piedāvājām apdrošinātājiem pāriet uz vienkāršotu modeli: mēs sniedzam tādas pašas atskaites kā valstij, un viņi tās apmaksā bez dubultas datu vadīšanas. Ja apdrošinātāji būs gatavi šādam tehniskam risinājumam, mēs labprāt atjaunosim līgumus.
– Secinājums par kopējo situāciju.
– Šī situācija spilgti parāda, ka veselības aprūpes sistēma Latvijā ir pārslogota ar birokrātiju. Madonas slimnīcas prioritāte vienmēr būs pacienta veselība un kvalitatīva ārstēšana. Pašreizējā sistēma "pacients – čeks – apdrošinātājs" strādā efektīvi un godīgi pret visām pusēm.
Saruna ar Baibu Līcīti apliecina, ka ikvienas pārmaiņas prasa laiku, taču galvenais paliek nemainīgs – rūpes par pacientiem un kvalitatīvas veselības aprūpes nodrošināšana. Arī turpmāk prioritāte būs profesionāla palīdzība, pacientu vajadzības un pieejami pakalpojumi iedzīvotājiem, vienlaikus turpinot darbu pie risinājumiem, kas ikdienas procesus padarītu vēl efektīvākus.
Pacienta ārstēšanas kārtību nedrīkst noteikt apdrošināšanas esamība vai tās veids. Izšķirošajam faktoram vienmēr jābūt medicīniskajam stāvoklim un nepieciešamajai palīdzībai konkrētajā brīdī. Tas nozīmē, ka prioritāte veselības aprūpē ir un paliek pacientu vajadzības, nevis administratīvi vai finansiāli apsvērumi.
29.05.2026.