Latvijā veselības apdrošināšana kļuvusi par nozīmīgu ikdienas atbalstu daudziem tūkstošiem iedzīvotāju. Tā ļauj ātrāk saņemt medicīniskos pakalpojumus, samazināt personīgos izdevumus un justies drošāk par pieejamo veselības aprūpi. Taču pēdējos gados sabiedrībā ik pa laikam izskan jautājumi par gadījumiem, kad kāda ārstniecības iestāde pārtrauc sadarbību ar apdrošinātājiem. Tas pacientiem nereti rada neizpratni — kāpēc šāda situācija rodas un ko tas nozīmē ikdienā?
Latvijas Apdrošinātāju asociācijas pārstāve Sandija Šaicāne skaidro: – Līgums starp ārstniecības iestādi un apdrošinātāju ir brīvprātīga vienošanās starp divām juridiskām personām. Tas nozīmē, ka abas puses savstarpēji vienojas par sadarbības noteikumiem, norēķinu kārtību, tehniskajiem risinājumiem un citiem aspektiem. Ja vienošanās netiek panākta, sadarbība var netikt turpināta vai arī vispār netikt uzsākta. Iemesli šādām situācijām var būt ļoti dažādi. Dažkārt ārstniecības iestāde un apdrošinātājs nevar vienoties par sadarbības nosacījumiem vai finanšu jautājumiem. Citreiz problēmas rada tehniski aspekti – piemēram, abu pušu IT sistēmu nesavietojamība. Tas var ietekmēt datu apmaiņu, rēķinu apstrādi vai pakalpojumu apstiprināšanu. Tāpat iespējami arī citi organizatoriski vai administratīvi apsvērumi, par kuriem detalizētāk var skaidrot tikai pašas iesaistītās puses.
Lai gan šādas situācijas sabiedrībā tiek pamanītas, tās nav uzskatāmas par ļoti bieži sastopamu problēmu. Precīza statistika par noslēgtajiem vai pārtrauktajiem sadarbības līgumiem netiek apkopota, tomēr kopumā veselības apdrošināšanas sistēma Latvijā darbojas plaši un aktīvi. 2025. gadā veselības apdrošināšanā bija apdrošināti 494 tūkstoši cilvēku. Tas ir ievērojams skaits, kas apliecina – veselības polises iedzīvotājiem kļuvušas par nozīmīgu sociālās drošības elementu.
Gadījumos, kad ārstniecības iestādei nav tiešās sadarbības ar apdrošinātāju, cilvēks joprojām var izmantot savu polisi, taču mainās norēķinu kārtība.
– Norēķināšanās starp iestādi un apdrošinātāju notiek saskaņā ar noslēgto līgumu. Norēķināšanās no klienta puses notiek tā, ka klients apmaksā pakalpojumu par saviem līdzekļiem un pēc tam iesniedz čeku apdrošinātājam, – pastāsta Sandija Šaicāne. – Čeka iesniegšana ir viens papildu solis, taču mūsdienās vairumam apdrošinātāju ir mobilās lietotnes, kurās viegli nofotografēt un nosūtīt čeku. Tas nav sarežģīti – dažu klikšķu jautājums. Ja čeku apdrošinātājs neapmaksā pilnībā, tad neapmaksāto daļu iespējams iekļaut gada ienākumu deklarācijā un iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksai par ārstniecības izdevumiem.
Kopumā eksperti uzsver, ka atsevišķas sadarbības izmaiņas starp ārstniecības iestādēm un apdrošinātājiem nenozīmē sistēmas problēmas kopumā. Veselības apdrošināšana Latvijā turpina attīstīties, un tās izmantošana kļūst arvien izplatītāka. Vienlaikus iedzīvotāji tiek aicināti rūpīgi iepazīties ar savas polises nosacījumiem, lai zinātu, kā rīkoties dažādās situācijās un kā visērtāk izmantot pieejamos pakalpojumus.
29.05.2026.