Dzīves kvalitāte attālajos lauku pagastos ir nozīmīgs sociāli ekonomisks un reģionālās attīstības jautājums, kas ietekmē gan iedzīvotāju labklājību, gan teritoriju ilgtspējīgu attīstību. Diemžēl attālākos lauku pagastos iedzīvotāju skaits samazinās, trūkst darba vietu. Nereti ir ierobežota piekļuve veselības aprūpei, izglītībai un sabiedriskajiem pakalpojumiem. Šie faktori būtiski ietekmē cilvēku ikdienas dzīvi un iespējas pilnvērtīgi dzīvot savā dzīvesvietā.
Tomēr attālajiem lauku pagastiem ir arī vairākas priekšrocības, piemēram, tīrāka vide, ciešākas kopienas attiecības un mierīgāks dzīvesveids. Daudzi novērtē dabas tuvumu, klusumu un mieru, un lēnāku dzīves tempu. Tomēr, lai šīs teritorijas saglabātu dzīvotspēju, nepieciešama mērķtiecīga valsts un pašvaldību palīdzība, kas veicinātu infrastruktūras attīstību, nodarbinātības iespējas un pakalpojumu pieejamību.
Ir svarīgi analizēt faktorus, kas nosaka dzīves kvalitāti attālajos lauku pagastos, un izvērtēt iespējamos risinājumus šo teritoriju attīstībai un iedzīvotāju dzīves apstākļu uzlabošanai. To norāda arī SANDIS KALNIŅŠ, trīs pagastu – Aronas, Sarkaņu un Dzelzavas – pārvalžu vadītājs.
– Dzīves kvalitāte attālajos lauku pagastos – kādas ir galvenās problēmas, ar ko iedzīvotājiem nākas saskarties?
– Galvenās problēmas, kas ietekmē dzīves kvalitāti laukos, ir ceļu stāvoklis – tie ārpus ciemiem nav asfaltēti, ir jāatjauno grants seguma virskārta, pavasarī un rudenī tie vietām ir pārmitri un apgrūtina pārvietošanos, ziemā jārēķinās, ka nepieciešams laiks, lai pašvaldība ceļu pienācīgi attīrītu no sniega. Tāpat laukos novērojama pakalpojumu attālināšanās – tiek slēgtas pasta nodaļas, skolas, pakomātu trūkums. Laukos ir izaicinoši atrast kvalificētu un labi atalgotu darbu ārpus lauksaimniecības un mežizstrādes sektora, kā arī interneta pārklājums un attiecīgi tā ātrums nav vienmērīgs visā lauku teritorijā.
– Kā jūs raksturotu dzīves kvalitāti katrā pagastā šobrīd?
– Dzīvi katrā pagastā visdrīzāk varētu raksturot gluži kā dzīvi Latvijas laukos kopumā – no vienas puses tā ir dzīve pie dabas, skaistā ainavā, ekoloģiskā un mierīgā vidē. No otras puses ir jārēķinās ar problēmām, kuras uzskaitīju iepriekš, un to risināšana cilvēkam prasa lielākus resursus – piemēram, lauku dzīve nav iedomājama bez sava privātā autotransporta, kas prasa regulārus uzturēšanas izdevumus.
– Kas ir lielākās priekšrocības dzīvei attālā lauku teritorijā?
– Lielākās priekšrocības lauku dzīvei ir miers, klusums, sava brīva, plaša dzīves telpa no citiem iedzīvotājiem un mazs vides piesārņojums. Tāpat ļoti nozīmīga ir kopienas sajūta – ciešāka saikne ar kaimiņiem, savstarpējs atbalsts saimniecisku jautājumu risināšanā, vietējo biedrību un multifunkcionālo centru darbība pagastu teritorijās, kas dažādu aktivitāšu un projektu ietvaros dod iespēju cilvēkiem kopā darboties un veidot vidi, kurā paši dzīvo. Laukos ir ļoti labvēlīga vide bērniem, īpaši Madonas novadā, kur joprojām ir saglabāts plašs skolu tīkls, bezmaksas transports un ēdināšana.
– Vai jūsu pagastā cilvēku skaits pieaug vai tomēr jūtami samazinās? Kas motivē cilvēkus palikt laukos vai atgriezties, kas savukārt – pamest laukus?
– Iedzīvotāju skaits samazinās. Cilvēkus palikt laukos motivē saikne ar dzimto vietu, vēlme pašiem saimniekot savā lauku sētā, audzināt bērnus dabiskā vidē un, ja ir iespējams, veikt darbu attālināti. Savukārt laukus izvēlas pamest, jo ir vēlme iegūt augstāku izglītību klātienes studijās, labāk atalgots darbs pilsētās, plašāka un daudzpusīgāka sociālā un kultūras dzīve.
– Cik pieejami ir veselības aprūpes pakalpojumi jūsu pārvaldītajos pagastos?
– Veselības aprūpi laukos raksturotu kā kritisku. Trūkst ģimenes ārstu. Pašvaldība veido feldšerpunktus, lai nodrošinātu vismaz primāros veselības aprūpes pakalpojumus. 13. maijā devos pie jaunajiem ģimenes ārstiem rezidentiem Rīgā, lai prezentētu Madonu un tās piedāvātās iespējas ģimenes ārsta prakses veidošanai pie mums Dzelzavā, Cesvainē un Madonā.
– Nereti dzirdam, ka tiek samazināti vai pat slēgti sabiedriskā transporta reisi. Vai šobrīd situācija ir stabila?
– Sabiedriskais transports kursē, tomēr tā maršruti un laiki tiek regulāri pārskatīti. Samazinoties valsts finansējumam, daudzi reisi tiek slēgti, jo nav noslēpums, ka mazā pārvadājamo skaita dēļ tie nav rentabli un bez atbalsta nespēj pastāvēt. Visvairāk trūkstošais pakalpojums laukos, manuprāt, ir aptieku un pakomātu trūkums.
– Cik kritisks jautājums ir ceļu kvalitāte?
– Ceļu jautājums laukos ir izšķirošs. Tas ietekmē lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāti un tieši ikdienas izdevumus – ja ceļš ir slikts, jāpatērē vairāk laika braukšanai un biežāk jāremontē auto. Tāpat ceļu stāvoklis nosaka to, cik ātri pa to pārvietojas operatīvais transports. Ceļu stāvoklis ietekmē loģistikas izmaksas vietējiem uzņēmējiem un pašvaldībai skolēnu pārvadājumu nodrošinājumā.
– Kas dod cerību, ka attālie lauku pagasti nepazudīs?
– Cerību dod ģimenes, kas pārceļas uz laukiem, lauku tūrisma attīstība, ražošanas iespējas un Madonas novada pašvaldības atbalsts lauku teritorijām – Aronas, Dzelzavas un Sarkaņu pagastā pēdējos gados esam paveikuši labu darbu ceļu atjaunošanā, lielākoties ciemu teritorijās, kā arī pašvaldība joprojām sniedz atbalstu jaunajiem uzņēmējiem savas darbības uzsākšanai un vietējo biedrību projektiem, kas ir ļoti nozīmīgi dzīvei tieši laukos. Tāpat katrā vietā ir multifunkcionālais vai jauniešu centrs.
– Kāda ir sadarbība pašvaldībai ar iedzīvotājiem, lai viņi nepamestu laukus, bet gan motivētu atgriezties?
– Katrā pagastā ir nepieciešama vieta, kur vērsties sev svarīgu jautājumu risināšanā vai pakalpojuma saņemšanā, kas saistīti ar pašvaldību, lai cilvēkiem tiktu parādīts virziens, kurā doties plašajā pašvaldības struktūrā. Šo funkciju pagastos pilda pagastu pārvaldes, klientu apkalpošanas centri, bibliotēkas. Tāpat svarīgi turpināt atbalstu uzņēmējdarbībai, nevalstiskajām organizācijām, piedāvāt līdzdalības budžeta iespējas, kur noteikta finansējuma ietvaros cilvēki paši var lemt, ko darīt, lai attīstītu savu ciemu. Jāturpina uzlabot ceļu stāvokli.
15.05.2026.