25. martā pirms 100 gadiem Iekšlietu ministrijas būvvalde atļāva pēc iesniegtā projekta pārbūvēt agrāko Biksēres Kalna krogu par pienotavu. 25. martā pirms 75 gadiem pienotavas veidošanas iniciatoru patkulieti Jāni Stankeviču (1878—1971) izsūtīja uz Amūras apgabalu.
Kopīga piena pārstrāde no vairākām saimniecībām Patkulē sākta 1911. gada 20. jūnijā. Ierosinātājs J. Stankevičs atvēlēja telpas nesen celtā ēkā pusceļā starp savu sētu „Baltiņi" un netālu esošo Biksēres muižas Kalna krogu. Sākumā pieteikušies vairāki interesenti, taču piena piegādātāji līdz ar Stankeviču bija tikai P. Bieziņš no „Vecdilmaņiem", O. Grass no „Tīlāniem" un J. Bikše no „Jaunmurāniem". Tolaik to tā arī sauca par Baltiņu kopmoderniecību. Pirmajā pusgadā pamatā ražots siers. Tad iegādāta jaudīgāka rokas centrifūga, kas stundā spēja pārstrādāt 500 litrus piena, nu uzsvars likts uz sviesta ražošanu. Pienotavu vadīja A. Celmiņš, J. Stankevičs pēc Rīgas Lauksaimniecības centrālbiedrības rīkotiem kopmoderniecību grāmatvedības kursiem rūpējās par dokumentāciju. Viņš arī patkuliešus pārstāvēja tās pašas centrālbiedrības piensaimniecības sekcijas dibināšanā 1912. gada 4. februārī. Nākamajā gadā pagastā dibināta vēl viena – Lejas Patkules – piensaimnieku sabiedrība „Poteros"; tā gan nebija tik rosīga. 1912. gadā Baltiņos pārstrādāja no 9 saimniecību 64 govīm izslaukto pienu. 1913. gadā bija 12 biedri, sviests piegādāts uz Madonas staciju. Tā gada decembrī Rīgā rīkotajā izstādē Baltiņos gatavotais sviests bija starp visaugstāk novērtētajiem. Iepriekš novembrī Vidzemē viesojās dienvidos no Rostovas izveidoto latviešu koloniju pārstāvis, lai gūtu pieredzi pienotavu darbā, viņu iepazīstināja arī ar „Baltiņiem". Piensaimnieki rīkoja dažādus kursus un priekšlasījumus, tie gan notikuši „Dilmaņu" šķūnī, citkārt netālajos Oļu „Vīpužos". Šeit vietējie cilvēki iepazīstināti arī ar tam laikam jaunām lauksaimniecības mašīnām.
Pasaules kara laikā pienotavas darbs sašaurinājās, tomēr pārtraukts netika. To ietekmēja daļas lopu aizvešana uz Iekškrieviju. 1920. gadā pienotavā pieņemta tikai puse no tā piena daudzuma, kāds pārstrādāts 1915. gadā, kopumā desmitgadē Baltiņos saražotas 50,5 tonnas sviesta. 1922. gada vasarā Centrālā zemes ierīcības komiteja piensaimnieku sabiedrībai piešķīra Kalna krogu un 11,3 ha zemes, par to gan jāsamaksā 200 lati. Togad 10,3 tonnu sviesta saražošanai pienu pieveda no 36 saimniecībām. Rokas centrifūgas izmantošana bija nepietiekama, tā nu nākamajā gadā saskaņā ar Latvijas piensaimniecības centrālās savienības tehniskajā nodaļā sagatavoto projektu (kuru gan apstiprināja vēlāk) notika kroga pārbūve. Agrākajā stadulā iekārtota vieta tvaika lokomobilei, arī kurināmā novietne, blakus – sviesta noliktava. Celtnes vidusdaļā pie ceļa bija piena pieņemšanas telpa, aiz tās pazeminājumā – centrifūga, nodalīta arī sviestnīca ar kuļmucu. Dienvidu daļā iekārtots dzīvoklis pienotavas vadītājam K. Vasmanim. Būvdarbi izmaksāja 1100 latus, tehniskās iekārtas un to uzstādīšana – vairāk nekā 20 tūkstošus. Jaunajā vietā, Patkules „Kalnzemjos", pienotava sāka darbu 1923. gada 5. augustā. Tolaik šeit saņēma 46 saimniecību 280 govju pienu. Divdesmitajos gados Patkules „Baltiņu" pienotavai ierīkotas arī divas krejotavas, viena – starp skolu un pagasta valdes ēku, otra – kaimiņu Oļu pagastā. Sviestu tolaik ar zirgu veda uz Cesvaines staciju, tad tālāk pa dzelzceļu uz Rīgu.
1934. gadā ēkas dienvidu daļā dzīvoklim uzcēla otro stāvu. Nākamajā vasarā turpinājās pienotavas daļas pārbūve, ierīkojot betona griestus, pārkārtojot ventilāciju, uzliekot skārda jumtu. Vēlāk ēka arī apmesta. Es tajā iegriezos pirms 41 gada muzeja ekspedīcijas laikā Sarkaņu ciemā, tad par pienotavu vairs tikai uzklausīju stāstu.
Saistībā ar piensaimniecību jāpiemin arī „Baltiņos" dzimušais Jēkabs Stankevičs (1880-1953), Jāņa brālis. Viņš mācījies Oļos, Cesvaines draudzes skolā un reālskolā Rīgā, 1910. gadā sāka lauksaimniecības studijas Rīgas Politehniskajā institūtā un 1921. gadā kā agronoms beidza Latvijas Universitāti. Tās Lauksaimniecības fakultātē viņš strādāja kopš 1919. gada, vēlāk vadīja piensaimniecības laboratoriju, lasīja kursus par piena analīzēm, piensaimniecības organizāciju, pētīja Latvijā ražoto sieru īpašības. Pēckara bēgļu gaitu laikā Eslingenā Jēkabs Stankevičs vadīja piensaimniecības kursus.
02.04.2024.
